Apsver medicīnas studentu rezidentūras apturēšanu uz Covid-19 krīzes laiku
Lai topošos ārstus varētu pilnvērtīgāk un vienkāršāk iesaistīt Covid-19 pacientu ārstēšanā, medicīnas nozare apsver iespēju uz Covid-19 krīzes laiku apturēt rezidentūru, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Kritērijus vispārējai rezidentūras apturēšanai kā vienai no iespējamībām Veselības ministrija sola tuvākajā laikā. To, ka par to ir runāts, apstiprina arī universitātēs un Latvijas Jauno ārstu asociācijā. Tā gan būtu galēja rīcība un domu kā reāli īstenojamu neviena no iesaistītajām pusēm īsti nepieļauj, taču strauji augošais pacientu skaits slimnīcās liek rēķināties ar tādu iespēju.
"De facto" skaidroja, ka Covid-19 pacientu aprūpe slimnīcās lielā mērā balstās uz ārstiem-rezidentiem, taču iesaistīšanās Covid-19 nodaļu darbā iepriekšējā vilnī daļai rezidentu beidzās ar nepatīkamu atklāsmi, ka nav skaidrs, kā šo posmu attiecināt uz viņu mācību laiku rezidentūrā, un vai Covid-19 pacientu aprūpi tajā ieskaitīs. Varianti ir dažādi, tostarp, iespējama vispārēja rezidentūras apturēšana uz Covid-19 pandēmijas laiku, vēstīja raidījums.
Iepriekšējā Covid-19 vilnī kopā ar pieredzējušiem kolēģiem ar Covid-19 pacientiem gan īslaicīgi, gan pilnā slodzē strādāja vairāk nekā 600 rezidentu, liecina Veselības ministrijas dati. Vairāki no viņiem strādāja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) ārsta-internista Kārļa Rāceņa vadītajā Covid-19 nodaļā, kuru atvēra pērnajā ziemā un aizvēra vasaras vidū. No 14.oktobra viņam atkal uzticēta vienas šādas nodaļas vadība, un, meklējot tai personālu, viņš uzrunājis arī rezidentus.
"Tikai, protams, tas nodaļu skaits, kas tiek atvērtas, ir lielāks nekā iepriekš. Un tas nozīmē, ka arī rezidentiem ir lielāka slodze, un šoreiz arī šie sertificētie ārsti daudz aktīvāk tiek pārvirzīti no citām nodaļām uz Covid-19 nodaļām," skaidroja Rācenis, uzsverot, ka jau pašlaik zināms, ka bez rezidentiem slimnīca iztikt nevarēs.
Tāpat Rācenis norādīja, ka rezidenti gan nav vienkārši jaunie ārsti, bet gan ārsti, kuri pēc sešu gadu pamatstudijām, izejot praksi rezidentūrā, iegūst noteiktu specialitāti. Normālos apstākļos tai ir pieskaņots darbs konkrētās slimnīcu nodaļās vai citās prakses vietās, secīgi tās mainot un apgūstot vajadzīgās zināšanas un prasmes.
"Ja mēs runājam, pieņemsim, par manu rezidentūru, kas ir nefroloģijas rezidentūra, man ir jāapgūst, nezinu, nieru transplantācija. Atrodoties Covid-19 nodaļā, es neapgūstu nieres transplantāciju. Un tas ietekmē šo kvalitāti, līdz ar to tas izteikti izmaina šo rezidentūras struktūru," pauda Rācenis.
Lai arī lielai daļai rezidentu darbs Covid-19 nodaļās iederas mācību programmā, tomēr atsevišķos gadījumos bijušas problēmas ar šī laika ieskaitīšanu mācību procesā. Vienlaikus rezidentam tas nozīmē ne vien zaudētu laiku, bet arī naudu, jo rezidentūra tiek apmaksāta noteiktā laika posmā.
Lai šādi gadījumi neatkārtotos, Latvijas Jauno ārstu asociācijā uzstāj, ka skaidrībai, kā darbs Covid-19 nodaļās ietekmēs mācību procesu, un vai to pielīdzinās mācību programmai, jābūt jau tagad. Asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs komentēja, ka lielāku ietekmi šī situācija atstāj uz pēdējo gadu rezidentiem, kuriem vairs nav daudz laika izpildīt visas programmas prasības, un kuri jau strādājuši Covid-19 nodaļās.
Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē, kas īsteno rezidentūras studijas, gan norāda, ka risinājumu varot atrast.
Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš norādīja, ka rotācijas daļa rezidentūrā vienmēr ir bijusi sensitīva attiecībā uz to, cik ilga tā ir. "Šajos mūsdienu apstākļos, kad mums ir ārkārtas situācijas, tas ne vienmēr tiek ievērots. Bet vienmēr vismaz lielās klīnikas cenšas to ņemt vērā, cenšas izbalansēt. Tas gandrīz vienmēr izdodas," sacīja Segliņš. Ja izbalansēt tomēr neizdodas un apmaksāto rezidentūras laiku negrib zaudēt, rezidentiem esot iespēja ņemt arī akadēmisko atvaļinājumu.
Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes Rezidentūras studiju fakultātes dekāne Ilze Grope atzīmēja, ka medicīnas nozarē akadēmiskais atvaļinājums ir fleksibls. Par skaidrākiem kritērijiem un iespējamiem rīcības variantiem jau pāris nedēļas sarunas ar iesaistītajām pusēm notiekot Veselības ministrijā, lai iepriekšējā vilnī pieredzētās problēmas neatkārtotos.
Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa atzina, ka tagad atskārstas kļūdas un izdarīti secinājumi, kā vajadzēja rīkoties iepriekšējā saslimšanu vilnī. Turklāt pēc jaunajiem kritērijiem rezidenti varēs izlemt par darbu Covid-19 nodaļā ārpus rezidentūras programmas, jo tas nebūt nav visiem obligāts. Ministrijā sola drīzumā nākt klajā ar šiem kritērijiem.
