Alūksnes bērnudārza audzinātājas tracina žāvēties izkārtā apakšveļa
Kādu Alūksnes bērnudārza „Cālis” darbinieci tracina kaimiņpagalmā žāvēties izkarinātā apakšveļa, raksta portāls aluksniesiem.lv. Mazuļiem, spēlējoties rotaļlaukumā, jāskatās uz līdzāsesošās dzīvojamās mājas pagalmā izžauto veļu un tas graujot viņu izpratni par skaistu vidi. Aktualizētā problēma satraukusi pilsētniekus, kuri savu viedokli pauž interneta komentāros.
Jau ilgāku laiku Alūksnes centrā esošā bērnudārza “Cālis” darbinieki spiesti samierināties ar pretējās mājas iedzīvotāju otrpus žogam, kas norobežo bērnu rotaļu laukumu, neestētisko uzvedību veļas žāvēšanas vietā. Viņi tur nekautrējas izkārt savu apakšveļu, kas visā godībā redzama no bērnu rotaļu laukuma puses, raksta aluksniesiem.lv.
“Vai tiešam apakšveļa jākar pret rotaļu laukumu un bērniem, kuri tajā regulāri dzīvojas, spēlējas svaigā gaisā? Šāda situācija vērojama gadu gadiem. Vai tiešām nav nekādas cieņas pret iestādi, bērniem? Ir taču ētikas normas,” norāda kāda “Cāļa” darbiniece. Viņa atzīst – ar iedzīvotājiem, kuri tā rīkojas, ir runājuši, lai pret bērnu rotaļu laukumu apakšveļu nekar, bet tas netiekot ņemts vērā. “Lai jau žāvē apakšveļu ārā, bet to taču var izkārt arī tā, lai publiski tā nav redzama – iekārt iekšpusē, aizlokot vai citādi paslēpjot,” viņa saka.
Aluksniesiem.lv komentāru sadaļā šī situācija raisījusi diskusija:
Eva Mence: „Manā bērnībā apenes žuva mums virtuvē virs krāsns, tur pat arī ēdām”.
Ieva Grāmatiņa: „Cik atceros no savas bērnības, tad līdz ko varēju aizsniegt šņori, tad bija jāiet novākt izžuvušo veļu, tai skaitā apakšveļu. Joprojām to daru. Satraumēta nejutos ne tad, ne arī tagad”.
Rolands Neibergs: „Parādīju bildi un pajautāju savam dēlam, vai esot kaut ko tam līdzīgu redzējis. Atbilde bija - NĒ. Varu derēt, ka visi bērni nav pamanījuši, jo viņiem tak neinteresē ārpus sētas kaut kādas lupatas”.
Sofija Pņova: „Uz drēbju veikaliem bērnus nelaidiet! Neticēsiet, bet tur ir apakšveļa”.
Samantha Laicena: „Pa pilsētu džinsu apenēs staigāt tieši bērna acu līmenī gan nav problēmu. Kā ar peldkostīmiem peldvietās? Bērniem ir pilnīgi vienalga!”
Līga Kandele: „Šobrīd ir diezgan aktuāli mācīt bērnus, izdzīvojot reālus piemērus no sadzīves. Varbūt šī pati darbiniece varētu prasmīgi izmantot šo situāciju, lai veselīgi ievadītu mazuļus podiņmācībā un higiēnas mācībā”.
Edgars Stafeckis: „Ārprāc!!!! Tā tak bērni uzzinās kādā veidā drēbes kļūst tīras...”.
Anda Krilova: „Vai tad mājās vecāki veļu vispār nemazgā, un bērniem būs šoks no veļas izskata? Apakšveļu, protams, varētu nekārt, bet tas nav nekas tāds par ko būtu jātaurē pa visu pasauli”.
Aluksniesiem.lv šo situāciju lūdza komentēt novada pašvaldības policijas priekšniekam Ardim Tomsonam, kurš teica:
“Alūksnes novada teritorijas, ēku/būvju un apstādījumu kopšanas un uzturēšanas noteikumos, kas pašlaik ir spēkā, šī norma nav atrunāta vispār. Līdz ar to tas atkarīgs no katra paša cilvēka izpratnes par estētiskajām normām. Savu apakšveļu, lai arī izmazgātu, nav pieņemts publiski izrādīt un demonstrēt. Sabiedrībā estētikas normas neviens nav atcēlis – tās joprojām ir spēkā,” sacīja Tomsons, aicinot tās ievērot arī iedzīvotājiem, kuri dzīvo un žāvē veļu līdzās bērnudārzam.
Jāteic, ka ne tikai Alūksnē, bet arī Rīgā vecāki un pedagogi satraukušies par „ielu mākslu”, kas degradējot jaunās paaudzes jūtas. Tā, piemēram, augusta beigās rīdziniekus divās karojošās nometnēs sadalīja Mākslas akadēmijas profesora Kristiana Brektes māksliniecei Džemmai Skulmei (1925-2019) veltītais murālis uz Rīgas 40. vidusskolas brandmūra Akas ielā. Daudzus šokēja ne tikai kailās sieviešu jeb meiteņu kailo figūru aprises uz skolas sienas, bet arī pārsteidza pats mākslas darba tehniskais izpildījums. Sašutums bija tik liels, ka puritāniski noskaņotie vecāki steidza vākt parakstus, lai amorālo “ķēpājumu” novāktu no skolas sienas, bet liberālie mākslas kritiķi gavilēja par laikmetīgās mākslas uzvaru.
