Teju puse policijas izsaukumu uz alkohola tirdzniecības vietām saistīti ar trokšņošanu un konfliktiem
Pēdējo divu gadu laikā 46,8% saņemto izsaukumu uz alkohola tirdzniecības vietām bija saistīti ar trokšņošanu un konfliktiem, šodien Rīgas domes organizētajā sarunā par alkohola aprites mazināšanu pastāstīja Rīgas pašvaldības policijas galvenais speciālists stratēģiskās plānošanas jautājumos Staņislavs Šeiko.
Šeiko uzskata, ka šobrīd situācija ar nelegālā alkohola apriti ir labāka nekā tā bija iepriekš, bet joprojām pastāv riski, ka sabiedrība lieto nelegālu alkoholu, jo tas ir visai brīvi pieejams un ievērojami lētāks nekā alkohols legālās tirdzniecības vietās.
Šeiko uzsvēra, ka Pašvaldības policija nevēlas aizvērt tirdzniecības vietas, kurās tirgo alkoholu, bet gan otrādi - līdzsvarot sabiedrības un godīgo komersantu tiesības. "Iespējams, ka pašvaldībām ir jādod zināma brīvība, lai varētu neļaut tirgot alkoholu pēc plkst.22 kādās konkrētās zonās, piemēram, mikrorajonos," pieļāva policijas pārstāvis.
Vairāki diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka 50% no alkohola, kuru nopērk pēc plkst.22, iegādājas nepilngadīgas personas.
Rīgas vicemēre, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola (JKP) diskusijas laikā pauda viedokli, ka nelegālā alkohola tirdzniecības rādītāji turpina samazināties, bet tie joprojām pastāv, līdz ar ko ir nepieciešams izstrādāt plānu, ar kuru palīdzību nelegāla alkohola aprite varētu mazināties.
"Ņemot vērā alkohola lietošanas saikni ar sabiedriskās kārtības traucējumiem, svarīgi rast efektīvus risinājumus, lai ierobežotu pārkāpumus šajā jomā un nodrošinātu stingru kontroli alkohola apritē. Ieguvumus no kārtības nodrošināšanas var gūt gan iedzīvotāji, gan pašvaldība, gan arī uzņēmēji," uzsvēra Ozola.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe sacīja, ka tikai 4% no nelegālā alkohola tiek ražots ārpus Eiropas Savienības (ES), kas norāda, ka ir jāstrādā pie ES iekšējās kontroles sistēmas.
