Vakcinētai medmāsai ar paaugstinātu temperatūru un vēdera vīrusu jābrauc nodot Covid-19 testu. Kāpēc tā jādara?
Jelgavniecei Astrīdai ar paaugstinātu temperatūru un sliktu pašsajūtu nācās sēsties pie automašīnas stūres un braukt uz vietējo slimnīcu nodot Covid-19 testu. To pieprasīja viņas darba devējs – slimnīcas Rīgā, kurā Astrīda strādāja par medmāsu, nodaļas vadība, kaut arī Astrīda jau sen kā bija izgājusi pilnu vakcinācijas kursu. Pretējā gadījumā viņu draudēja nepielaist pie darba. Viņa sašutusi, kāpēc slimu cilvēku, pie tam vakcinētu, trenkā nodot Covid-19 testu?
Astrīda Jauns.lv pastāstīja: “Saslimu ar rotavīrusu, bija slikta pašsajūta (vemšana) un paaugstināta temperatūra. Par to paziņoju savam darba devējam – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Rīgā nodaļas, kurā strādāju par medmāsu, vadībai. Man atbildēja, ka šī iemesla dēļ man tagad nāksies nodot Covid-19 testu, citādi pie darba nepielaidīšot. Tā kā man tuvākā analīžu nodošanas vieta ir Jelgavas slimnīca, bija jādodas uz turieni”.
Vai slims cilvēks jātrenkā pa pasauli?
“Tad nu ar temperatūru sēdos pie stūres un braucu uz Jelgavas slimnīcu. Biju iepriekš pieteikusies uz testa nodošanu, bet nepieņēma laikā – vismaz 15 minūtes bija jāgaida ārā rindā, kur stāvēja arī māte ar mazu bērnu.
Nesaprotu, kāpēc mani, vakcinētu un slimu cilvēku, trenkā aukstā laikā nodot Covid-19 testus. Es varu vēl vairāk saslimt un ar rotavīrusu aplipināt vēl citus cilvēkus, piemēram, ja būtu braukusi ar sabiedrisko transportu,” turpina Astrīda.
Jauns.lv skaidro, kādēļ vakcinētiem mediķiem jānodod Covid-19 testi un vai slimiem cilvēkiem tik tiešām obligāti jādodas testus nodot uz to nodošanas vietu, tā riskam pakļaujot ne tikai savu, bet arī citu cilvēku veselību. Labi, Astrīdas gadījumā testu varēja nodot pilsētā, kurā viņa dzīvo, bet, ja nu to nāktos darīt cilvēkam, kurš dzīvo attālā lauku viensētā vai ciematā, kur šādu iespēju nav?
Astrīda Jauns.lv teica, ka nebija painteresējusies, vai iespējams Covid-19 testu nodot mājās. Tas ir iespējams, un viņai par to nebūtu jāmaksā ne centa. Vienkārši testu veicēji nebija iedomājušies, ka viņai doties cauri pilsētai uz Jelgavas slimnīcu būtu apgrūtinoši. Viņi pieņēma, ka Astrīdai nav problēmu nokļūt līdz analīžu nodošanas vietai.
Savukārt vakcinētajiem mediķiem vairumā gadījumā nav jānodod Covid-19 testi, izņemot gadījumus, kad mediķi strādā tiešā kontaktā ar Covid-19 pacientiem (slimnīcā, kurā strādā Astrīda tādus aprūpē) un ir akūtas saslimšanas simptomi (Astrīda bija saķērusi rotavīrusu).
Kuriem vakcinētiem mediķiem jānodod Covid-19 testi un kāpēc?
Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga Jauns.lv teica, ka mediķiem Covid-19 “tests ir veicams atbilstoši klīniskām indikācijām, neraugoties uz vakcinācijas statusu pret Covid-19”.
BKUS Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Personāla vadības daļas vadītāja Gunta Tralmaka Jauns.lv sīkāk paskaidroja:
“Pilnu vakcinācijas pret Covid-19 kursu izgājušiem mediķiem un veselības aprūpes darbiniekiem nav jāveic rutīnas Covid-19 infekcijas skrīninga testi, izņemot gadījumus, ja to nepieciešams veikt klīnisku indikāciju (akūtas saslimšanas simptomi) vai epidemioloģisku indikāciju dēļ (pēc tuva un ilgstoša kontakta ar Covid-19 pozitīvu personu). Bērnu slimnīca veic arī nevakcinēto darbinieku regulāru testēšanu.
Ja gadījumā darbinieks, kuram būtu jāveic tests, atsakās to veikt un viņa ikdienas darbs ir saistīts ar pacientiem vai slimnīcas ārstniecības personālu, tad iestājas sekas – atstādināšana no darba pienākumu pildīšanas”.
To Jauns.lv apliecināja arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas komunikācijas speciālists Mārtiņš Vilcāns: “Vakcinētus darbiniekus ikdienā netestē, bet ir izņēmumi (Covid-19 simptomi vai epidemioloģiska izmeklēšana). Darbiniekiem, kuriem tiek slēgta darba nespējas lapa ātrāk par desmit dienām, pirms atgriešanās darbavietā tiek veikta testēšana.
Ja kāds darbinieks neievēros noteikto testēšanās biežumu, tad struktūrvienības vadītājam ir jāsniedz informācija Personāla daļai, kas var uzsākt atstādināšanu. Atstādināšanas laikā darbiniekam tiks sniegta iespēja testu veikt un atgriezties darbā. Pagaidām gadījumu, kad testa neveikšanas dēļ kāds būtu atlaists no darba, nav, jo visi, kam tas ir jādara, testējas.”
NVD pārstāve Štālberga Jauns.lv pauda, ka ārstniecības iestādei ir tiesības izlemt jautājumus, kas saistās ar darbinieku, kuri atsakās veikt Covid-19 testu, pielaišanu vai nepielaišanu pie darba: “Ņemot vērā, ka ārstniecības persona ir darba ņēmējs ārstniecības iestādē, tad ārstniecības iestādes vadība ir tiesīga izvērtēt gadījumus, kad kāds darbinieks nevēlas veikt testēšanu, un pieņemt lēmumu par turpmākajām darbībām.”
Kad un kādas vakcīnas pasargā no rutīnas testa?
Slimību profilakses un kontroles centra sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tettere Jauns.lv skaidroja, kādas un pēc cik ilga laika Covid-19 vakcīnas “pasargā” no rutīnas testa:
“Personām, kuras ir saņēmušas pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 infekciju ar vakcīnu “Comirnaty”, “Spikevax” (iepriekš – “Moderna” vai “Janssen” nav nepieciešams veikt rutīnas skrīningu uz Covid-19 infekciju divas nedēļas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas. Tomēr minētajām personām ir ieteicams veikt izmeklējumu uz Covid-19 infekciju pēc epidemioloģiskajām indikācijām (piemēram, pēc augsta inficēšanās riska kontakta ar Covid-19 pacientu vai strādājot Covid-19 uzliesmojuma skartā ārstniecības iestādē).
Personām, kuras vakcinētas ar vakcīnu “AstraZeneca” rutīnas skrīnings un izmeklēšana pēc epidemioloģiskajām indikācijām uz Covid-19 infekciju turpinās līdz 21. dienai pēc pirmās devas saņemšanas un pēc 90. dienas, ja nav saņemta otrā pote. Pēc vakcīnas 2. devas saņemšanas izmeklējumu uz Covid-19 infekciju veic pēc epidemioloģiskajām indikācijām.
Personām, kuras ir saņēmušas vienu vakcīnas devu 80 dienu laikā kopš laboratoriski apstiprinātas inficēšanās ar Covid-19, nav nepieciešams veikt rutīnas skrīningu uz Covid-19 infekciju divas nedēļas pēc vakcinācijas”.
Covid-19 testu var pieteikt savā dzīvesvietā
Cilvēkiem, kuri kustību traucējumu vai slimības dēļ, nespēj nokļūt līdz analīžu nodošanas vietai, bet viņiem obligāti jānodod Covid-19 tests, to var nodot mājās un par to nav jāmaksā ne centa. Vienkārši iepriekš ir jāsaņem ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes nosūtījums.
NVD pārstāve Štālberga Jauns.lv pauda: “Pacientiem, kuriem ir pārvietošanās traucējumi vai nav iespējas nokļūt līdz Covid-19 analīžu paraugu paņemšanas punktam, NVD sadarbībā ar laboratorijām nodrošina iespēju Covid-19 analīžu paraugu nodot pacienta dzīvesvietā. Ārstniecības persona, izrakstot e-nosūtījumu, veic atzīmi – “Parauga paņemšanai nepieciešama mājas vizīte”.
Pēc nosūtījuma izrakstīšanās pacients var pieteikt mājas vizīti:
* SIA “Centrālā laboratorija”, zvanot pa tālruni 8330 vai
* SIA “Dziedniecība”, zvanot pa tālruni 29331616 (150 km attālumā no Rīgas robežas)”.
Akciju sabiedrības “Repharm”, kurā ietilpst “Centrālā laboratorija”, komunikācijas direktore Līga Ribkinska Jauns.lv teica: “Parauga paņemšana testam iespējama arī mājās. “Centrālās laboratorijas” personāls var ierasties un deguna un rīkles iztriepes paraugu SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanai paņemt, pacientam iepriekš pierakstoties un saskaņojot vizītes laiku. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu šādu pakalpojumu apmaksā valsts, un par to pacientam nav papildus jāmaksā.
Pacients arī pēc savas iniciatīvas mājās var nodot deguna un rīkles iztriepes paraugu SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanai. Tad laboratorijas darbinieku ierašanās testa parauga paņemšanai būs maksas pakalpojums”.
E. Gulbja laboratorija gan nedodas testus veikt uz mājām, bet cilvēka, kurš personīgi nevar ierasties nodot testu, paraugus uz turieni var aiznest kāds no viņa tuviniekiem. Laboratorijas projektu vadītāja Džineta Dimante Jauns.lv teica: “Gulbja laboratorija Covid-19 testu izbraukuma vizītes pie pacientiem mājās neveic. Varam piedāvāt testēt siekalu paraugu, ko atved kāds no pacienta tuviniekiem. Pacientiem ar simptomiem pašlaik testu apmaksā valsts.”
