"Viņš mani tā piekāva!" Linda beidzot aizbēga no alkoholiķa un atgriezās Latvijā

"Man ir 36 gadi, es viena pati audzinu meitu. Nesen pārcēlāmies no ārzemēm uz Latviju, meita sāka iet Latvijas skolā. Es pašlaik nestrādāju, jo man ir veselības problēmas. Pēc gandrīz 10 vardarbībā pavadītiem gadiem ir sekas, un tagad cenšos savest savu veselību kārtībā pēc tā visa," viņa teica un atklāja, ka smagās veselības problēmas ir tieši saistītas ar vardarbības pieredzi.

Tu bez manis neko nevarēsi izdarīt!

"Kad iepazinos ar savu partneri, bērna tēvu, man bija 24 gadi, bet viņš bija 10 gadus vecāks par mani. No sākuma viss bija forši, mēs forši dzīvojām kopā."

Pēc kāda laika sākās agresijas pazīmes un viņš biežāk lietoja alkoholu. Viņa vardarbība izpaudās arī kā morālā vardarbība, grūstīšanās, apsaukāšanās un teksti, ka sieva bez viņa nekā nevarēs izdarīt un viņai būs grūti vienai.

Grūtniecības laikā fiziski neaiztika

"Tad es paliku stāvoklī no viņa. Kad biju stāvoklī, viņš vairāk mani morāli "apbižoja". Tad viņš mani fiziski neaiztika. Bērns piedzima, viņš rūpējās par bērnu. Viņš mīlēja bērnu, bet tajā pašā laikā mani neieredzēja. Es nezinu, kāpēc tā bija."

Vismaz labi, ka vīrietis nedarīja pāri meitai. "Viņš gan pārbaudīja, vai tas vispār ir viņa bērns." Vīrietis veica speciālās analīzes, lai to noskaidrotu, jo neticēja Lindai.

"Tagad meita ļoti bieži prasa, kad tētis būs mājās. Man sāp sirds vienīgi par to, vai es izdarīju pareizi bērna dēļ," Linda teica un uzsvēra, ka vienlaikus nav gatava vīrieti pieņemt atpakaļ savā dzīvē.

Jubileja noslēdzas ar kāvienu

Linda arī pastāstīja par kādu smagu vardarbības epizodi: "Bija jubileja, atnāca draugi, viņam likās, ka es ar draugiem savādāk runāju." Beigās vīrietis viņu tā piekāva, ka viņai radās lielas un paliekošas veselības problēmas.

Sarunas brīdī Lindas bijušais partneris joprojām dzīvoja ārzemēs, bet viņa māte bija Latvijā. "Viņa man zvana un draud, ka atņems man bērnu." Šobrīd meitenei ir 7 gadi un viņa mācās 1.klasē.

"Mums ir labi divatā, mums ir dzīvoklītis," Linda pauda prieku par esošo situāciju un piebilda, ka saņēmusi arī dažādu palīdzību gan no sociālā dienesta, gan biedrības "Palīdzēsim viens otram". "Palēnām mums kaut kā sanāk."

Atbēga uz Latviju

Linda un viņas bijušais dzīvesbiedrs, kurš arī ir latvietis, satikās kādā Eiropas valstī, uz kuru viņa aizbrauca apciemot savu māsu. Vīrietis pazina Lindas māsu, jo no Latvijas bija aizbraucis jau agrāk.

Šogad Linda atgriezās Latvijā. "Kā es tiku mājās? Es par savām problēmām nevienam neko neteicu. Es nevarēju to vairāk paciest un tad uzrakstīju savai māsai, lai viņa man palīdz nopirkt biļeti. Viņa man nopirka biļeti. Var teikt, ka mēs atbēgām atpakaļ uz Latviju.

Man nebija finansiālu iespēju vienai pašai to izdarīt. Es biju pilnīgi atkarīga no viņa. Savā ziņā tas muļķīgi skan, bet es biju tik ļoti atkarīga no viņa! Es nestrādāju ārzemēs. Es sēdēju mājās ar bērnu, rūpējos par bērnu. Kad mēs sākām satikties, viņš visu nodrošināja.

Izmeta no viena, otra, trešā dzīvokļa...

Bet tad sākās problēmas ar alkoholu, viņš nemaksāja un mūs izmeta ārā no viena dzīvokļa. Pēc tam mēs pārvācāmies uz citu. Pa visiem gadiem mēs nomainījām kādas 5 dzīvesvietas, jo viņš nebija spējīgs [samaksāt], viņš dzīvoja kaut kādā savā iedomu pasaulē, ka viņš visu varēs izdarīt, ka viņš ir liels un varens, ka es neesmu nekas."

Pamatā vīrietis kļuva agresīvs tad, kad lietoja alkoholu un Linda kaut ko neizdarīja viņam pa prātam. Piemēram, izdarīja vai pateica citādāk, nekā viņam patika vai viņš sagaidīja. "Tad sākās agresija. Mēbeles ir lidojušas pa gaisu, citreiz ir parauts aiz matiem, ir spiedis roku durvīs.

Kauns iziet no mājas ar zilu seju

Ir bijis ārprātīgi daudz gadījumu, kad pēc tam es nevaru iziet ārā no mājas, jo man ir, piemēram, zila seja. Viņš ir darījis tā, ka sita pa tādām vietām, kur nevar redzēt zilumus, piemēram, pa pēdām, pa galvu."

Iespējams, viņš tā sita apzināti, lai apkārtējie nepamanītu vardarbības pēdas.

Kad Lindas seja bija zila vai tajā bija redzamas citas vardarbības pēdas, viņa negāja ārā no mājām vai arī centās tā nomaskēties, lai apkārtējie nepamanītu viņas rētas. "No ārpuses laikam izlikās, ka viss ir normāli. Man tur nebija īpaši daudz paziņu, jo man nedrīkstēja būt draugu. Tikai viņš izvēlējās, ar ko es varu kontaktēties."

Es vairs nevarēju izturēt

Kas Lindai deva spēku meklēt palīdzību un pārtraukt vardarbību savā dzīvē? "Īstenībā es tam gatavojos ļoti ilgi. Man liekas, ka aptuveni gadu. Man sāka viss apnikt, es vairs nevarēju izturēt.

Vienu vakaru es uzrakstīju māsai. Viņa teica, ka tas nevar vairs tā turpināties. Viņa teica: kad es būšu gatava, tad man nopirks biļeti. Es viņai uzrakstīju: "Es gribu mājās uz Latviju." Viņa atbildēja: "Labi." Mēs atbraucām atpakaļ."

Linda nemaz neteica dzīvesbiedram, ka grasās doties uz Latviju: "Tajā dienā viņš bija laikam aizgājis uz darbu. Man jau bija nopirkta biļete, es viņam par to neko neteicu. Vienkārši mēs aizbraucām projām."

Meklēt palīdzību pēc iespējas ātrāk

Latvijā Linda saņēmusi dažāda veida palīdzību: "Vismaz šeit man ir kāds atbalsts. Tur man pilnīgi nekā nebija, jo es biju viena pati ar meitu."

Linda arī aicināja vardarbībā iesaistītās sievietes pēc iespējas ātrāk meklēt palīdzību. "Lai rīkojas pēc iespējas ātrāk, lai nevelk garumā, lai meklē kādu atbalstu, lai nevilcinās, lai tiek ārā no tādām attiecībām."

Beidzot izbauda brīvību

Viņas tuvākajos plānos ir savest kārtībā savu veselību, nodrošināt meitai skolas gaitas un meklēt darbu. "Pagaidām mēs izbaudām brīvību, ka esam divatā, ka mani neviens nekontrolē, ka es varu droši nākt mājās, atslēgt durvis un ienākt iekšā.

Es zinu, ka tur neviens priekšā nesēdēs un negaidīs ar pārmetumiem, jautājumiem, piemēram, kur es esmu bijusi. Man nav nevienam jāatskaitās. Es šeit jūtos droši un labi."

Linda nebaidās, ka arī varmāka varētu atgriezties dzimtenē. Jau iepriekš vīrietim esot bijusi ģimene Latvijā, viņš baidoties no alimentiem un parādnieka statusa. Arī Linda pieteikusies valsts atbalstam bērna uzturlīdzekļiem. 

*Lai pasargātu sievieti un bērnu, viņas vārds ir mainīts.