Iedzīvotāji atzīst, ka izjūt cenu kāpumu. Vai Latvijā ir dārgāk nekā Anglijā?

Maira atzīst, ka viņas iecienītais siers kļuvis pamanāmi dārgāks, tāpat cenu kāpums ietekmējis arī citus pārtikas produktus un apģērbu. Savukārt Indulis ievērojis, ka pieaugušas auto rezerves daļu cenas, kā arī palielinājušies komunālie maksājumi. Līga no Anglijas atklāj, ka atsevišķas produktu grupas Latvijā ir kļuvušas pat dārgākas nekā Lielbritānijā.

Diemžēl ekonomistu prognozes liecina, ka inflācijas tempi nesamazināsies, bet, visticamāk, līdz gada beigām pat pieaugs. “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis pavēstīja, ka tuvāko mēnešu cenu tendence ir pārliecinoši vērsta augšup, kamēr nenoteiktība par to, cik pašreizējais kāpums ir pārejošs, saglabājas. Ekonomists prognozēja, ka gada beigās inflācija pārlēks 4% atzīmei, kad varētu tikt sasniegts augstākais punkts, pēc tam tā pakāpeniski ieietu jau rāmākā pieauguma gultnē.

“Ekonomikas ir nometušas ierobežojumu slogu, un arī cenas strauji atgriežas vai, ņemot vērā jaunos apstākļus, pārlec iepriekšējos līmeņus. Ceļojumu, ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumu cenas tagad lielā mērā kompensē pagājušā gada kritumu, kas papildus veicina inflāciju. Tomēr pamazām inerce mazinās. Lielākais izaicinājums ir spēcīgā pieprasījuma un nepārtraukto ražošanas problēmu kombinācija, kā dēļ inflācijas spiediens turpina milzt, ASV piemēram, vēsturiski augstākajā tempā,” skaidroja Gašpuitis.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš pavēstīja, ka patēriņu cenu inflācija Latvijā šobrīd ir zemākā Baltijā, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā inflācija jau pārsniedz 4%. Tomēr ārējo faktoru ietekmē patēriņu cenu inflācija, visticamāk, turpmākajos mēnešos turpinās palielināties arī pie mums, un, pēc Āboliņa prognozēm, šā gada nogalē inflācija Latvijā būs tuvu 4%.

Tas nozīmē, ka šogad kopumā patēriņu cenu inflācija Latvijā būs aptuveni 2,5%, savukārt, ja naftas un pārtika cenas pasaulē saglabāsies pašreizējā līmenī, tad 2022. gadā inflācija Latvijā varētu pārsniegt 3%, prognozēja Āboliņš.