Skolās un ārstniecības iestādēs būs jānodrošina ēdiens no dabiskiem pārtikas produktiem
Noteikumi nosaka, ka skolās nevar izmantot majonēzi piedevu veidā, pasniedzot ēdienu, bet var izmantot ēdiena gatavošanā.
Sabiedrība

Skolās un ārstniecības iestādēs būs jānodrošina ēdiens no dabiskiem pārtikas produktiem

Jauns.lv

Izglītības un ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās būs jānodrošina pagatavots ēdiens no dabiskiem pārtikas produktiem, paredz otrdien valdībā apstiprinātās papildu kvalitātes prasības ēdienkartē iekļaujamajiem pārtikas produktiem.

Skolās un ārstniecības iestādēs būs jānodrošina ēd...

Dabiski pārtikas produkti ir neapstrādāti pārtikas produkti, piemēram, gaļa, zivis, olas, graudaugi, augļi, dārzeņi, kartupeļi, kas nav ģenētiski modificēti. Papildus ēdienkartē iekļauj apstrādātus un pārstrādātus pārtikas produktus, piemēram, maizi, jogurtu, sieru, gaļas produktus, kas nesatur ģenētiski modificētus organismus, kā arī nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas, kas ir krāsvielas, garšas pastiprinātāji, konservanti un saldinātāji.

Jaunajos noteikumos uzskaitīti produkti, kurus izglītojamo uzturā neiekļauj, piemēram, frī kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus; mehāniski atdalītu gaļu; apstrādātus zvejniecības produktus; produktus no piena, kuriem kāda no piena sastāvdaļām ir aizvietota ar citu sastāvdaļu.

Noteikumi nosaka, ka skolās nevar izmantot majonēzi piedevu veidā, pasniedzot ēdienu, bet var izmantot ēdiena gatavošanā; tāpat kečupu un tomātu mērci piedevu veidā, pasniedzot ēdienu; cukura konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki un pārtikas piedevas, kas ir saldinātāji, krāsvielas, konservanti; miltu konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki un pārtikas piedevas, kas ir saldinātāji, krāsvielas un konservanti.

Tāpat skolās nevarēs izplatīt bezalkoholiskos dzērienus, kuriem pievienots kofeīns, aminoskābes, aromatizētāji un pārtikas piedevas, kas ir saldinātāji, krāsvielas, un konservanti.

Atļauto pārtikas produktu saraksts papildināts ar šokolādi, kas satur kakao ne mazāk kā 43% un ne mazāk kā 26% kakao sviesta. Izplatīšanai izglītības iestādēs būs atļauta šokolāde, kurai ir augstāks kakao saturs, jo tās sastāvā ir mazāk piesātināto tauku un pievienotā cukura. Sausmaizītes un galetes, sausiņi un barankas, bez daļēji hidrogenētiem augu taukiem un pārtikas piedevām, kuros pievienotā cukura daudzums nepārsniedz 5 gramus uz 100 gramiem produkta, tiks iekļauti atļauto pārtikas produktu sarakstā, paredz projekts.

Noteikts maksimāli pieļaujamo pievienotā cukura daudzums ēdienkartē - 25 grami tām pirmsskolas izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu 24 stundas dienā. Šāds cukura daudzums ļaus papildināt vēl vienu ēdienreizi - vakariņas, piemēram, ar saldinātu tēju, kompotu vai desertu.

Turpmāk, organizējot ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs, kā arī ārstniecības iestādēs, ēdienam pievienotā sāls daudzums nepārsniegs 0,4 gramus uz 100 gramiem produkta, nepārsniedzot jau iepriekš noteikto pievienotā sāls daudzumu dienā.

Maltītēs nevarēs izmantot pārtikas produktus, kuros piena vai piena produkta sastāvdaļas tiek aizvietotas ar augu taukiem. Ēdienkartē nevarēs iekļaut pārtikas produktus no piena, kuriem kāda no piena sastāvdaļām ir aizvietota ar citu sastāvdaļu.

Majonēzei noteikti papildu kvalitātes kritēriji, kā arī noteikti to lietošanas ierobežojumi - atļaujot to izmantot ne biežāk kā reizi nedēļā. Noteikumu projekts tiek papildināts ar kvalitātes kritērijiem attiecībā par pārtikas piedevām, kā arī noteikts tomātu mērces un kečupa izmantošanas biežums ēdiena pagatavošanā.

Ministrija ir saņēmusi priekšlikumus no PVD inspektoriem, kas nodrošina pārbaudes ēdināšanas uzņēmumos, par "liesas gaļas" definīciju - liemeņa muskuļu daļas.

Tāpat turpmāk apstrādātus zvejniecības produktus ēdienkartēs iekļaut nevarēs.

Grozījumus noteikumos par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem virzīja Veselības ministrija. Projekta izstrādē piedalījās Zemkopības ministrija un Pārtikas un veterinārais dienests.

Veselības ministrija norāda, ka ir saņēmusi sūdzības un ierosinājumus par skolas teritorijā izplatītajiem pārtikas produktiem, kas neatbilst veselīga uztura pamatprincipiem. Ministrija uzsver, ka noteikumi izstrādāti, lai uzlabotu ēdiena kvalitāti un nodrošinātu vismaz vienreiz dienā svaigi pagatavotu ēdienu no dabīgiem pārtikas produktiem.

Atzīts, ka kopš kopš 2006.gada, kad stājās spēkā jaunas prasības, izglītības iestādēs vairs netiek izplatīti saldinātie gāzētie dzērieni, sāļās uzkodas un cukura konditorejas izstrādājumi, tomēr vēl joprojām ir izglītības iestādes, kurās ir pieejami tādi pārtikas produkti, kas nebūtu vēlami izglītojamo uzturā, piemēram, kartupeļu čipsi, šokolādes batoniņi, kā arī dažādi citi cukura konditorejas izstrādājumi. Tas ir saistīts ar to, ka pēdējo gadu laikā pārtikas ražošana ir strauji attīstījusies, ieviešot jaunus pārtikas produktus, pārtikas piedevas un tehnoloģijas, tādējādi ātrāk pielāgojoties normatīvo aktu prasībām. Tāpat ierobežojumi, kas attiecas uz pārtikas piedevu izmantošanu, vairs nav aktuāli, jo, attīstoties pārtikas produktu ražošanai, tiek izmantotas jaunas pārtikas piedevas, kas noteikumos nav ietvertas.

Plānots, ka grozītie noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.

BNS / Foto: Ieva Lūka/LETA