Nav miljonu, bet vismaz mājās! "Arbūzu guru" Guntis, izmēģinājis darbu ārzemēs, tomēr atgriežas Latvijā

Guntis Bubins kopā ar ģimeni saimnieko Neretas novada Zalves pagasta Sproģu ciemata mājās "Dzeņi". Saimniecībā audzē zemenes, arbūzus, cidonijas, rudens avenes, kā arī nodarbojas ar lopkopību un mežistrādi.

Ar rudens avenēm šogad ir švaki, jo vasara bija karsta un avenes lāgā neizauga. "Tikai tad, kad parādījās lietus, tās sāka pieņemties spēkā un tad tā lieta aizgāja."

Izdzīvoja tikai piektdaļa stādu

Savukārt šī gada arbūzu sezona bija ļoti laba, neskatoties uz pavasarī piedzīvotajām grūtībām izdiedzēt stādus. Sākumā no 1200 sēklām izdīga tikai 500 augu. Tās sastādot, palika tikai aptuveni 100 stādu. "Uznāca lietusgāzes, viss izslīka, gliemeži un skudras apēda," Guntis iezīmēja pavasarī pārciestās likstas. Labi, ka, diedzējot vēlreiz, izdevās iegūt vēl aptuveni 300 stādu.

"Beigās man bija nepilni 400 stādi no paredzētajiem 2000 stādu. Tikai 20% jeb piektā daļa stādu izlīda ārā," viņš teica un piebilda, ka tomēr šī piektā daļa izauga ļoti labi. Šī gada arbūzu raža lēšama ap 2 tonnām.

Guntis piekrita, ka lauksaimniekiem gandrīz katru gadu ir kādas būtiskas problēmas. Viņa ģimene arbūzus audzē jau 4.gadu. Pirmajā gadā bija tikai daži stādiņi. Pamēģināja arī meloņu stādus, no kuriem pirmajā gadā lielākā melone svēra 2,5 kg. Bet nākamajos divos gados īsta meloņu raža neizauga, tāpēc šim augam ģimene atmeta ar roku.

Arī ar arbūziem nav tik vienkārši - tie ir diezgan cimperlīgi augi, tāpēc daudziem zemkopjiem ar arbūziem neiet viegli.

60 tūkstoši stādu

Šķiet, ka ar cidonijām ir vienkāršāk, bet Guntis norādīja, ka arī tās ir atkarīgas no laikapstākļiem. "Ar cidonijām es sāku - pirms 5 gadiem pirmos 200 stādus iestādīju. Tad starp cidonijām bija tukša vieta, kur iestādīju pirmos 1000 zemeņu stādus."

Cidoniju lauks laika gaitā nav paplašināts: "Es ar tām vairs neņemos. Cik ir, tik ir. Kopējā platība man ir 1,6 ha, bet zemenes aizņem 1,2 ha. Starpās vēl ir arbūzi, avenes un viss pārējais. Kopumā ir aptuveni 60 tūkstoši stādu."

Hobijs, ar ko īsti nevar nopelnīt

Vai ar šādu darbošanos var nopelnīt sev iztiku vai tas tomēr vairāk ir vaļasprieks un papildus nodarbošanās? Guntis to dēvēja par hobiju. "Protas, nav slikti, ja var nopelnīt. Šogad ar zemenēm bija tā, ka varbūt pat uz nulli netika. Bija gandrīz pa nullēm, jo šogad ļoti daudz izdega.

Bet arbūziem tas atkal nāca par labu. Visu vasaru viņi netika laistīti, pat lielajā karstumā nē. Tikai tad, kad tos iestādīja, bišķiņ palaistīja. Tiem nepatīk mitrums, jo tad pie kājiņas iemetas puve kā gurķim. Tad stāds vienkārši nopūst. Daudzi varbūt citreiz pārlaista, un tāpēc nekas tur nesanāk."

Pirmajā gadā lielākais arbūzs sasniedza 5 kg, bet pēc tam izdevās izaudzēs 7, 8 un pat 10 kg smagus arbūzus. Šogad lielākā arbūza svars sasniedza 13,340 kg. "To nopirka kāds vietējais iedzīvotājs, un bija ļoti labas atsauksmes - arbūzs bija salds, gards, sulīgs." Gunta draugs pērn izaudzēja pat 18 vai 19 kg smagu arbūzu, bet šogad viņam tādu milzeņu nebija. 

"Labāk, ka arbūzi ir mazāki un vairāk, nekā pa kādam un lieli. Bet cilvēkiem ir dažādi uzskati - ir tādi, kas grib ļoti lielus un pat pašus lielākos, bet ir arī tādi, kas grib vidējus un mazus arbūzus."

Kā Guntis sāka darboties ar arbūziem?

"Vienkārši es audzēju zemenes, cidonijas, avenes un domāju, ka kaut ko vēl gribētos. Pamēģināšu arbūzus! Biju vienā tirdziņā, tur bija stādi, es nopirku aptuveni 20 stādus (14 arbūzu un 7 meloņu), nezinot neko par tiem. Protams, visi neizauga. Bet tie, kas izauga, deva kaut kādu ražu. Pašiem pietika.

Nākošajā gadā man bija jau 120 stādi, kas deva aptuveni tonnu ražas. Pagājušajā gadā bija aptuveni 1000 stādu, bet daudzi neaizmetās un bija tukši, tāpēc novācām arī tikai tonnu. Šogad bija 400 stādu un 2 tonnas ražas."

Trūkst labu darbinieku

Redzot progresu, Guntis ir apņēmības pilns nākošgad domāt par jaunām tehnoloģijām un veidiem, kā pamēģināt arbūzus audzēt citādāk. "Paeksperimentēsim!"

Nav plānu pamest arbūzu audzēšanu, bet plašāku attīstību bremzē labu darbinieku trūkums. "Cik nu laukos var attīstīties - nav jau papildus darbaspēka, kas to palīdzētu. Tik, cik ģimene palīdz, tik arī ir." Arī bērni tiek iesaistīti lauku darbos, pārsvarā zemeņu lasīšanā un arbūzu novākšanā. Guntim ir trīs bērni: 9, 12 un 14 gadus veci skolēni.

Pašu spēkiem

Viņš atzina, ka ir grūti atrast labus darbiniekus, bet vienlaikus ģimene ļoti necenšas meklēt papildspēkus, jo mēģina saprast, cik var paplašināties, lai visus darbus izdarītu paši saviem spēkiem. "Vajag saprast, cik var pats izdarīt, lai neesi atkarīgs no kaut kā, lai nav darbaspēka trūkums un tad netiec galā." Ģimene sapratusi aptuveno lauku platību, ko paši var apsaimniekot.

"Ir jau arī citi darbi," viņš teica  un skaidroja, ka saimniecībā nodarbojas arī ar lopkopību un mežistrādi. Vasarā ir ļoti daudz darba, piemēra, jālasa zemenes, jāvāc siens. Tieši vasara ģimenē ir karstākais darba laiks. "Kā sākās aprīlī, tā līdz oktobrim, novembrim." Savukārt ziemā rindā gaida citi darbi: "Visu laiku ir darbi."

Nevar atrast darbu vai negrib?

Gunta balsī skan uzņēmība un apņēmība, bet arī viņš dzirdējis daudzu teikto, ka laukos nevar izdzīvot un nopelnīt. "Kaut ko jau var! Tā jau gluži nav, ka nevar. Tie, kas saka, ka nevar, vienkārši negrib. Cilvēki laukos ir palikuši. Nav daudz, bet ir. Bet, kad tu piedāvā darbu, pārsvarā ir atteikumi. "

Kāpēc? "Nezinu, slinki palikuši! Valsts izlutinājusi ar visādiem pabalstiem. Ko tur vairāk vajag? Iestājas "simtniekos", kur par simts eiro nekas nav jādara. Visādas programmas ir bijušas."

Kad kādam cilvēkam pajautā, vai viņš varētu palīdzēt saimniecības darbos, par to nopelnot 400-500 eiro, uzrunātais atbild noliedzoši. Paldies, bet viņam to nevajag! "Tāpēc mēs vairs tā nemeklējam darbiniekus."

Guntim piedāvāts vasarās nodarbināt arī skolēnus, bet uz to viņš nav parakstījies. Lai gan saimniecībā darba ir daudz, tomēr nodarbināt svešus bērnus nav tik vienkārši. "Es nesaku, ka nav uzņēmīgu bērnu, kas gribētu strādāt, bet tagad ir tādi laiki. Nedod Dievs, viņam kaut kas nepatiks, sāks sūdzēties par to vai šo nodarbinātībā. Tāpēc saku nē šādai programmai. Tik, cik pats varu izdarīt, tik ir." Labi, ja pašu bērni nāk palīgā saimniecības darbos.

Bez miljoniem, bet tomēr mājās

Guntis atklāja, ka arī viņam (tāpat daudziem Latvijas iedzīvotājiem) ir pieredze ar darbu ārzemēs. Viņš bija aizbraucis uz Spāniju, kur darbojās ar mandarīniem. Taču jau pēc nedēļas atbrauca mājās: "Sapratu, ka tur nav sapņu zeme."

Tāpat piecas nedēļas viņš strādāja Francijā, kur nodarbojās ar bruģēšanu. "Bet ģimene paliek mājās. Tas nav tas. Tāpēc labāk darboties mājās. Nav miljonu, bet vismaz kaut kas. Paēdis esi, padzēris esi, pietiek!"

Jau šogad domā par nākamo sezonu

Guntis jau patlaban domā, kā darbosies nākamajā sezonā. Plānots iestādīt vismaz 2000 stādu.  "Pabraukāšu un painteresēšos pie citiem arbūzu audzētājiem, kā viņiem iet, kādas ir viņu tehnoloģijas. Citur to dara savādāk nekā pie mums."

Viņš dzirdējis, ka daži arbūzus audzē tikai uz lauka, bet tādā gadījumā nesaprot, kā var tikt galā ar nezālēm. "Dzeņu" saimniecībā arbūzus audzē laukā, taču uz melnajām plēvēm, lai bremzētu nezāļu izplatību. "Ja plikā laukā sastāda, es nezinu, kā var tikt ar nezālēm galā. Es vienu gabaliņu izmēģināju,  bet man, kā atnāca "amerikanka", tā visi arbūzi pazuda. Mēs vispār bez ķīmijas dzīvojam un neko nemiglojam, tāpēc viss tiek tikai ravēts. Tā iemesla dēļ es lieku plēves, bet arī caur plēvēm izaug daļa nezāļu."

Eksperimenti pašmācības ceļā

Kas ir sarežģītākais, dzīvojot laukos un audzējot dažādās kultūras? "Es pat nezinu. Vienkārši jāiet un jādara. Viss ir apgūts pašmācības ceļā, caur internetu vai painteresējoties apkārt. Es neesmu nekāds agronoms. Eksperimentējam! "

Guntis norādīja, ka ar katru gadu Latvijā kļūst arvien vairāk arbūzu audzētāju. Ir arī tādi, kas tos audzējuši vairākus desmitus gadu, bet plašāka sabiedrība par to nav zinājusi.  Tagad arbūzu audzēšana Latvijā vairs neskaitās ekskluzīva darbošanās, jo ar to sāk nodarboties arvien vairāk cilvēku. Guntis šogad iedevis stādiņus arī kaimiņam. Lai gan izdzīvoja tikai daži augi, lielākais arbūzs sasniedza pat 10 kg. Tāpēc arī kaimiņam iepatikusies arbūzu audzēšana.

Vislielāko gandarījumu Guntim dāvā tas, ka klienti ir apmierināti ar produkciju un brauc no malu malām. "Praktiski mēs uz tirgu nepaspējam aizbraukt. Viss tiek uz vietas pārdots." Blakus saimniecībā atrodas skulptūru parks, un tādēļ ļoti daudz klientu atbrauc pie Gunta pēc gardumiem, bet pirms vai pēc tam dodas apskatīties figūras.