Par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju ieceļ Miķeli Zumbergu
Tieslietu padome piektdien vienbalsīgi nolēma par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju iecelt Miķeli Zumbergu, kurš līdz šim bija šīs tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.
Zumbergs savā publiski pieejamajā tiesas darbības attīstības koncepcijā raksta, ka tiesvedība nevar būt pašmērķis, tādēļ tiesām aktīvi jāizmanto tādi instrumenti, kuri sekmē tiesisko strīdu ātrāku atrisināšanu, piemēram, izlīgums.
Viņaprāt, tas it īpaši attiecas uz Ekonomisko lietu tiesu, no kuras tiek gaidīta ātra un efektīva strīdu risināšana, tādēļ tiesnešiem nepieciešamas apmācības, lai atpazītu situācijas, kurās iespējams lietu pabeigt bez sprieduma, un lai tiesneši prastu spert arī praktiskus soļus pušu samierināšanā.
Latvijas tiesu sistēmas kopīga problēma ir zema sabiedrības uzticēšanās. Viens no instrumentiem, kā mūsdienīga tiesa var veicināt sabiedrības uzticēšanos tai, ir pārliecinoša komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot pieņemtos nolēmumus. Gaidāma liela sabiedrības interese par Ekonomisko lietu tiesas darbu, tādēļ tai jābūt vienai no aktīvākajām sabiedrības informēšanā, norāda Zumbergs.
Ņemot vērā Tieslietu padomē paustās bažas par to, ka specializētas tiesas izveidošana nenovērsīs trūkumus izmeklēšanas iestāžu darbā, Ekonomisko lietu tiesai mērķtiecīgi jāveido arī dialogs ar prokuratūras un izmeklēšanas iestādēm par tiesas kompetences jautājumiem, uzskata Zumbergs. Viņaprāt, iniciatīvai sākt šādu dialogu būtu jānāk no tiesas pēc tam, kad praksē būs izgaismojušies konkrēti problēmjautājumi.
Vairums pašreizējo tiesas tiesnešu iepriekšējā darbā ir specializējušies civiltiesībās, tomēr prognozes liecina, ka būtiska daļa Zumberga pārstāvētajai tiesai piekritīgo lietu varētu būt krimināllietas un no tām izdalītie procesi par noziedzīgi iegūtu mantu.
Patlaban nav pietiekami daudz tiesnešu, kuri labprātīgi būtu izteikuši interesi specializēties krimināllietu izskatīšanā. Līdz ar to pirmajā tiesas darbības gadā tiesnešu specializācija pa tiesību nozarēm nav iespējama, un visiem tiesnešiem ir jābūt gataviem skatīt gan civillietas, gan krimināllietas. Tāpat īstermiņā nepieciešama tiesnešu intensīva apmācība krimināltiesību jautājumos, liekot uzsvaru uz praktiskām nodarbībām.
Zumbergs uzskata, ka tiesā regulāri jāapkopo tiesu prakse un jāanalizē statistikas rādītāji, jānosprauž optimāli izskatīšanas termiņi konkrētu kategoriju lietām un periodiski jāpārbauda tiesvedības ilguma iemesli lietās, kurās šis ilgums būtiski pārsniedz vidējo vai optimālo. Ja nepieciešams, tiesnešiem jāatgādina Tiesvedības ilguma darba grupas secinājumi - sevišķi par videokonferenču izmantošanas veicināšanu, par tiesu debašu ilguma ierobežošanu un par procesuālo sankciju piemērošanu.
Lai tiesneši varētu pilnvērtīgi koncentrēties uz galvenajiem darba pienākumiem, svarīgi ir atslogot viņus no pienākumiem, kurus var deleģēt tiesnešu atbalsta personālam, uzskata Zumbergs. Viņa skatījumā, lai stimulētu darbinieku profesionālo izaugsmi un būtu iespējams deleģēt viņiem pēc iespējas dažādus pienākumus, nepieciešams tiesā jau no paša sākuma veidot uzticēšanās kultūru, kurā darbiniekiem tiek ļauts uzņemties atbildību un tiek atbalstīta viņu iniciatīva.
Aktuāls esot jautājums par darbinieku nodrošinājumu ar piemērotām telpām. Vairākos darbinieku kabinetos patlaban ir iekārtotas pat sešas darbavietas. Tā kā nolēmumu projektu sagatavošana ir radošs darbs, kas vienlaikus prasa arī lielu koncentrēšanos, to nevar atzīt par labvēlīgu darba vidi, uzskata tiesnesis.
Viņaprāt, īslaicīgi to iespējams risināt ar brīvo tiesnešu kabinetu un tiesas sēžu zāļu izmantošanu un attālinātā darba plānošanu, bet ilgtermiņā nepieciešamas papildu telpas vai vismaz veiksmīga e-lietas projekta ieviešana, kas ļautu darbiniekiem vēl vairāk strādāt attālināti. Vienlaikus telpu jautājums esot risināms kopsakarā ar iespējamo tiesas paplašināšanu, kuru pieļauj Ekonomisko lietu tiesas izveides koncepcija.
Lai stiprinātu institūcijas tēlu, tās pievilcību un autoritāti, Ekonomisko lietu tiesai būtu jāizstrādā arī savi nolēmumu noformēšanas noteikumi, to izstrādāšanai par paraugu ņemot atsevišķās citās tiesās pieņemtos attiecīgos noteikumus, uzskata tiesas priekšsēdētāja amata kandidāts.
Jau ziņots, ka Ekonomisko lietu tiesa darbu sāka šī gada 31.martā. Par tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecelts Zumbergs, bet uz priekšsēdētāja amatu bija izsludināts konkurss.
