Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Piejūras mežs Pāvilostā kļuvis par autostāvvietu. (Foto: Anda Aizpuriete-Balode/Facebook )

Jūras tuvums vilina likumpārkāpējus: kā rīkoties un kam ziņot? 1

112
13. septembrī 05:25 2021. gada 13. septembrī 05:25
 
Kārlis
Seržants
Karstākā vasara Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē vainagojās ar atpūtnieku pieplūdumu vietās jūras tuvumā. Diemžēl vēlme piebraukt ar auto maksimāli tuvu ūdenim rada neērtības piejūras iedzīvotājiem un nodara arī kaitējumu dabai. Kā cīnīties ar kāpu izbraukātājiem un nelegālu atpūtas namiņu būvētājiem?

Anda Aizpuriete-Balode "Facebook" publicējusi satraukuma pilnus novērojumus no Pāvilostas: “Šis laikam domāts pilsētas viesiem, jo vietējie tā nerīkojas – katru dienu divi, trīs auto kāpās. Man apnika. Saucu cīņā! Mīļie Pāvilostas viesi, ja vēlaties piebraukt tuvu pludmalei, to var izdarīt Pāvilostas pilsētas centra laukumā. Visās citās vietās to darīt nedrīkst. Arī ne uz īsu brītiņu, arī ne tikai izlaist sievu un bērnus, izcelt teltis, mantas un braukt ārā. Man ir pilns telefons ar dažādu auto bildēm ar visām numurzīmēm. Vieni uzprasīja: “Cik te sods?” Visticamāk, nomaksās un paliks. Jo maksas stāvvietu pie jūras var atļauties.”

Sodi tomēr liktu domāt

Pašvaldības policists ir viens, skaidrs, ka nevar visu izkontrolēt, atzīst Aizpuriete-Balode. “Taču – ja reiz zinām, ka tur regulāri pārkāpj, pašvaldībai būtu ienākumi. Katru dienu pa trīs, četriem sodiem. Ja kāds samaksātu sodu, tad nākamreiz vairs tā nebrauktu vai vismaz draugiem neieteiktu,” uzskata aktīviste.

Līdzīgi nostāsti dzirdēti arī no ciemiem Kolkas virzienā, kad atpūtnieku automašīnām vairs nepietiek vietas stāvēšanai atļautajās vietās uz šosejas vai speciāli ierīkotajos stāvlaukumos un viņi piepilda visas ciematu ielas un mēģina izmantot katru spraugu kāpās, lai tiktu iespējami tuvu jūrai. Arī teltis un vakara ugunskuri kāpās nav nekāds retums, taču tik sausā vasarā kā šī tas bijis milzīgs risks – vēl jo vairāk, ka to darīt ir aizliegts. Līdzīgi notiek arī piejūras teritorijā Saulkrastu virzienā.

Laivas pārtop par namiņiem

Tāpat bijuši gadījumi, kad, izmantojot it kā robus likumdošanā, pašā jūras malā uzslej atpūtas namiņus, kurus pēc tam par bargu naudu izīrē. Dabas aizsardzības pārvalde vairākkārt no iedzīvotājiem saņēmusi informāciju, ka Slīteres Nacionālajā parkā Kolkas ciema pludmalē, līča pusē liedagā, novietotas divas izbijušas zvejas laivas, kas pārveidotas viesu izmitināšanas vajadzībām un vairākās populārās tūrisma mītņu rezervāciju vietās tiek piedāvātas kā atpūtas galamērķis.

Dabas aizsardzības pārvalde 5. jūlijā situāciju apzinājusi un Valsts vides dienestu lūgusi izvērtēt, vai šādu konstrukciju izvietošana pludmalē ir veikta saskaņā ar aizsargjoslu likumu.

Valsts vides dienests reaģēja ātri un konstatēja, ka šīs bijušās laivas reģistrētas Ceļu satiksmes drošības direkcijā kā mazizmēra kuģošanas līdzekļi un pat izņemta zvejas licence.

Tomēr krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē novietot jebkādas konstrukcijas, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ir nelikumīgi, tāpēc ierosināta administratīvā pārkāpuma lietvedība. Laivu īpašniekam draud sods līdz 1400 eiro, un var tikt uzdots atgriezt laivām iepriekšējo statusu vai novietot tās tādā vietā, kur tas ir atļauts.

Kam tas jākontrolē?

Automašīnu pārvietošanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumus jūras piekrastes aizsargjoslā kontrolē vairākas institūcijas – Valsts vides dienests, pašvaldības policija, Valsts policija, arī pašvaldības vides inspekcija vai vides kontroles amatpersonas. Diemžēl nelielajās pašvaldībās līdz šim tādu darbinieku bija maz, un pēc administratīvi teritoriālās reformas situācija arī diez vai uzlabosies.

Turpmāk gan Valsts vides dienests varēs piemērot naudassodu par nelikumīgu iebraukšanu kāpas arī situācijā, kad autovadītājs pats neatradīsies pārkāpuma vietā (līdz šim to nevarēja). To paredz noslēgtā vienošanās ar Ceļu satiksmes drošības direkciju. Naudassods var sasniegt 350 eiro. Ja vaininieks neveiks brīvprātīgu soda samaksu, būs liegts iziet tehnisko apskati, saņemt autovadītāja apliecību, pārreģistrēt transportlīdzekli.

Atbildīgie dienesti arī aicina iedzīvotājus būt aktīviem un ziņot par novērotajiem pārkāpumiem. To var darīt, gan zvanot uz konkrēto dienestu telefona numuriem, gan Valsts vides dienesta speciāli izveidotajā mobilajā lietotnē Vides SOS. Ja tas šķiet par sarežģītu, var zvanīt Valsts vides dienesta diennakts dežurantam pa tālruni 26338800.

Kas ir Vides SOS

Mobilajā lietotnē Vides SOS var ziņot par jebkuriem pārkāpumiem vides jomā.

Valsts vides dienestu var informēt par smakām, putekļiem, jebkādiem dūmiem (ieskaitot lapu dedzināšanas gadījumos).

Tās var būt situācijas ar bīstamiem atkritumiem, lauksaimniecības ķimikāliju nepareizu glabāšanu vai lietošanu, naftas produktu noplūdi vai nelikumīgu dabas resursu, piemēram, karjeru, izmantošanu.

Var ziņot par malu zvejniecību, ūdens piesārņošanu un masveida zivju bojāeju. Tāpat var informēt par visu, kas saistīts ar nelikumīgu rīcību attiecībā pret savvaļas dzīvniekiem, mežu un augu valsti.

Pēc konkrētas informācijas saņemšanas par pārkāpumu ziņojums tiks nodots notikumam tuvākajai iestādei atbilstoši kompetencei.

Citi šobrīd lasa

Madara Repše atklāj, kas ir viņas Lieliskais
Slepkavībās viņš nejauši atzinās filmas uzņemšanas laikā. Amerikāņu miljonāram piespriež mūža ieslodzījumu
"Sliktāk nekā pat Latvijā" Baltā nama preses sekretāre nejauki izsakās par Latviju, bet tūlīt teikto izlabo 7
Pievienot komentāru

А Галкин любуется: Пугачева с задорным хвостиком станцевала под Меладзе на дне рождения Баскова

"Я все-таки одолею тебя, проклятая болезнь": трагическая история жизни 23-летнего парня, которого называли "золотым голосом Франции"