Čips ir, bet reģistrēts nav. Ar likuma grozījumiem mēģinās uzlabot mājdzīvnieku reģistrācijas kārtību
Lai uzlabotu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, iecerēts, ka turpmāk mājdzīvniekus pirmreizēji varēs reģistrēt tikai pie veterinārārstiem, par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas šodien lemto informēja parlamenta Preses dienestā.
Attiecīgos grozījumus paredzēts veikt Veterinārmedicīnas likumā.
Likumprojekts paredz noteikt, ka praktizējošs veterinārārsts veiks ne tikai šo dzīvnieku apzīmēšanu ar mikroshēmu, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu, bet arī to pirmreizējo reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē.
Savukārt pašvaldībai būs jānodrošina normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikto suņa apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzība un kontrole saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, paredz likuma grozījumi.
Patlaban mājdzīvnieku var reģistrēt ne tikai pie veterinārārsta, bet vairākos veidos, no kuriem dzīvnieka īpašnieks var izvēlēties. Tas novedis pie tā, ka nereti dzīvnieks netiek piereģistrēts, teikts likumprojekta anotācijā.
Tāpat likumu iecerēts papildināt ar jaunu pienākumu suņu īpašniekiem vai turētājiem. Ja suni ievedīs no citas valsts, 10 dienu laikā būs jānodrošina, ka tam ir pase un tas ir reģistrēts. Ja suni būs paredzēts atsavināt, šis pienākums izpildāms līdz atsavināšanas brīdim.
Pašreiz likumā noteikts, ka dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums nodrošināt, lai suns līdz četru mēnešu vecumam ir apzīmēts ar mikroshēmu, lai tam ir pase un tas ir reģistrēts. Ja suns līdz četru mēnešu vecumam tiek atsavināts, šis pienākums izpildāms līdz atsavināšanas brīdim uz atsavinātāja vārda.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka patlaban Latvijā ir reģistrēti 154 753 mājas (istabas) dzīvnieki - 147 654 suņi, 6968 kaķi un 109 seski.
