Mediķu organizācijas nesliecas atbalstīt arodbiedrības potenciālo streiku
Latvijas Māsu asociācija (LMA), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) nesliecas atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) potenciālo streiku, pavēstīja organizācijas.
Arodbiedrība pirmdien Veselības ministrijā (VM) iesniedza streika prasības. Organizācija prasa paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu par 5%. Savukārt otra prasība ir paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu visās kvalifikācijas grupās vienādi - par 10%. LVSADA prasības primāri saistās ar vēl pagājušās veselības ministres Ilzes Viņķeles laikā izstrādāto mediķu atalgojuma modeli, kas tostarp paredz iespēju lēzeni turpmāko piecu gadu laikā celt medicīnas nozarē strādājošo atalgojumus.
Atšķirībā no LMA, LJĀA un LĀB, arodbiedrība atalgojuma modeļa izstrādē nepiedalījās, un tieši šeit sakņojas domstarpības starp abām pusēm, tostarp nesakrītot viedokļiem par to, kā celt mediķu atalgojumu. Proti, iepriekš atalgojums nozarē celts vienmērīgi, un šādu pieeju atbalsta arī LVSADA, taču mediķu profesionālās organizācijas drīzāk vēlētos redzēt atalgojuma pieaugumu, kas būtu atbilstošs jaunajā atalgojuma modelī paredzētajam, proti, samērīgi ar amatu kategorijām, to sarežģītību un citiem faktoriem, kā, piemēram, izglītības līmeni.
"Ja iepriekš pastāvējām uz vienlīdzīgu pieeju, jo visās kategorijās atalgojumi bija kritiski zemi, tad šobrīd ir tas brīdis, kad atalgojumi ir jāsamēro," uzskata LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs. Viņaprāt, nevajadzētu arī apelēt pie konkrētiem procentiem, bet gan drīzāk būtu jālūkojas uz mērķa algu, proti, gala rezultātu, kas tiks sasnigts, pieņemot, ka modelī ietvertais pieaugums tiek realizēts.
Jauno ārstu asociācija LVSADA streiku neatbalsta, norādot, ka tā nevar piekrist arodbiedrības izvirzītajiem principiem. Līdzīgu nostāju pauž arī LMA viceprezidente Ilze Ortveina, kura norāda, ka streiks nedos vēlamo rezultātu. "LVSADA ir jānodrošina progresīvs dialogs par atalgojuma pieauguma iespējām atbilstoši izglītības līmenim, darba sarežģītībai un salīdzinoši ar citiem līdzīga rakstura amatiem," skaidro asociācijas viceprezidente.
LĀB savukārt uzsver, ka "medicīnas darbinieku atalgojuma pieaugumam ir jābūt visās amatu kategorijās, bet tam ir jābūt samērojamam (ar noteiktu proporciju) un balstītam skaidros principos". Tāpat biedrībā uzsver, ka ir būtiski kopīgi strādāt pie skaidra nākamo piecu līdz septiņu gadu nozares attīstības plāna, kas nodrošinātu sistēmisku veselības aprūpes nozares sakārtošanu un attīstību.
Mediķu organizācijām nozarē strādājošo atalgojuma jautājums noteikti ir būtisks - 2019. gadā tās kopā ar LVSADA piedalījās vairākās protesta akcijās, turklāt vēl pagājušā rudenī, piemēram, LJĀA bijušais valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis norādīja, ka, nesaņemot likumā noteikto 30% atalgojuma pieaugumu, nozare noteikti gatavosies protestiem. Šogad, tuvojoties rudenim, mediķu algu jautājums atkal ir samērā neskaidrs. Organizācijas vēl nav dzirdējušas VM plānus finansējuma izlietojumam un tāpēc pagaidām vēl nevar plaši izteikties par plāniem tā celšanai, taču Šilovs neizslēdz, ka gaidāmās diskusijas potenciāli būs asas.
Jauno ārstu asociācijas vadītājs skaidro, ka jaunais atalgojuma modelis, kura izstrādē LVSADA nevēlējās piedalīties un kuru arodbiedrība ir ilgstoši kritizējusi, būtu uztverams kā plāns, uz kā bāzēt atalgojuma pieaugumu. Taču galvenais jautājums šobrīd ir par pieejamajiem līdzekļiem un vai VM varēs rast gana finansējumu modelī ietvertā atalgojuma pieauguma nodrošināšanai. "Šobrīd mēs neredzam to ilgtermiņa plānošanu," neslēpj Šilovs.
Tādējādi LJĀA neizslēdz, ka finansējuma trūkuma gadījumā, nespējot realizēt atalgojuma modelī ietverto ieceri lēzeni celt atalgojumus, varētu sekot protesta akcijas.
"Šis algu modelis ir viens no tiem veidiem, kā nodrošināt atalgojuma pieaugumu. Tas gan nav ideāls plāns, jo tur ir atsevišķas lietas, kas ir pilnveidojamas, bet šobrīd Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca jau atsevišķās klīnikās ir aprobējusi to, pagaidām gan finansējot no iekšējiem resursiem. Tādēļ ilgtermiņā būtu jāsaprot, kā valsts šo finansēs," stāstīja Šilovs, piebilstot, ka modelis pagaidām nav apstiprināts valdībā, politiķiem iepriekš solot šo jautājumu skatīt rudenī.
Jau ziņots, ka VM likumā paredzētajā kārtībā ir sniegusi atbildi LVSADA. VM atbildes vēstulē skaidro, ka jaunā ārstniecības personas atalgojuma modeļa turpmākā virzība un iespējamais saturs ir tiešā veidā atkarīgs no papildus piešķirtā finansējuma veselības aprūpes nozarē nodarbinātajiem turpmākajiem gadiem.
Tas nozīmē, ka pēc nākamā gada budžeta projekta izskatīšanas Ministru kabinetā, un attiecīgi valdības lēmuma pieņemšanas par ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem, VM sniegs priekšlikumus Veselības nozares Stratēģiskajai padomei, kurā ir pārstāvēta arī LVSADA, par jaunā ārstniecības personu atalgojuma modeļa turpmāko virzību un veselības aprūpes nozarē nodarbināto personu atalgojuma palielinājumu turpmākajiem gadiem.
VM uzsver, ka arī turpmāk ir atvērta dialogam ar LVSADA par tālāko atalgojuma modeļa virzību.
Līdz ar jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanu plānots, ka mērķa alga jeb vēlamā kopējā darba samaksa tiktu sasniegta piecu gadu laikā, ik gadu nodrošinot atalgojuma pieaugumu. Ja 2020. gadā vidējā darba samaksa ārstam bija 2179 eiro pirms nodokļu nomaksas, 2025. gadā plānots, ka mērķa alga būtu 3615 eiro.
Tas nozīmē, ka ik gadu būtu pakāpenisks atalgojuma pieaugums. Līdzīgi arī ārstniecības un pacientu aprūpes personām, piemēram, māsām. Ja 2020. gadā vidējā darba samaksa bija 1217 eiro, tad 2025. gadā mērķa alga būtu 2132 eiro. Savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām, piemēram, māsu palīgiem, pieaugums būtu no 837 eiro 2020.gadā līdz 1036 eiro 2025. gadā.
