Festivālā Viesītē muzicēs Ukrainas patrioti “Nokturnal Mortum”

Pagājušajā gadā “Nokturnal Mortum” līderis Jevhens Hapons, kurš uz skatuves ir jau divdesmit piecus gadus, atteicās spēlēt koncertus ārzemēs. Vienīgais izņēmums bija uzstāšanās Lietuvā: “Ja pie mums taisās iebrukt Krievija, tad mums ir jāpaliek mājās, jābūt gataviem aizstāvēt mūsu ģimenes un sava pilsēta!” Tagad situācija reģionā ir uzlabojusies, un mūziķi var domāt arī par ko citu nekā revolūcija un karošana. Var braukt uz Latviju.

Mēs vienmēr spēlējam dziesmas no dažādiem albumiem, cenšamies savākt tādu setlisti, kas patiktu konkrētās valsts klausītājiem un vienlaikus būtu mums pašiem komfortabli spēlējama. Latvijā mēs saglabāsim šo tradīciju un mēģināsim maksimāli iekļaut visu, kas būs iespējams. Jaunas dziesmas arī būs. Un vienā no viņām kā reiz runa iet par notikumiem, kas pavisam nesen notikuši manā valstī!

Plānots “Nokturnal Mortum” kopējs ieraksts ar poļu grupu “Graveland”, tad piecu dziesmu mazalbums (trīs metāla dziesmas, divi atmosfēriskie gabali), kā arī pilna apjoma plate “Істінна”. Splitam mēs gandrīz visu esam izdarījuši, atlicis ierakstīt taustiņus un vokālus. Lai cik dīvaini nebūtu, mūsu vēlme strādāt pie mūzikas ir milzīga. Šodien strādājas tik viegli kā vēl nekad! Pats nezinu, kāpēc tā notiek, bet tas ir fakts.

Jā, es dzirdēju par “Korrozija Metalla” bundzinieku, bet man rādās, ka tas ir kārtējais sabiedrisko attiecību gājiens no tās grupas līdera Pauka puses. No mūsu pilsētas mūziķiem ļoti daudzi dažādos veidos — finansiāli, morāli, materiāli — atbalsta zēnus frontē. Ziedojam naudu, vācam līdzekļus arī koncertos, jo esmu pāri aktīvā karadienesta vecumam, mani neiesauc. Ir gados jaunāki mūziķi, kas paši karo austrumos. Nepastarpināti un pa īstam.

Pirms gada stāstīji par savu dalību Eiromaidana vietējās demonstrācijās, kā pie jums pilsētā katru dienu mītiņoja 5000 maidanieši un tikpat daudzi Antimaidanā, kā tev nācās bēgt no “tituškām”, kas dzinās pakaļ ar metāla stieņiem. Kā tagad jūtas vienkāršie iedzīvotāji Krievijas pierobežā?

Harkiva — vienā vārdā: tā ir Ukraina. Tā bija toreiz, un tā ir tagad, neskatoties uz to bildi, kādu mums savureiz mēģina zīmēt Kremļa žurkulēni. Bija laiks, kad mums likās — mēs neuzvarēsim, bet mēs līdz pēdējam ticējām un stāvējām līdz uzvarai! Šodien tie, kam separātiskais noskaņojums vēl saglabājies, to ļoti slēpj, un tas nevar nepriecēt. Bet lielākā daļa no tiem, kas agrāk pieļāva “krievu pavasara” iespējamību, tagad visu šo notikumu rezultātā ir pilnībā mainījuši uzskatus un vairs negrib te Krieviju.

Vai Harkivā saglabājas prokremlisko draudu klātbūtne — piemēram, terora aktu iespēja, bumbošanas draudi, vai izredzes, ka vēlreiz mēģinās nobliezt pilsētas mēru?

Periodiski pie mums izlien visvisādi no viņu pagrīdes, bet tas nenotiek tik bieži, kā viņiem to gribētos. Es skatos, ka mūsu specdienesti tomēr strādā. Esmu pārliecināts: ja būtu citādi, mūsu “kaimiņi” uzvestos ne tik bērnišķīgi, kā viņi to dara tagad.

Nokturnal Mortum — “Україна”: oficiālais video, kuru veidojuši latviešu filmētāji

Mums Latvijā arī ir savi “vatņiki”, kurus ietekmē Krievijas propaganda. Spēlējot koncertus citās valstīs, iznāk tādus sastapt? Vai viņi mēģina sabotēt šovus? Par laimi, Sēlijas pusē, kur notiks “Zobens un Lemess”, tādi nav novēroti.

Es ticu, ka tādi ir, bet sastapt viņus speciāli nemēģinu, jo runāt man ar viņiem (vai viņiem ar mums) taču nebūtu par ko. Ir toties tādi ūnikumi — “interneta karotāji”, kas mēģina noraut mūsu koncertus, rakstot sūdzības valsts orgāniem, koncertu organizatoriem, baznīcai un sabiedriskām organizācijām. Tas viņiem neizdodas. Taisnība ir ar mums.

“Nokturnal Mortum” vienmēr bijuši klaji Ukrainas patrioti, arī tajos laikos, kad tas it nemaz nebija populāri. Kā tagad jūs jūtaties, kad daudzi cilvēki, ieskaitot vienu otru bijušo Reģionu partijas vai Ukrainas kompartijas politiķi, tagad valkā višivankas (nacionālos tautastērpa kreklus)? Vai tas ir pareizi?

Es pats nekad neesmu mīlējis politiku, bet valsti un zemi. Skaidrs, ka politiķiem tagad ir iespēja pareklamēties uz tautas patriotisma rēķina, jo patrioti beidzot ir ieguvuši sev valsti, brīvību un mērķi. Tas, ka tautai kopumā pieaug patriotiskais noskaņojums, jebkurā gadījumā ir labs rezultāts, pie kura arī mēs esam pielikuši roku ar savu mūziku. Es priecājos, ka neesmu dzīvojis velti!

Pat ja tagad patriotisms būtu vienkārši modē — labi, lai tā būtu mode, bet tāds noskaņojums pa to laiku pāriet uz mūsu bērniem. Un tas ir galvenais, jo valsts nākotne ir viņu rokās!