Slepeni filmē jelgavnieku, kurš piemēslo pilsētu

Kāds pusmūža vīrs, nākot no Būriņu ceļa puses, regulāri savus atkritumus izmet pie Filozofu ielas nama lieveņa. Savukārt jelgavnieki, kuri šajā cietsēdes laikā nodarbojas ar sava īpašuma sakārtošanu un remontu, pilsētu “apkrāmē” ar būvgružu kaudzēm, veciem tualetes podiem un citām drazām. Lai tiktu galā ar šiem piemēslotājiem, tīrīgie pilsētnieki aicināti izsekot mēslotājus un ziņot par sušķiem.

Jelgavā medī Filozofu ielas piemēslotāju no Būriņu ceļa apkārtnes

Kāda nama Filozofu ielā, Jelgavā, saimnieks Sergejs ar portāla jelgavniekiem.lv starpniecību vērsies pēc palīdzības pie pilsētniekiem, jo kāds vīrs pusmūža gados, ejot garām viņa mājai, pie tās regulāri izmet atkritumu maisiņus. Viņš vēršas pie saviem kaimiņiem:

“Lūgums atpazīt nekaunīgu atkritumu izmetēju! Kāds nekaunīgs jelgavnieks teju vai apsēdis īpašumu Filozofu ielā, regulāri pie tā izmetot savus atkritumus. Vainīgais ir nofilmēts, un īpašuma saimnieks lūdz iedzīvotāju palīdzību kaitnieka atpazīšanā.

Kā redzams filmētajā materiālā, vīrietis pusmūža gados nekaunas iet garām mājām un pie tās izmest atkritumus. Īpašuma saimnieks Sergejs uzsver, ka nekauņa to darījis regulāri, tādēļ izvietotas videokameras, lai vainīgo nofilmētu.

Šobrīd tas ir izdevies, un ir aizdomas, ka vainīgais dzīvo Būriņu ceļa apkārtnē, tāpēc lūdzam ikvienu, kas var palīdzēt atpazīt minēto personu, zvanīt pa tālruni 26410614. Anonimitāte garantēta”.

Šmucīgais nekauņa Jelgavā “mētājas” ar atkritumu maisiņiem:

Jelgavniekus aicina ziņot arī par būvgružu izmētātājiem

Bet noslēpumainais pusmūža vīrs no Būriņu ceļa apkārtnes nav vienīgais šmucīgais jelgavnieks. Ir vēl daudzi citi, kuru nedarbus piefiksējusi Jelgavas atkritumu apsaimniekošanas firma “JKP”.

Tā gan nav nofilmējusi piegružotājus, bet gan publicējusi to atstāto mēslu jeb precīzāk – būvgružu fotogaleriju. Neapzinīgie jelgavnieki nevis kā pienākas būvgružus aizved uz atkritumu poligonu vai tiem pasūta speciālu atkritumu konteineru, bet gan ar tiem apkrāmē sadzīves atkritumiem paredzētās gružu kastes. “JKP” vēršas pie pilsētnieku sirdsapziņas:

“Daudzās atkritumu novietnēs ir sakrājušās būvgružu kaudzes: reģipsis, flīzes, santehnika un citi būvniecības atkritumi. Ilgstoši šie būvgruži tur atrodas un pamatīgi maitā ainavu. Būvniecības atkritumu izvešana ir papildu pakalpojums par atsevišķu samaksu. Kolīdz mājas pilnvarota persona pasūtīs būvgružu izvešanu, mēs to varēsim nodrošināt teju pāris stundu laikā, tomēr pieteikumus būvgružu izvešanai saņemam ārkārtīgi reti. Mēs ar prieku īstenotu atkritumu izvešanu, jo arī mūs priecē sakārtota vide, tomēr neesam tiesīgi patvaļīgi uzspiest patērētājam savu maksas pakalpojumu. 

Celtniecības atkritumi ir īpaša atkritumu kategorija. Piemēram, cilvēks remontē sanitārās telpas. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām viņam ir pienākums: vai nu pasūtīt celtniecības atkritumu izvešanu uzņēmumā, kurš sniedz šāda veida pakalpojumu vai patstāvīgi nogādāt atkritumus uz poligonu.

Ja cilvēks izlemj izmest būvniecības atkritumu maisus kopējā atkritumu laukumā, par to izvešanu samaksās visi tie, kas izmanto atkritumu laukumu. Ja nevēlaties maksāt par citiem, esiet modri un painteresējieties par to, kā kaimiņš ir izlēmis atbrīvoties no saviem būvgružiem, un informējiet policiju gadījumā, ja viņš to ir izdarījis neatļautā veidā. Sūdzību var iesūtīt Jelgavas Pašvaldības policijai. Ja atkritumus ar auto pieved nepiederošas personas, svarīgi ir fiksēt automašīnas numura zīmi. 

Bieži vien celtniecības atkritumi tiek novietoti līdzās lielgabarīta atkritumiem. Brigāde, kas savāc lielgabarītus, tualetes podus, izlietnes savā mašīnā nekraus un cita veida būvgružus atstās laukumā.  Darbinieki savāks mēbeles, elektroierīces un citus priekšmetus, kas atbilst lielgabarīta atkritumu definīcijai. Atkritumu laukumā paliks viss, kas neatbilst lielgabarīta atkritumu aprakstam, arī kartona kastes, kuras vajag saplēst un ievietot dzeltenajos šķiroto atkritumu konteineros”.

Preiļos konfiscē antisanitāru kandžu

Oktobra pēdējā nedēļā pamatīgs ķēriens bija Preiļu policistiem, kuri pie kāda pilsētas iedzīvotāja mājās uzgāja un konfiscēja gandrīz 200 litrus paslepus no apkārtējiem sabrūvētu ļergu, kuru viņš piedāvāja apkārtnes saulesbrāļiem. Nu Preiļu puses policistiem ir pamats lepoties ar to, ka viņi šogad uzgājuši jau vairāk nekā tonnu potenciāli nāvējošās dziras.

Policija ziņo: “28. oktobrī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Preiļu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas amatpersonas noskaidroja 1966. gadā dzimuša vīrieša saistību ar nelikumīgu akcīzes preču apriti, kā rezultātā vīrieša dzīvesvietas apskates laikā tika konstatēts, ka persona uzglabā nelegāli ražotu alkoholu un tā pagatavošanas ierīci (tautas valodā runājot – kandžas aparātu, red.).  Kopumā tika izņemti 186 litri nezināmas izcelsmes alkoholisko dzērienu un minētā ierīce, kas paredzēta alkohola pagatavošanai. Jāpiebilst, ka persona jau iepriekš bija nonākusi policijas redzes lokā saistībā ar analoģiskiem likumpārkāpumiem. 

Par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 221.1 panta pirmās daļas par nelegāli izgatavotu (ražotu) vai viltotu alkoholisko dzērienu vai spirtu saturošu šķidrumu, kuri nav alkoholiskie dzērieni, bet kurus piedāvā kā alkoholiskos dzērienus (nelikumīgi alkoholiskie dzērieni), realizāciju ar ko soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu”.

Likumsargi arī izplatījuši fotogrāfijas ar pašbrūvētās spirtotās dziras izskatu un traukiem, kuros tā tika “nostādināta” – istabas stūrī ietūcītajās vecajās piena kannās un plastmasas spaiņos. Aplūkojot šīs bildes, izgaist jebkāda griba pavadīt bezrūpīgu vakaru ar garda alkoholiskā kokteiļa baudīšanu.

Jāteic, ka šis pēdējais ķēriens Preiļu policistiem bija iezīmīgs ar to, ka viņi šogad pārkāpa simbolisku robežšķirtni – nu novada šī gada pirmajos mēnešos konfiscēti vairāk nekā 1000 litru nezināmas izcelsmes alkohola. Policija vēsta: šī gada laikā Latgales reģiona pārvaldes Preiļu iecirknis kopumā ir izņēmis 1032 litru nezināmas izcelsmes alkoholisko dzērienu.

Baušķeniekus aicina kliegt uz lapsu

Baušķeniekus jau kādu mēnesi biedē lapsa kūmiņš. Pašvaldības izdevums “Bauskas Novada Vēstis” publicējis brīdinājumu:

“Bauskas pilsētā oktobrī ir parādījusies lapsa, kas klaiņo visā pilsētas teritorijā. Tāpat ir konstatēts, ka lapsa pārvietojas pāri gājēju tiltam uz Bērzkalniem un atpakaļ.

Izmantojot būrus, lapsu tajos ievilināt praktiski nevar, jo lapsa klejo lielā teritorijā un paredzēt dzīvnieka konkrētu atrašanās vietu nav iespējams. Šāds process ir ļoti laikietilpīgs, un prasa lielas izmaksas, bet rezultāts nav garantējams. Kā atzīst dzīvnieku patversmes darbinieki, lapsu parādīšanās pilsētās ir globāla parādība, jo viņām ir pieejami pārtikas atkritumi un cilvēku klātbūtne tās īpaši nebaida.

Ja sastopaties ar lapsu, tai nav jātuvojas, labāk dzīvnieku aizbaidīt ar troksni vai skaļi uzkliedzot”.

Arī vietējais laikraksts “Bauskas Dzīve” ziņo, ka tas uzklausījis ne tikai pilsētnieku stāstus par pilsētā klaiņojošo kūmiņu, bet arī saņēmis fotogrāfijas un video, kur redzams nelūgtais meža ciemiņš Bauskas ielās. Kāda iedzīvotāja stāsta: “Lapsa sestdien un svētdien vazājas pa Krasta un Pilskalna ielu un no cilvēkiem nebaidās, bet, ieraugot suni, uzreiz aizmūk”.

Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājas vietnieks Mārtiņš Seržants laikrakstam klāsta: “Jāsaprot, ka lapsai ir vienalga, vai tā ir pilsēta vai lauki, jo pilsētas ir “zaļas” un robeža starp mežu un pilsētu ir nosacīta. Pilsētas zīme neko nemaina. Ir vairāki apstākļi, kādēļ lapsas pilsētā nonāk – lapsas ir komunikablas un viņas bez problēmām var dzīvot daudzstāvu māju pagalmos, kur ir ēdiens.

Pārtikas un veterinārajam dienestam vienmēr būs aizdomas par to, ka lapsa var pārnēsāt, piemēram, trakumsērgu, lai gan šī slimība jau vairākus gadus Latvijā nav sastopama. Bauskas novads robežojas ar Lietuvu un atrodas Latvijas vidū, kas samazina trakumsērgas iespējamību. Lielāka iespēja dzīvniekiem būt slimiem ar trakumsērgu ir pie Krievijas un Baltkrievijas robežas, jo šajās valstīs šī slimība vēl pastāv.

Ja lapsa cilvēkam netraucēti dodas garām, tad viss ir kārtībā, bet, ja ir redzamas agresivitātes pazīmes, tad labāk no lapsas turēties pa gabalu”.