Studentiem no vakcīnas vairāk bail nekā no vīrusa
Beidzot izkrituši iestājeksāmenos – tā var teikt par studentiem, kas organizējas cīņā pret vakcināciju. Rīgas Stradiņa universitātē tās priekšgalā ir trešā kursa sabiedrības veselības (!) studente, bet kāds Latvijas Universitātes students, lai mācītos klātienē, publiski meklē iespēju inficēties.
“Sakarā ar studiju atsākšanu Latvijas Universitātē steidzami meklēju iespēju saslimt ar CO... vīrusu. Lūdzu, palīdziet ar kontaktiem! Rados neviena slimnieka nav, diemžēl. Bet ļoti gribas atsākt mācības klātienē bez testiem. Vakcināciju nepiedāvāt, tik traki vēl ar mani nav,” 22. septembrī Facebook ierakstījis Raimonds Upmalis, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes students.
Baidās no potes
Nākamajā dienā pēc šā vēstījuma, kā ziņo epidemiologi, koronavīruss izdzēsa 20 līdz 29 gadus veca sirdzēja dzīvību, lieku reizi parādot, ka pasargāti nav arī jaunie – un pašpārliecinātie.
Ar Upmaļa ierakstu aptuveni nedēļas laikā dalījās vairāk nekā 120 cilvēku. Komentāros viedokļi dalās, bet pats Raimonds atklāj, ka viņam privāti rakstījuši arī citi, kuri grasās apzināti inficēties.
“Vienkārši vēlos tikt pie izslimošanas sertifikāta, lai bez potēšanās tiktu klātienē mācīties atkal. Man jau patiktu nevis riskēt ar savu veselību, bet panākt, lai viss šitas stulbums beigtos reiz. Bet cerību staru vēl neredz, tāpēc šāds lēmums pārslimot. Redzu apkārt, ka risks dabūt komplikācijas no vakcīnas ir daudzreiz lielāks par risku smagi saslimt, ja ir laba imūnsistēma. Tāpēc nē, nav bail riskēt,” Kas Jauns Avīzei skaidro Upmalis.
Studentu "klusais pikets" pret vakcinēšanos klātienes studiju vajadzībām
“Klusais pikets” demonstrē, ka pandēmijas laikā IZM nepievērš pietiekošu uzmanību iespējām sniegt kvalitatīvo augstāko izglītību visās mācību programmās, kas paredz ...
Piesauc pat Osvencimu
“Tā kā protu meklēt informāciju internetā oficiālajos avotos, nevis feisbukā vien, redzu, ka jautājums ir politisks. Nevienam tur augšā nerūpam mēs. Drīzāk otrādi. Caur manipulācijām ar sabiedrisko domu un statistiku tiek pārdota vakcīnu ideja,” students uzskata, ka “to visu” izdomājusi valdība. Universitātes vadība, pēc viņa vārdiem, gribējusi izpelnīties valdības atzinību: “Bet... kā esot izteicies Osvencimas nometnes direktors Vilhelms Bogers: “Es tikai izpildīju pavēles...”.”
Konkrētus informācijas avotus, kas rosinājuši uz šādu lēmumu, Upmalis nenosauc. Līdzīga retorika un apgalvojumi jau otro gadu izskan no dezinformācijas izplatītājiem.
Augstskola sava studenta ideju komentē lakoniski. “Latvijas Universitāte aktīvi aicina studentus vakcinēties, lai pasargātu gan sevi, gan apkārtējos. Pašlaik vakcinējušies ir vairāk nekā 80% mācībspēka un studentu. Konkrēta studenta aktivitātes nevaram komentēt, un tā arī nav mūsu kompetence, analizēt cilvēka izvēli,” savā atbildē pauž augstskolas sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Saulīte.
Var iedzīvoties kriminālatbildībā
Citāds skatījums ir Valsts policijai – kaut arī sevis apzināta inficēšana nav ne administratīvi, ne krimināli sodāma, ir nianses. Proti, apzināti stājoties saskarē ar inficētu personu, tūdaļ jāsāk ievērot Covid-19 ierobežošanai noteiktos ierobežojumus.
Pretējā gadījumā par ierobežojumu (pašizolācijas, karantīnas vai pulcēšanās ierobežojumu neievērošana) pārkāpšanu iestājas administratīvā atbildība. “Ja indivīds sevi apzināti ir inficējis un pēc tam inficē citu indivīdu, kā rezultātā pēdējam ir izraisītas smagas sekas, tad tīri teorētiski varētu iestāties kriminālatbildība,” norāda Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.
Krimināllikuma 133.1. pants Inficēšana ar bīstamu infekcijas slimības izraisītāju paredz cietumsodu līdz pieciem gadiem vai naudassodu. Policijā gan piebilst, ka jāpastāv pierādāmai cēloniskai sakarībai un jāpierāda fakts par apzinātu inficēšanos. “Šāda rīcība ir savu un citu veselību un dzīvību apdraudoša, kas neatbilst nekādām pilsoniskās sabiedrības noteiktām uzvedības un ētikas normām, kas var novest līdz administratīvai un tīri teorētiski arī līdz kriminālatbildībai,” uzsver Gžibovska.
Vēršas šķīrējtiesā
Apstiprināti nāves gadījumi Latvijā no vakcīnas nav, bet saslimšana gan rada lielu risku, turklāt šādā veidā iegūtam sertifikātam ir derīguma termiņš – 180 dienas.
Tikmēr ir studenti, kas pat rīko piketu pie Saeimas un vāc parakstus, lai tikai nevakcinētos. Tādi ir pat Rīgas Stradiņa universitātē, kur studē nākamie mediķi.
Ap 30 šīs augstskolas studentu nav mierā ar rektora rīkojumu, kas klātienē studijas ļauj apmeklēt tikai tiem, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Viņu priekšgalā nostājusies sabiedrības veselības programmas trešā kursa studente Ilze Rozenberga, vēršoties universitātes akadēmiskajā šķīrējtiesā.
Latvijas Universitātē ap 900 studentu iesnieguši pieteikumu par akadēmisko pārtraukumu un vēl piektdaļa pagaidām nodarbības apmeklē, uzrādot negatīvu testa rezultātu. Tiesībsargs ir secinājis, ka pandēmijas laikā klātienes studijas tikai ar Covid-19 sertifikātu nav cilvēktiesību pārkāpums.
Pēc ballītes uz slimnīcu
To, cik bīstama var būt studenta iecerētā rīcība, liecina Kanādā pieredzētais – Albertas provincē vairāki cilvēki nokļuvuši slimnīcā, tostarp intensīvās terapijas nodaļā, pēc tam, kad apmeklēja kovidballīti. Tās mērķis līdzīgi Latvijas studentam bija apzināti inficēties, cerot uz antivielām pret vīrusu.
Albertas universitātes Viroloģijas institūta direktors un infekciju slimību ārsts Lorans Tīrels teic: “Ir ļoti bezatbildīgi domāt, ka jūs iegūsiet labu imunitāti pret vīrusu, vispirms smagi nesaslimstot ar vīrusu.” Latvijā skarba pieredze ir diriģentam Mārim Sirmajam – viņš ar kovidu inficējās trīs reizes un slimoja gana smagi.
