Daugavpils slimnīcā lielākās bažas par personāla trūkumu Covid-19 un citu sezonālo infekciju dēļ
Pašlaik lielākās bažas sagādā personāla trūkums saistībā ar Covid-19 un citu sezonālo infekciju izplatīšanos, aģentūrai LETA atklāja SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.
Viņš atzina, ka iestādē joprojām spēkā ir ārkārtas situācija, un slimnīca atbalsta arī ārkārtas situācijas izsludināšanu visā nozarē. Viņaprāt, tas ļautu elastīgāk rīkoties, piemēram, attiecībā uz Covid-19 pacientu pārvešanu uz zemāka līmeņa slimnīcām Preiļos un Krāslavā.
"Mēs varam uzņemt akūtus pacientus, stabilizēt un pārvest viņus uz Krāslavu vai Preiļus, un kolēģi ir gatavi viņus uzņemt. Bet smagākus klientus pārvietojam uz klīniskajām slimnīcām Rīgā," sacīja Semjonovs.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šādā gadījumā valstij ir jānodrošina zemāka līmeņa slimnīcām piemaksas par Covid-19 pacientu aprūpi.
"Ņemot vērā plašāku Covid-19 izplatību un ierastās infekcijas, cilvēki izkrīt no ierindas," par situāciju slimnīcā stāstīja Semjonovs.
Viņš klāstīja, ka no četriem traumatologiem pašlaik darbā ir divi, kas ietekmē gan stacionāra, gan traumpunkta, gan Covid-19 pacientu aprūpi. Arī citos profilos, darbā neesot kādam no speciālistam, tiek ietekmēts visas iestādes darbs.
Slimnīca spēj nodrošināt 213 Covid-19 pacientu aprūpi, un ikdienā slimnīcā uzturas no 90 līdz 100 šādu sasirgušo. Taču gultasvietu skaitu papildināt nav iespējams tieši personāla trūkuma dēļ.
Komentējot vakcinēšanās pret Covid-19 aptveri slimnīcā, Grigorjevs atzina, ka situācija ir nemainīga, un vakcinējušies ir ap 45% darbinieku. "Tie, kas izprot, to ir izdarījuši," sacīja slimnīcas vadītājs. Ārstu vidū aptvere ir 69%, funkcionālo speciālistu vidū sasniedz 89%, laboratorijās ir vakcinējušies visi darbinieki. Savukārt vidējā un zemākā līmeņa speciālistu vidū aptvere ir zemāka.
Grigorjevs cer, ka "līdz pēdējam" izdosies nodrošināt pacientiem arī plānveida pakalpojumus, nodrošinot speciālistu aizvietošanu, kā tas notiek arī pašlaik.
"Pakalpojumu samazināšanai būs divu veida sekas. Finansiālās nozīmē, ka mēs nevarēsim apgūt kvotas un saņemt finansējumu, kas jau ir ielikts algu fondā. Sekas būs arī hroniskajiem pacientiem. Pasliktinoties veselībai, viņi kļūs par akūtajiem, un tad atkal būs nepieciešami lielāki cilvēkresursi un ilgāka ārstēšana," skaidroja slimnīcas vadītājs.
Kā vēstīts, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) šodien Veselības ministriju lūgs izsludināt ārkārtas situāciju Latvijas veselības nozarē, jo nakts laikā situācija Covid-19 dēļ krasi pasliktinājusies, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja NMPD vadītāja Liene Cipule.
Cipule skaidroja, ka šāds lūgums tiks izteikts jau trešo reizi, jo aizvadītajā diennaktī situācija bija ļoti sarežģīta, jo nakts laikā bija izveidojušās rindas pie slimnīcām, lai uz tām nogādātu pacientus.
"Aizvadītajā diennaktī mēs saskārāmies ar vietu trūkumu slimnīcās, kas īpaši izteikts bija Rīgas reģiona slimnīcās, proti, gan Ogres, Tukuma un Jūrmalas slimnīcās vairs nebija vietas, lai tajās varētu ievietot atvestos Covid-19 pacientus. Tas nozīmē, ka mums ir jāmeklē uz kādām slimnīcām vest pacientus, un tajā brīdī pie tām veidojās rindas, tādējādi radot situāciju, ka brigādes ir jau aizņemtas un mēs nevaram tās nosūtīt uz citiem izsaukumiem," skaidroja Cipule.
Vietas slimnīcās tiek pārprofilētas konkrētajā dienā, piemēram, dienu iepriekš ar papildu gultas vietām Covid-19 pacientiem tika atvērtas Tukuma un Balvu slimnīcas, bet tās divu dienu laikā jau ir aizpildītas.
"Mēs redzam, ka pārslogotas ir slimnīcas, laboratorijas un ģimenes ārstu prakses, kas liek domāt, ka Covid-19 izplatības krīze netiek veiksmīgi vadīta," uzskata dienesta vadītāja.
Viņasprāt, tagad neesot jautājums, vai, bet drīzāk, kad tiks ieviesti ierobežojumi, jo tas ir valsts drošības jautājums, kam par iemeslu kalpo pašreizējā situācija, kad cilvēkiem vairs nevarēsim garantēt Satversmē noteiktās tiesības uz veselības aprūpi.
