Avarē Inčukalna ugunsdzēsēju auto, glābēji tās remontam lūdz ziedot. Kāpēc nepalīdz valsts?

Latvijā ir vairāki desmiti BUB, kurās apvienojušies vairāki simti vīru un sievu, kuri kā brīvprātīgie gatavi nelaimes vai ārkārtas situācijās steigties palīgā. Tā bija arī 25. augusta pēcpusdienā, kad inčukalnieši izbrauca uz izsaukumu Ropažu novada Zaķumuižā. Par laimi avārijā neviens ugunsdzēsējs necieta un arī informācija par degošo dzīvokli Zaķumuižā izrādījās viltus ziņa. Cieta vienīgi ugunsdzēsēju auto.

Glābēju sauciens pēc palīdzības

Bijušais Garkalnes novada deputāts Jānis Lepsis “Facebook” ierakstīja saucienu pēc palīdzības:

“Cienījamie Ropažu un Siguldas novada iedzīvotāji! Parasti viņi steidz palīgā visiem nelaimē nonākušajiem, bet šoreiz mēs aicinām palīdzēt viņiem!

Steidzoties uz izsaukumu Zaķumuižā, avarēja Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības automašīna. Par laimi paši brīvprātīgie ugunsdzēsēji nav cietuši fiziski, bet morāli gan, jo tagad liela “ārstēšana” būs nepieciešama viņu visu iemīļotajai automašīnai “Magirus deutz 170”.

Visiem ir labi zināma patiesība, ka bieži brīvprātīgo darbu darītāji ir lielāki darba entuziasti par algota darba darbiniekiem. Šī ugunsdzēsēju brigāde ir īsti entuziasti un darbojas brīvprātīgi. Mūsu drošībai viņi velta savu brīvo un ne tikai brīvo laiku.
Viņi ir tie, kuriem ir ātrākais reaģēšanas laiks Inčukalna, Vangažu, Siguldas, Ropažu un Garkalnes apkaimēs.

Viņi vienmēr steidz palīgā un gandrīz vienmēr nelaimes vietā ierodas pirmie, lai veiktu glābšanas darbus. Tāpēc, lai neapstātos viņu labie darbi, aicinām ikvienu, kuram ir iespēja palīdzēt finansiāli. Palīdzēsim palīgiem! Ziedo, dalies un atbalsti!”

“No valsts saņemam apaļu nulli!”

Inčukalna brīvprātīgais ugunsdzēsējs Armands Cīrulnieks Jauns.lv pastāstīja: “Visiem stāsti par brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem liekas skaisti, bet cilvēkiem par viņiem pietrūkst informācijas. Mēs no valsts saņemam apaļu nulli!!!

Inčukalna BUB 1974.gada autocisterna “Magirus deutz 170” ceļā uz izsaukumu:

Inčukalna BUB ir apvienojušies 16 vīri – zemessargi, tehniķi, bijušie Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki, būtībā ļoti profesionāla komanda, kura atrodas tā saucamajā „baltajā plankumā”, kur pat pēc VUGD noteiktajiem normatīviem glābēji nespēj ierasties noteiktajā laikā, tas ir 23 minūšu laikā. Mums tuvākais VUGD postenis ir Rīgā vai Siguldā. Gadā saņemam ap 100 izsaukumu un vienmēr ierodamies ātrāk par valsts ugunsdzēsējiem. Mums ugunsdzēsība savā ziņā ir hobijs. Ziņu par kādu nelaimi saņemam no vienotā zvanu centra "112", un vienmēr uz to izbrauc arī VUGD, bet mēs esam pirmie. Daudzi jau saka, ko jūs tur lienat, lai valsts pati ar visu tiek galā!

Kopumā visā valstī ir ap 100 BUB (Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienībā apvienojušās ap 70 biedrību – red.). Mēs visu laiku cīnāmies, lai no valsts saņemtu kādu atbalstu. Dažām biedrībām pretī nāk pašvaldības, bet ne visās.

Mēs Inčukalnā varam saorganizēties trijās, četrās minūtēs, bet parēķiniet, cik ilgs laiks paies, kamēr glābēju komanda atbrauks no Rīgas vai Siguldas? VUGD pat priecājas, ka mēs esam.

Vietējie dienas laikā mūsu auto remontam saziedoja ap 1000 eiro. Mēs ugunsdzēsības mašīnas pērkam un restaurējam paši par savu naudu. Konkrētā avarējusī mašīna ir nopirkta Rēzeknē un ražota 1974. gadā Vācijā”.

Izmaksātu piecreiz lētāk

Tā nu iznāk, ka daudzviet lauku apvidos brīvprātīgie ugunsdzēsēji ar savu laiku jau nokalpojošām automašīnām  paspēj nokļūt līdz nelaimes vietai ātrāk nekā valsts ugunsdzēsēji, kuriem ir moderna tehnika un kuri par to saņem algu. Brīvprātīgie ugunsdzēsēji ir tie, kuri savā pagastā ierodas ne tikai uz ugunsgrēku, bet arī palīdz citās situācijās, kurās nebūtu lietderīgi no tuvākās pilsētas izsaukt speciālo tehniku, piemēram, no ceļa novākt vētras nolauztu koku, no grāvja izvilkt tur iekritušu govi vai no koka nocelt kaķi.

Kā dzīvo un kā spēj izdzīvot brīvprātīgie ugunsdzēsēji, Jauns.lv pastāstīja Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības vadītājs Vijārs Griķis:

“Latvija laikam ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kura nepalīdz brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Mēs jau n-tos gados cīnāmies par valsts finansējumu. Viens pilotprojekts pusgada griezumā bija, bet uzskatu, ka tas bija tikai tā „ķeksīša pēc”, lai izskatītos, ka kaut kas ir darīts. Nekas īpašs nebija, arī naudiņas nekādas īpaši lielās nebija.

Latvijā valsts brīvprātīgajai ugunsdzēsēju kustībai vispār nepalīdz, izņemot pašvaldības, kurās ir normāli un domājoši saimnieki, kas arī savu iespēju robežās uztur BUB komandas. Visās pārējās Eiropas Savienības valstīs „pa lielam” ugunsdzēsības dienests turas uz brīvprātīgo kustības, jo tas izmaksā piecreiz lētāk nekā valsts ugunsdzēsēji.

Latvija kā parasti izdomā kaut ko savu un pa šiem 30 gadiem diemžēl nav radies neviens valstsvīrs, kas pieņemtu radikālus lēmumus, un lietu sakārtotu tā, lai jebkuram valsts iedzīvotājam nodrošinātu iekšējo drošību.

Praktiski tagad ir tā, ka ugunsgrēku dzēšana ir pašu nelaimē nokļuvušo lieta. Ja pārējās Eiropas Savienības valstīs ugunsdzēsēju glābēju ierašanās lauku apvidos ir noteikta 15 minūšu laikā, tad mums izdomāta ierašanās 23 minūšu laikā! Saprotat taču: ja 15 minūšu laikā neierodas pirmā apakšvienība, kas palīdz nelaimē, tad ugunsgrēkā cietušo ēku vai ražotni praktiski saglābt jau nevar. Sākotnēji, kad nelaime ir mazāka, to var likvidēt vai vismaz ierobežot līdz papildspēku sagaidīšanai.

Mums, pa rupjo rēķinot, VUGD tīklojums (komandas) ir novadu centros. Viens ir ierasties laikā, bet otrs, ka nepietiek jau to resursu. Bez brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem nevar ne nodrošināt savlaicīgu ierašanos, ne tīklojumu.

Kādreiz Latvijā bija viena no stiprākajām BUB sistēmām, visi mācījās no mums. Katra rajona centrā bija no 10 līdz 13 komandām. Super un viss bija ideāli! Ieradās savlaicīgi un palīdzēja valsts ugunsdzēsējiem. Tagad ir novadi, kur BUB tehnika ir saglabāta, bet ir tādi novadi, kur BUB komandu nav. Principā vislabākā situācija ir Vidzemē, Latgalē un Kurzemē nav īpaši labi, Zemgalē drusciņ labāk.”

Brīvprātīgie ugunsdzēsēji – pašvaldības armija

“Novadu šefiem esmu teicis – BUB ir jūsu armija, tāpat kā pašvaldības policija, Brīvprātīgie ugunsdzēsēji jebkurā ārkārtas situācijā palīdzēs – vai tā ir vētra, ugunsgrēks vai plūdi. Arī uz kapiem aizvest ūdeni, lai būtu ar ko apliet kapu kopiņas, vai kādai večiņai kazu izvilkt no akas, kaķi nocelt no koka... Nav jādzen valsts automašīna, lai aizbrauktu uz kādu pagastu izvilkt govi no grāvja. To var vietējie izdarīt, kas labāk pārzina gan vietējos ceļus, gan situāciju, un tā tālāk. Un tas izmaksā lētāk, tam ir tikai vieni plusi.

Piemēram, Polijā brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem algas ir lielākas nekā valsts ugunsdzēsējiem. Tur ir pašvaldības finansējums, par ko mēs cīnāmies arī Latvijā, valsts finansējums, apdrošinātāju finansējums un privātais, apkārtējo uzņēmēju, kuri grib, lai viņus sargā, finansējums. Un rezultāts ir tāds, ka šo brīvprātīgo komandas ir ļoti stipras.

Lietuva tagad ies Polijas ceļu, kaut arī tagad viņiem nav slikti. Ja nemaldos, viņiem valsts finansējums ir 26 miljoni, bet mums ir nulle. Izņemot pašvaldību finansējumu nav nekā.

Manā skatījumā BUB sistēmu Latvijā vajadzētu sakārtot tāpat, kā ir ar Zemessardzi. Zemessargi sestdienās, svētdienās mācās, bet ikdienā viņi strādā katrs savā profesijā. Kad brīvprātīgajam jāizbrauc ko glābt, bonusi ir gan darba devējam, kurš ugunsdzēsēju palaiž dzēst ugunsgrēku, gan maksā tam, kurš brauc dzēst. Tas izmaksā piecreiz lētāk nekā uzturēt valsts ugunsdzēsējus.

Ceturtdien ministru prezidentam Krišjānim Kariņam bija tikšanās ar nevalstisko sektoru. Viņš mums stāstīja, ka valsts netiek galā ar visām funkcijām un ka vajag pakāpeniski valsts funkcijas atdot nevalstiskajam sektoram Nu, lūk, un, kad viņam piedāvā - mēs esam gatavi to darīt, beigu galos izrādās, ka esam konkurenti valsts sektoram. Es te runāju par Iekšlietu ministrijas struktūru, kurai nu nāktos dalīt valsts finansējumu.

Pašlaik BUB pārsvarā dzīvo, pateicoties pašvaldības naudai un plus vēl kaut ko paši nopelnam, jo ir biedrības, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu - tīra skursteņus, uzpilda ugunsdzēšamos aparātus, uzstāda zibens novadītājus, veic elektroinstalācijas mērījumus. Tad par nopelnīto naudu var uzturēt arī ugunsdzēsēju komandu.

Cerības, ka situācija mainīsies, ir, ejam, cīnāmies un domājam, ka beidzot radīsies kāds normāli domājošs politiķis, kurš sapratīs, ka šī sistēma kopumā valstī ir jāmaina,” rezumē Griķis.

Inčukalna BUB – drošības garantija

Inčukalna BUB ir viena no aktīvākajām brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandām Latvijā, un par to, kāds ir viņu pienesums, liecina inčukalniešu operatīvā informācija, ko viņi regulāri publicē sociālajos tīklos. Lūk, pēdējie ziņojumi:

* “25. augustā pulksten 20.34 saņēmām izsaukumu par degošu automašīnu Inčukalnā. Notikuma vietā ieradāmies 20.40 un nekavējoties uzsākām dzēšanas darbus. Notikumā izmantota biedrības autocisterna “Kamaz”, kā arī dzēšanas darbos iesaistījās septiņi brīvprātīgie ugunsdzēsēji.”

* “4. augustā pulksten 17.03 saņēmām izsaukumu par degošu kombainu Ropažos. Jau dodoties uz notikuma vietu, bija redzami lieli dūmi. 17.23 ieradāmies notikuma vietā - labības lauka vidū dega traktors un labība. Nekavējoties uzsākām ierobežošanas darbus, primāri dzēšot degošo nenopļauto labību - ar transportlīdzekļiem pietuvojoties degšanas vietai no neizdegušās puses. Kopumā izdevās ierobežot un saglābt lielu daļu no nenopļautās labības un palīdzējām arī traktora apdzēšanā, tomēr kopumā izdeguši vairāki hektāri. Notikumā strādājām ar BUB autocisternām “Magirus” un “Gaz 66”, četru ugunsdzēsēju sastāvā, kā arī strādāja divas VUGD autocisternas.”

* “18. jūlijā saņēmām zvanus par milzīgu sadūmojumu un iespējamu meža ugunsgrēku Inčukalnā, Miera ielas apkārtnē. Operatīvi reaģējot un iesaistot visus resursus, tika atklāts degšanas avots un uzsākta ugunsgrēka ierobežošana. Bija aizdedzies mežs, bet, pateicoties ātrai rīcībai, izdegusī platība ap 0,05 ha. Ugunsgrēka dzēšanā un likvidācijā iesaistījās tikai Inčukalna BUB resursi - trīs autocisternas un astoņi ugunsdzēsēji.”

Par nodrošinājumu jārūpējas pašiem

Jautāta, vai valstij un VUGD nepienāktos Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai sniegt atbalstu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Agrita Vītola Jauns.lv atbildēja visnotaļ formāli:

“VUGD ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura “112” darbības jomā.
 
Valstī ir arī citi iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību izveidoti ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas. Atbilstoši - Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācija, kas darbojas atbilstoši tās statūtiem. Šīs organizācijas pašas rūpējas par savu nodrošinājumu. VUGD rīcībā ir informācija par 33 brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām.”

Savukārt Iekšlietu ministrijas preses dienests uz līdzīgu jautājumu deleģēja atbildēt VUGD. Šeit gan jāpiebilst, ka praktiski BUB jau īsteno “valsts politiku”, jo brīvprātīgie ugunsdzēsēji izsaukumus saņem arī caur vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru “112”, kas ir VUGD pārziņā.