Dombrovskis "Vienotības" kongresā slavē Valmieru; Ašeradens runā par vairāk vietām Saeimā

Kongress notiek Valmierā, kuras domi vada "Vienotības" sadarbības partijas, apvienībā "Jaunā vienotība" ietilpstošās partijas "Valmierai un Vidzemei" valdes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Runas sākumā Dombrovskis pateicās "šodienas namatēvam", Valmieras mēram Baikam, sakot, ka Valmierā var redzēt, kā praksē efektīvi tiek īstenoti valsts un Eiropas līmenī pieņemtie stratēģiskie lēmumi.

Viņaprāt, Valmiera ir pierādījums tam, ka ar skaidru attīstības vīziju un precīzu darba plānu grūtības ir iespējams pārvērst iespējās. "Latvijas reģionu pilsētas var būt gan dinamiski attīstības centri, gan nodrošināt pienācīgu dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Valmiera ir pilsēta cilvēkiem, un cilvēki to novērtē," sacīja EK izpildviceprezidents, piebilstot, ka to labi pierāda "Valmierai un Vidzemei" pēdējo pašvaldību vēlēšanu rezultāti.

Tāpat Dombrovskis akcentēja, ka Valmiera savā ziņā ir arī "mikro-modelis" tam, kā viena pašvaldība var aktīvi iesaistīties globālo 21.gadsimta izaicinājumu risināšanā. Viens no svarīgākajiem faktoriem šeit esot pilsētas spēja efektīvi izmantot gan valsts un pašvaldības budžeta resursus, gan pieejamo Eiropas finansējumu.

Valmiera daudzās jomās ir paraugs citām Latvijas pašvaldībām, uzskata Dombrovskis, kā piemēru minot māju energoefektivitātes programmu - pilsētā nosiltināti vairāk kā 60% ēku un process turpinās. Tāpat pilsēta aktīvi izmantojusi Latvijas ekonomikas atjaunošanas un noturības plāna radītās iespējas, gan risinot trūkstošās dzīvojamās platības problēmas, gan attīstot ražošanai nepieciešamo infrastruktūru, pauda Dombrovskis.

Valmiera esot arī starp pirmajām Latvijas pilsētām, kas iesaistīsies ekonomikas atjaunošanas un noturības plānā izveidotajā īres mājokļu programmā. Tas paredz, ka pilsētā tiks veidots industriālais parks, tā veicinot ražošanas attīstību laikā, kad uzņēmēji ļoti piesardzīgi raugās uz investīcijām ražošanas infrastruktūrā, sacīja EK izpildviceprezidents.

Visbeidzot Valmiera aizvien pārliecinošāk piesakot sevi kā izglītības centru gan ar Vidzemes Augstskolu, gan attīstot darba tirgus prasībām atbilstošu piedāvājumu Valmieras tehnikumā.

Viņu īpaši priecē šo izglītības iestāžu specializācija eksaktajās jeb STEM jomās, tādās, kā informācijas tehnoloģijas (IT) un kiberdrošība. Pēc Dombrovska domām, IT ir joma, kur, neskatoties uz lielisku infrastruktūru, Latvija izjūt kvalificēta darbaspēka trūkumu.

"Valmieras tehnikumā tiek veidotas arī speciālas programmas vietējiem ražotājiem, kas rada mūsdienās ļoti nepieciešamo elastību attiecībā uz straujām darba tirgus izmaiņām un ir būtisks atbalsts Valmieras uzņēmumu konkurētspējai," pauda politiķis.

Pandēmijai turpinoties, arī ekonomiskā krīze nav pilnībā pārvarēta, jo aizvien saglabājas augsta nenoteiktība, norādīja Dombrovskis, piebilstot, ka ekonomikas atkopšanās procesā svarīga būs Ekonomikas atjaunošanas un noturības plāna efektīva ieviešana.

Viņš norādīja, ka pēdējais pusotrs gads ir bijis sarežģīts gan Latvijā, gan Eiropā kopumā, jo faktiski nācies pārvarēt dubultu krīzi - sanitāro un ekonomisko. Turklāt krīzei bijis ļoti izteikts sektorāls raksturs. "Daži tautsaimniecības sektori auga un attīstījās, kamēr citi sektori, pārsvarā tā sauktie kontaktsektori, piedzīvoja dziļu krīzi," skaidroja politiķis.

Īstenojot apjomīgus ekonomikas atbalsta pasākumus, Eiropas Savienībā (ES) izdevās ierobežot ekonomikas kritumu un bezdarba pieaugumu. Tagad stāvoklis Eiropas ekonomikā uzlabojas, norādīja Dombrovskis.

Viņš informēja, ka atbilstoši EK prognozei ES ekonomika šogad pieaugs par 4,8%, bet nākamgad par 4,5%. Tāpat EK izpildvicepreidents sacīja, ka daudzās ES dalībvalstīs ekonomika jau šogad pārsniegs pirmskrīzes līmeni, piebilstot, ka Latvijā tas jau ir noticis.

Savā runā Dombrovskis arī pievērsās vakcinācijas pret Covid-19 kampaņai, sakot, ka tā palīdz ekonomikai, jo ļauj mazināt ierobežojumus. Vienlaikus bažas radot atšķirīgais vakcinēšanās temps dažādās Eiropas valstīs. 

Dombrovskis pauda satraukumu par to, ka Latvijā vakcinācijas rādītāji ir vieni no zemākajiem ES, kā arī par to, ka daudzās ES dalībvalstīs, arī Latvijā, šobrīd aug gan Covid-19 izplatība, gan slimnīcu noslodze. "Kopā ar jauniem vīrusa variantiem tas rada riskus arī attiecībā uz ekonomikas izaugsmi gan šogad, gan nākamgad," sacīja politiķis.

Tāpat viņš pievērsās inflācijas tendencēm, sakot, ka augustā eirozonas inflācija sasniedza 3% virs Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktā 2% mērķa. Inflācijas pieaugumu pamatā nosakot īslaicīgi faktori, tomēr esot redzams arī cenu pieaugums ierobežotas kapacitātes rezultātā, īpaši būvniecības sektorā.

No viņa teiktā izriet, ka, sākot jaunā ES fondu plānošanas perioda un ekonomikas atjaunošanas un noturības plāna investīcijas, būs nepieciešama rūpīga plānošana, lai daļa no pieejamajiem ES līdzekļiem nepazustu vienkārši būvniecības sadārdzinājumos.

Dombrovskis arī atgādināja, ka, pandēmijai turpinoties, ekonomiskā krīze nav pilnībā pārvarēta, jo joprojām saglabājas augsta nenoteiktība. Pēc viņa domām, ekonomikas atkopšanās procesā svarīga būs Ekonomikas atjaunošanas un noturības plāna efektīva ieviešana.

Viņš pozitīvi vērtēja to, ka Latvija bija starp pirmajām dalībvalstīm, kuru Ekonomikas atjaunošanas un noturības plāni tika apstiprināti jau jūlijā. Dombrovskis atgādināja, ka, pateicoties šim plānam, Latvijai grantu formā ir pieejami 1,82 miljardi eiro, kas ir aptuveni 6% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. 

Pagājušajā nedēļā Latvija saņēma priekšfinansējumu 237 miljonu eiro apmērā, tāpēc, pēc viņa domām, šobrīd ir svarīgi sākt aktīvu darbu pie plāna ieviešanas.

Paredzēts, ka plāns atbalstīs investīcijas, kas nepieciešamas Latvijas ekonomikas zaļās un digitālās transformācijas procesam. Plānā paredzēta arī virkne pasākumu saistībā ar nepieciešamajām reformām veselības aprūpē, augstākajā izglītībā un sociālajā sistēmā.

Latvijas plāns paredz atbalstu arī pētniecībai, inovācijām un tehnoloģiju izmantošanai tautsaimniecībā, sacīja Dombrovskis, papildinot, ka zemie ieguldījumi šajās jomās ilgstoši ir Latvijas konkurētspēju negatīvi ietekmējoši faktori.

"Domāju, ka lieki teikt, ka tieši pētniecība un inovācijas kopā ar reformām izglītības sistēmā ir tās jomas, kas noteiks mūsu valsts konkurētspēju nākotnē. Ņemot vērā to, ka pastāv tieša korelācija starp personu izglītības un ienākumu līmeņiem, izglītība ir faktors, kuram būs ļoti liela ietekme arī uz labklājības pieaugumu un nevienlīdzības mazināšanu," sacīja politiķis, norādot, ka Ekonomikas atjaunošanas un noturības plāna finansējums ir lieliska iespēja Latvijai. Tagad esot svarīgi to pilnvērtīgi izmantot.

"Vienotībai" nākamajās parlamenta vēlēšanās ir divi svarīgi mērķi, un viens no tiem ir stabili startēt un iegūt vismaz divreiz lielāku mandātu skaitu nekā 13. Saeimas vēlēšanās, sacīja partijas valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, kurš tika pārvēlēts amatā ar 169 balsīm.

Par partijas domes priekšsēdētāju ar 170 no 193 balsīm ievēlēts Hosams Abu Meri, savukārt par Ašeradena vietnieci ar 176 no 190 balsīm ievēlēta Agnese Krasta.

Visi trīs ievēlētie politiķi bija vienīgie kandidāti uz attiecīgajiem amatiem.

Plānots, ka šodien kongresā partijas biedri diskutēs un izvirzīs mērķus nākamajām Saeimas vēlēšanām. Vienlaikus Ašeradens atklāja, ka jau šobrīd redz divus svarīgus mērķus.

Viens no mērķiem esot mandātu skaita dubultošana, savukārt otrs mērķis, ko Ašeradens izvirzījis, paredz, ka "Vienotības" premjers veido arī nākamo valdību un vada koalīciju.

Tāpat, pēc viņa domām, jāstrādā pie jaunās paaudzes piesaistīšanas politikai. Parlamentārietis norādīja, ka vajag aicināt jaunus, gudrus, tālredzīgus un lemtspējīgus cilvēkus "Vienotības" sarakstā.

Vienlaikus politiķis minēja, ka daudzi jautā, vai politiskais spēks plāno nākamajās Saeimas vēlēšanās ar kādu apvienoties. Ašeradens teica, ka "Vienotība" ir sistēmiska, pašpietiekama partija un tāda, kas aug. Viņam neesot bažu par to, kādā veidā startēs nākamajās vēlēšanās, turpretī viņam esot bažas par Latvijas valsti - lai tā izdotos un nezaudētu kursu.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savā uzrunā norādīja, ka 13.Saeimas vēlēšanās parlamentā tika ievēlētas septiņas partijas, tomēr patlaban tajā ir pārstāvēti desmit politiskie spēki. Viņaprāt, šāda sadrumstalotība un "katrs pats par sevi" politika nav "Vienotības" interesēs, bet konsolidācija gan.

""Vienotības" DNS jau ir uz cilvēku un domubiedru apvienošanu. Viena daļa sākās ar "Jauno laiku", tad pievienojās "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai"," stāstīja premjers, akcentējot, ka tagad "Vienotība" ir izveidojusi partiju apvienību "Jaunā vienotība".

Kariņš aicināja nebaidīties no tā, kas valstij ir nepieciešams, un tā esot "kaut kāda konsolidācija". "Mums kā partijai varētu būt nozīmīga loma tajā," teica premjerministrs.

Savukārt Saeimas deputāte Anda Čakša sacīja, ka viņas pārstāvētā partija patlaban nevar lepoties ar 20% reitingu, līdz ar to partiju apvienībai "Jaunā vienotība" jābūt skaidram piedāvājumam "dienai pēc Covid-19", kas būtu saprotams jebkuram vēlētājam. Tāpat vēlētājam jābūt skaidrībai par komandu, kura to ir gatava īstenot, uzsvēra parlamentāriete, piebilstot, ka to spilgti parādīja nesenās pašvaldību vēlēšanas, kur konkrēti solījumi un savlaicīgs, mērķtiecīgs darbs ar vēlētājiem nesis augļus daudziem "Jaunās vienotības" sarakstu līderiem.

Viņa norādīja, ka "Jaunā Vienotība" ir spējīga "tukšai vairāksolīšanai" likt pretī pragmātisku izaugsmes programmu. "Mēs esam partija, kura nevis 20 gadus protestē par vai pret kaut ko, bet dara un izdara lietas līdz galam. Ja mēs pieķeramies kādam jautājumam tad mēs to arī atrisinām, vienalga, vai tas ir finanšu sistēmas kapitālais remonts vai eiro ieviešana," pauda Čakša.

Tikmēr Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente Sandra Kalniete pauda viedokli, ka Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis patlaban ir tieši tāds kā 1940. gadā - Latvijai ir gara sauszemes robeža ar divām agresīvām diktatūrām - Krieviju un Baltkrieviju, kas savu mērķu sasniegšanai pārkāpj starptautiskās tiesības.

Viņa atzīmēja, ka "Jaunā vienotība" vienmēr ir iestājusies par modernām nacionālām vērtībām. "Mūsu tautas identitāte ir veidojusies nemitīgā mainībā un mijiedarbībā ar citu Eiropas tautu īpatnībām. Tapdami par latviešiem, vienlaikus esam tapuši eiropieši, tāpēc mēs piederam, esam piederējuši un piederēsim Eiropai," akcentēja eiroparlamentāriete.

Kalniete sacīja, ka šī apziņa nosaka mūsu politiskās un ekonomiskās izvēles, kā arī mūsu vērtību sistēmu, tāpēc Latvijas nākotne esot nesaraujami saistīta ar stipru un vienotu Eiropu.

Viņasprāt, jebkura politiska koķetēšana ar citiem ģeopolitiskiem scenārijiem ir risku pilna un apdraud to mieru un stabilitāti, kas ir Latvijas attīstības un pastāvēšanas garantija.

Partija "Vienotība", kas ir turpinājums partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai", no kurām vecākā ir dibināta pirms teju 20 gadiem, ir sasniegusi cienījamu briedumu un politisko pieredzi, partijas desmitgades kongresā teica Kalniete.

"Latvijas politiskajā ainavā, kurā laiku pa laikam uzmirgo partijas-viendienītes, bet citas aiziet nebūtībā pēc vienas Saeimas, 20 gadi ir cienījams vecums un pamatīga politiskā pieredze. Briedumu esam sasnieguši, kopā izejot caur uguni un ūdeni, grimstot un ceļoties, bet pat svarīgākais - mēs esam mācījušies no savām kļūdām un tapuši labāki, gudrāki, iekļaujošāki," akcentēja Kalniete.

Vienlaikus viņa piebilda, ka 1990. gada 4. maija "prieka reibumā" tikai retais iedomājās, ka atgriešanās ceļš Eiropā, pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) un NATO, kā arī "atbrīvošanās no Homo Sovieticus mūsu apziņā" būs tik grūta.

Pēc Kalnietes domām, tieši mērķis pievienoties ES un NATO palīdzēja Latvijai pārtapt no postpadomju hibrīda par demokrātisku, tiesisku valsti un sabiedrību. "Vajadzība pēc drošības un sapnis par labklājību bija tik spēcīga motivācija, ka tā vienoja valdību un sabiedrību, īstenojot vissāpīgākās reformas," savā uzrunā partijas biedriem atzina viena no Atmodas laika līderēm.

Uzrunā kongresa delegātiem Kalniete atzina, ka ir sasniegts tas gaidītais brīdis, kad pirmā paaudze, kas ir dzimusi brīvībā, aktīvi ienāk visās valsts dzīves jomās. "Atbilstīgi mainās arī sabiedrība un vēlētāju kopums, kas sagaida savām interesēm un vērtībām atbilstošu politisko piedāvājumu. Tāpēc nākamajos gados "Vienotības" lielākais izaicinājums ir pārdomāti un plūstoši īstenot paaudžu maiņu, kā arī partijas vadībā iesaistīt vairāk sieviešu," uzskata EP deputāte.

Viņasprāt, ja gribam kļūt par modernu eiropeisku nāciju, tad katram sevī ir "jāapbedī Homo Sovieticus paliekas" un jāmācās pieņemt jauno, to iekļaut sevī, padarīt par savu, nedalāmi saaužot ar to vienreizējo, kas veido latvisko un kas mūs atšķir starp citām tautām.

"Tieši latviešu prasme sadarboties, atvērties noteiks Latvijas nākamo vietu Eiropā un pasaulē," akcentēja politiķe, piebilstot, ka viņa ir "Vienotības" biedre tāpēc, ka tā esot vienīgā partija, kas savā programmā un rīcībā apvieno modernu nacionālismu un atvērtību pasaulei.

Šodien Valmierā notiek partijas "Vienotība" kongress, kurā politiskā spēka pārstāvji pārvēlē vadību un debatē par Latvijas ekonomikas izaicinājumiem un izaugsmes virzieniem, tautas labklājību un ataudzi, kā arī par klimata pārmaiņu vadību.