“Maksās 400 eiro par viltus poti, kamēr īstā ir par brīvu!” Rīgā dzīvojošie somi neizpratnē par latviešu uzvedību
“Latvija grimst arvien dziļāk koronas purvā. Somi Rīgā ir pārsteigti par latviešu nevēlēšanos vakcinēties,” tā par Latviju pašlaik raksta somu dzeltenā prese.
Helsinkos bāzētais somu tabloīds “Iltalehti” nointervējis vairākus Rīgā dzīvojošos somus, kuri atklājuši, ka ir neizpratnē par to, kā daļa Latvijas iedzīvotāju rīkojas Covid-19 krīzes laikā.
Somu medija 28. oktobrī publicētais raksts tik tiešām liek nosarkt.
Šlesers protesta akcijā Rīgā pulcē vairākus simtus
Rīgas centrā partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers rīko kārtējo protesta akciju, kurā sanākušie kritizē valdības politiku Covid-19 krīzes ...
Padomju tradīciju ietekme?
Rīgā pastāvīgi dzīvojošais Lass Henricijs “Iltalehti” stāstījis par latviešu ārstu, kurš pieķerts, iespējams, viltotu digitālo Covid-19 vakcinācijas sertifikātu tirgošanā par 400 eiro gabalā.
“Par to tika stāstīts ziņās. Tātad daļa cilvēku šeit ir gatavi maksāt 400 eiro, nevis potēties ar bezmaksas poti. 400 eiro – tā ir liela nauda valstī, kur vidējā mēnešalga ir ap 1200 eiro,” medijam “Iltalehti” paudis Rīgā mītošais soms.
Viņš arī piebilda, ka uzskata – smags sods šādiem mediķiem būtu pilnībā pamatots, jo Covid-19 situācija Rīgā un visā Latvijā ir ļoti slikta. Viņaprāt, Latvijā būtu jāievieš piespiedu vakcinācija.
Tieši zemo vakcinācijas līmeni Lass Henricijs uzskata par galveno samilzušās Covid-19 problēmas iemeslu Latvijā, raksta somu medijs.
“Masveida vakcinācija šeit tika uzsākta pārāk vēlu. [...] Latvijā ir liela pretestība vakcinācijai, un to veicina daudzi politiķi,” piebilst soms.
Viņaprāt, visu atbildību gan nevar novelt tikai uz dezinformāciju.
“Laikam tā ir daļa no padomju tradīcijām, proti –, visam, kas nāk no valsts, ir jāpretojas. [...] Tāda attieksme cilvēkos ir saglabājusies, lai gan ir mainījušās lietas, pret kurām it kā jāvēršas, un to nozīme. Jāatceras, ka latvieši ir bijuši neatkarīgi tikai 30 gadus. Tas nav ļoti ilgs laiks,” prāto Lass.
Pie Saeimas protestē pret "piespiedu vakcināciju" - ierodas arī VUGD darbinieki
Pie Saeimas pulcējušies daži desmiti ugunsdzēsēju, kā arī vairāk nekā 100 viņu atbalstītāji, lai protestētu pret noteikto vakcinācijas pret Covid-19 ...
Viņam ir arī visnotaļ distopiskas prognozes par to, kāda būs dzīve vakcinētajiem un nevakcinētajiem Latvijas iedzīvotājiem ne tik tālā nākotnē: “[...] nedomāju, ka vakcinācijas līmenis Latvijā pieaugs līdz 70%. Nākotnē, iespējams, notiks tā, ka liela daļa cilvēku paliks malā, atsakoties no virknes pakalpojumu. Iespējams, dažās jomās sāks plaukt un zelt nelegālā tirdzniecība, kuras klientūra būs nevakcinētie.”
Latvieši – meistari noteikumu “apiešanā”
Arī Rīgā dzīvojošais soms vārdā Artu Airiainens pauž neizpratni par Latvijā izplatīto vakcīnu skepsi.
Airiainens Latvijā dzīvo 25 gadus, šajā laikā iepazinis valsti un šobrīd strādā par Baltijas “Neste” reģionālo direktoru.
“Ja gribi strīdēties, ir jāuzsāk saruna par Covid-19 un no tā izrietošajiem ierobežojumiem,” smej soms, ”Patiesībā varu derēt, ka 80% vakcinācijas aptveri Latvija sasniegs tikai nākamvasar un ne agrāk.”
Studentu "klusais pikets" pret vakcinēšanos klātienes studiju vajadzībām
“Klusais pikets” demonstrē, ka pandēmijas laikā IZM nepievērš pietiekošu uzmanību iespējām sniegt kvalitatīvo augstāko izglītību visās mācību programmās, kas paredz ...
“Latvijā ir ļoti daudz sazvērestības teoriju par vakcināciju, un netrūkst cilvēku, kuri tām tic. Viena no populārākajām teorijām ir tāda, ka visa epidēmija ir farmācijas uzņēmumu izplānota, lai pārdotu savas dārgās vakcīnas. Ja pieskaita to, ka latvieši īpaši neuzticas savas valsts politiķiem un valdībai – zupa ir gatava,” par notiekošo izsakās Airiainens.
Iespēju pamatoti atbrīvot no darba pret Covid-19 nevakcinētos soms uztver kā pamatotu, taču piebilst: “Jāatzīst, ka latvieši ir meistari visu noteikumu apiešanā. Ir redzams, piemēram, ka oficiāli frizētavas ir slēgtas, bet tumšais frizētavu bizness plaukst.”
Airiainens neuzskata, ka nule pieņemtie stingrākie Covid-19 ierobežojumi Latvijā paliks spēkā arī pēc novembra vidus.
Viņaprāt, spiediens uz Latvijas valdību atcelt ierobežojumus ir spēcīgs un nāk arī no uzņēmēju puses.