foto: Evija Trifanova/LETA
LŽA: mediji nevar objektīvi atspoguļot reālo situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas
Sabiedrība
2021. gada 20. septembris, 17:22

LŽA: mediji nevar objektīvi atspoguļot reālo situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas

Jauns.lv / LETA

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) izteikusi lūgumu par tikšanos ar Valsts robežsardzes amatpersonām, lai skaidrotu mediju nepieciešamību piedalīties Latvijas-Baltkrievijas patvēruma meklētāju intervēšanā un situācijas atspoguļošanā, norādīja asociācijas valdes priekšsēdētājs Iļja Kozins.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Kozins norādīja, ka patlaban vēl nav nozīmēts konkrēts datums un laiks, kad šīs sarunas varētu notikt.

Valsts robežsardze ir izstrādājusi vadlīnijas medijiem, lai kontrolētu mediju vizītes Latvijas-Baltkrievijas robežas tuvumā. Vadlīnijas aprakstītas piecu lappušu garumā, kurās aprakstīti nosacījumi, kā mediji drīkst strādāt pierobežā. Vienlaikus atzīmēts, ka mediju dalība nav atļauta valsts aizsardzības pasākumos, personu atgriešanas pasākumos, kā arī robežuzraudzības pasākumu veikšanā, proti, patruļās gar valsts robežu. 

Kariņš un Golubeva apmeklē Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju

gallery icon
42

Tāpat mediju atrašanās valsts robežas tuvumā pieļaujama stingrā robežsargu uzraudzībā un "tikai un vienīgi ievērojot Valsts robežsardzes amatpersonu norādījumus." Pēc robežsardzes noteikumiem, mediju atrašanās robežas tuvumā pieļaujama ir ne tuvāk kā 15-20 metru attālumā no valsts robežas. Savukārt Mediju atrašanās 12 metru platajā valsts robežas joslā aizliegta, atbilstoši valsts likumdošanai.

Asociācijas vadītājs uzstāj, ka Valsts robežsardzes nesen izdotās vadlīnijas mediju esamībai un darbībai Latvijas-Baltkrievijas robežas situācijas atspoguļošanai ir "atrakstīšanās". Viņa ieskatā, šāda rīcība no Valsts robežsardzes nav godīga pret sabiedrības interesēm. Kozins atgādināja, ka žurnālisti strādā karu zonās un citos "karstajos punktos" un pilda mediju funkciju, līdz ar to iebilst Valsts robežsardzes nosacījumiem.

Centrs Daugavpilī, kur tiek izmitināti aizturētie robežpārkāpēji

Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kuru nelegāli mēģina šķērsot migranti, tiek kontrolēta, šodien žurnālistiem teica iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).

gallery icon
17

Kozins atzīmēja, ka saprot valsts drošības noteikumu, taču mediji nevar objektīvi atspoguļot reālo situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Ņemot vērā, ka medijiem ir izstrādāti ļoti stingri nosacījumi pierobežas apmeklējumam, žurnālistiem nākas saskarties ar pretrunīgu informāciju, kuru nav iespējams pārbaudīt, stāstīja asociācija vadītājs. Tāpat medijiem nav iespējams intervēt pierobežā "iesprūdušos". 

Lai situāciju labotu, Kozins aicina Iekšlietu ministriju un Valsts robežsardzi izstrādāt kādu plānu, jo patlaban notiekošais "nav eiropeiski". 

Kā ziņots, pēc robežsardzes sagatavotajām vadlīnijām noteikts, ka Valsts robežsardze masu mediju vizītes Baltkrievijas robežas tuvumā organizēs tikai konkrētās vietās un laikos, "lai netiktu apdraudētas Latvijas drošības intereses".

Saistībā ar migrantu kustību par robežu ar Baltkrieviju, Latvijas valdība pierobežā ir izsludinājusi ārkārtas situāciju, kas cita starpā liedz robežai piekļūt gan masu mediju, gan nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuri tādējādi nevar paši pārliecināties, kas notiek ar migrantiem, un atliek vien paļauties uz valsts dienestu sniegto informāciju. Uz necaurskatāmo situāciju tika vērsta valdības vadības uzmanība, kas vārdos mudināja robežsardzi rast kādu risinājumu.

Kā informēja Valsts robežsardze, lai uzturētos pierobežas joslā, kas ir ne platāka kā divi kilometri no valsts robežas līnijas, ir nepieciešama speciālā caurlaide. Šobrīd ārkārtējās situācijas laikā pierobežas joslā gar Latvijas-Baltkrievijas robežu ir uz laiku ierobežota terminēto caurlaižu izsniegšana. Valsts robežsardze pieļaujot izņēmumus attiecībā uz plānotām un organizētām mediju vizītēm.

Mediju dalība nav atļauta valsts aizsardzības pasākumos, personu "atgriešanas pasākumos" un patruļās gar valsts robežu, uzsver robežsardze.

Intervijas var tikt organizētas "robežapsardzības nodaļas izvietojumā vai pēc nepieciešamības uz valsts robežas fona, neidentificējot konkrētu vietu". Intervijas sniegšanai konkrētas Valsts robežsardzes amatpersonas tiekot nozīmētas, ņemot vērā jautājumu specifiku.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Medijiem esot iespēja piedalīties imigrācijas norīkojumu darbā, kas izvietoti kontrolposteņos vai veic dienesta pienākumus pierobežā un pierobežas joslā.

Mediju atrašanos valsts robežas tuvumā robežsardze pieļauj tikai stingrā robežsargu uzraudzībā un tikai un vienīgi ievērojot Valsts robežsardzes amatpersonu norādījumus.

Pirms došanās robežas tuvumā nav pieļaujama robežzīmju numuru, pretējās robežas puses, orientieru dabā, amatpersonu atpazīstamības zīmju, seju, automašīnu numura zīmju, kā arī bruņojuma filmēšana.

Mediju atrašanās robežas tuvumā tiek pieļauta ne tuvāk kā 15 - 20 metru attālumā no valsts robežas. Tāpat vadlīnijas paredz, ka mediju atrašanās 12 metru platajā valsts robežas joslā ir aizliegta. Minētie ierobežojumi faktiski liedz medijiem pašiem piekļūt migrantu grupām, kādas vēl nesen bija "iespiestas" uz robežas starp abu pušu robežu apsragātājiem.

"Gadījumos, kad no mediju puses tiek pārkāpti Valsts robežsardzes amatpersonu norādījumi, vai situācijās, kad mediju vizītes laikā rodas apdraudējumi Latvijas valsts drošības interesēm, mediju darbs tiek ierobežots un reportāža pārtraukta," paredz robežsardzes vadlīnijas.

Robežsardze skaidro, ka šādi ierobežojumi esot nepieciešami, jo Baltkrievijas drošības dienesti, uzzinot uz Latvijas-Baltkrievijas robežas iesaistīto cilvēkresursu un tehnisko līdzekļu apjomu, spētu plānot un attīstīt noteiktas pretdarbības, lai īstenotu Baltkrievijas valsts prezidenta politiku pret Latviju un Baltijas valstīm kopumā.

Kopš 10.augusta kopumā no robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 1268 cilvēki.

Par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizvadītajā diennaktī aizturēto cilvēku nav.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana nav liegta 32 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 384 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Amatpersonas norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.