Kur doties un ko redzēt? Izstāžu piedāvājums: no itāļu renesanses līdz augļu mušiņu dzimumdzīvei

Mākslas muzeja “Rīgas birža” pirmajai desmitgadei par godu tā lielajā izstāžu zālē atklāta izstāde, ko piedāvājis viens no vecākajiem un slavenākajiem mākslas muzejiem pasaulē – Ufici galerija Florencē, “Pašatklāsme. Tintoreto, Omars Galljāni, Lorenco Puljizi”. Tajā mūsdienu itāļu māksla savijusies ar renesanses tradīcijām. Savukārt ar lietuviešu gādību augšstāvā virs kādas Lāčplēša ielas automazgātuves tapusi visnotaļ provokatīva izstāde “Augļu mušu dzimumdzīve”.

Latviešu mūsdienu mākslinieču veikumu varam iepazīt gan grāmatu namā “Valters un Rapa”, kur skatāma Annas Egles eļļas gleznu izstāde „Tur un tad”, gan kultūras centrā “Imanta”, kur atklāta Ligitas Caunes gleznu personālizstāde. Ja gribat izbraukt ārpus pilsētas un doties tuvāk jūrai, tad vērts ielūkoties Carnikavas Novadpētniecības centrā, kur skatāma starptautiska foto izstāde “Zvejnieku kopienu mantojums” ar zvejniecības kultūras liecībām dažādos Eiropas reģionos – no dienvidiem līdz ziemeļiem.

* Mākslas muzeja “Rīgas birža” (Doma laukumā, Vecrīgā) Lielajā izstāžu zālē līdz 14. novembrim par godu muzeja desmitgadei skatāma izstāde “Pašatklāsme. Tintoreto, Omars Galljāni, Lorenco Puljizi”, kas tapusi sadarbībā ar vienu no vecākajiem un slavenākajiem mākslas muzejiem pasaulē – Ufici galeriju Florencē (Itālija). Ekspozīcijas centru veido renesanses izcilā venēcieša Jakopo Komino Tintoreto (1518-1594) glezna “Jauna vīrieša portrets”.

“Rīgas biržas tēls nenoliedzami saistīts ar Itāliju, kas atspoguļojas arī krāšņajās Venēcijas palaco formās celtajā ēkā. Tāpēc bija skaidra izvēle šo jubileju, gluži tāpat kā savulaik muzeja telpu atklāšanu, iezīmēt ar itāļu kultūras klātbūtni. Pirms desmit gadiem tā bija Berengo studijas stikla objektu kolekcija “Glasstress Riga” un gadu vēlāk – Dmitrija Gutova darbs “Gondola” muzeja ātrijā. Tagad tā ir laikmetīgās un klasiskās mākslas saspēle “Pašatklāsmē”. Izstāde veidota sadarbībā ar pasaulslaveno Ufici galeriju (Galleria degli Uffizi) un nebūtu iespējama bez Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsta. Pēc desmit gados piedzīvotā pavisam droši varam teikt – mēs un Borisa un Ināras Teterevu fonds esam draugi lieliem sapņiem un lieliem projektiem,” teic mākslas muzeja vadītāja Daiga Upeniece.

Itālijas mūsdienu mākslinieki Omars Galljāni un Lorenco Puljizi skatītājiem parāda īpaši Rīgas izstādei tapušās lielformāta kompozīcijas, kuru ieceres un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izvēle sakņojas Itālijas glezniecības tradīcijās. Abi meistari jau vairākkārt ir veidojuši kopizstādes Itālijā, tāpēc projekts “Rīgas biržā” uzskatāms par mērķtiecīgu viņu radošās sadarbības turpinājumu. Katrs autors izstādē eksponē septiņus darbus, kuri veido dialogu par viņiem tik svarīgiem esības pamatiem, kā cilvēka vieta pasaulē, skaistais un vērtīgais, draudi un bailes, drosme un mīlestība. Lai gan abu mākslinieku radošie rokraksti ir krasi atšķirīgi, tos apvieno uzticība Itālijas dižo renesanses meistaru mākslinieciskās patiesības izziņas ceļam.

Abus māksliniekus vieno uzskats, ka pagātnes lielie skolotāji ir neizsmeļams iedvesmas avots gan daiļradē, gan veidā, kā māksliniekam ir jākalpo savam talantam – gluži kā savā laikā to darījis ievērojamais venēcietis Jakopo Komins Tintoreto. Izstāde ir lieliska dāvana renesanses glezniecības cienītājiem. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Iepretim mākslas centram “Zuzeum” ‘(Lāčplēša ielā 78A, ēkā virs automazgātuves, Rīgā) mākslas galerijas “Low” jaunajās telpās līdz 30. septembrim skatāma starptautiska grupas izstāde ar visai provokatīvu nosaukumu “Augļu mušu dzimumdzīve”. Šī laikmetīgās mākslas izstāde apvieno mākslu, zinātni un arīdzan fikciju. Izstādē blakus pieredzējušu mākslinieku darbiem un īstām augļu mušām skatāmi arī zīmējumi, kurus veidojuši Panevēžas Beržu proģimnāzijas skolnieki un bērni no Algimanta Bandzas Sociālo pakalpojumu mājas (Lietuva).

Izstādes kurators Valentīns Klimašausks pauž: “Izstādes nosaukums, kurš atsaucas uz apnicīgo augļu mušu intīmo dzīvi, ir atrasta klikšķēsma. Tas atsaucas uz faktu, ka augļu muša jeb Drosophila melanogaster bieži tiek izmantota par cilvēka aizvietotāju zinātniskos eksperimentos, kuros cenšas izprast cilvēku uzvedību un genomu. Augļu mušu izmanto par izpētes organismu, lai pētītu tādas nozares kā ģenētiku vai audu un orgānu attīstību. (..) Augļu mušas spēlējušas lomu zinātniskās iztēles veidošanā, kur tās ir arī cilvēku projekcijas vai atveidojumi. Augļu mušas ir populāras zinātniskajā kopienā tādēļ, ka tās ir viegli aizvietojamas, vadāmas, saskaitāmas, novērojamas un ar skaidri noteiktiem dzimumiem.

Tomēr, iespējams, jūs vēlēsieties uzzināt vairāk par nosaukuma klikšķēsmas eksperimentu. Zinātnieki izmantoja paņēmienu, ko dēvē par optoģenētiku, kura ietvaros ar gaismas palīdzību tiek kontrolēti neironi. Šajā gadījumā, zinātnieki zināja, kurš neirons kontrolē spermas izdalīšanos. Pakļaujot augļu mušu sarkanai gaismai, viņiem izdevās aktivizēt šo neironu, izraisot ejakulāciju. No tā izriet, ka – šajā gadījumā, ievērojama – seksuāla bauda nepiemīt tikai zīdītājiem. Turklāt to, ka augļu mušas gūst baudu no dzimumdzīves, pierāda arī to reakcija uz alkoholu – mušu tēviņi, kuru seksuālā dziņa nav apmierināta, bezalkoholiska dzēriena vietā dod priekšroku alkoholiskam dzērienam, šķietami izvēloties alternatīvu atalgojumu.

Lai kā arī nebūtu, dažādie pētījumi parāda kādu likumsakarību. Gan cilvēka, gan mušas smadzeņu atalgojumu sistēma izskatās drīzāk primitīva, šķietami pastiprinot vienu uzvedību, ja cita nav iespējama. Šī ideja ļauj mums arī pašu izstādi interpretēt kā eksperimentu, kurā darbosies ne tikai ne-cilvēciskas būtnes, bet arī skatītāji, kurus pievilinājusi, piemēram, nosaukuma klikšķēsma vai pazīstami vārdi. Vai arī – aizmirstiet atsauci uz bāra mušu un iedomājieties, ka abstraktas formas un kontūras, maizes aromāts, spilgtas krāsas, gaisma vai skaņu celiņš varētu iedarboties uz noteiktiem neironiem smadzenēs un ka estētiku arī iespējams interpretēt kā sava veida alternatīvu atalgojumu”.

Izstāde skatāma trešdienās, ceturtdienās un piektdienās no pulksten 17.00 līdz 19.00. Sīkāk internetā: www.low.gallery.

* Pārdaugavā, kultūras un atpūtas centrā “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) līdz 30. septembrim skatāma Ligitas Caunes gleznu personālizstāde, kas ir stāsts par dabas sajūtām, burvīgajiem vēlajiem vakariem un agrajiem rītiem, kas ieskauj reizēm spožā, savukārt citreiz dūmakainā gaismojumā, radot noskaņu, ko tvert, radīt un atrādīt skatītājam. Tajā skatāmi eļļas darbi, kuros redzama Latvijas ainava un klusā daba.

Pati māksliniece pauž: „Mani gleznojumi patiesībā ir atzīšanās mīlestībā Latvijai, tās skaistajai dabai - mūsu pelēkajām debesīm, Sēlijas pakalniem, Daugavai, miglas pielietām pļavām, jūrai un Latgales ezeriem”.

Ligita Caune dzimusi 1950. gada 30. maijā Viesītē, tāpēc lielu savas dzīves daļu veltījusi Sēlijas attīstībai, popularizēšanai un pārstāvēšanai. Māksliniece strādā eļļas, akrila, akvareļa tehnikā, kā arī grafikā. Šobrīd viņa ir radoša māksliniece, kas izveidojusi bērnu mākslas studiju, dažāda vecuma bērniem māca zīmēšanu, gleznošanu un zīda apgleznošanu. Dažādās izstādēs piedalās no 1980. gada. Sarīkojusi vairāk kā 40 personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī piedalījusies izstādēs un glezniecības plenēros Latvijā un ārzemēs. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās un muzeja fondos, tostarp Viesītes muzeja “Sēlija” krājumā.

Sīkāk internetā: www.imantakultura.riga.lv.

* Rīgas grāmatu namā „Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24) līdz 27. septembrim skatāma Annas Egles eļļas gleznu izstāde „Tur un tad”. Izstādes nosaukums ir kā pretmets bieži izmantotajam teicienam „Šeit un tagad”. „Kā muļķības vienas no izpausmēm slavinājums tiek pausta doma, ka, ja jau spētu būt te un tagad, tad tas jau būtu ticis darīts,” saka māksliniece.

Anna Egle par savas izstādes „mesidžu” pauž: „Visvarenības ideja, ka tas ir iespējams, tikai netiek darīts pats par sevi ir muļķība. Kaut kas ir tāds, kas traucē piedzīvot mirkli patiesu kāds tas ir, pieņemt otru kāds tas ir, konfrontēt savu patiesību ar cita, apšaubīt savu viedokli un atvērt durvis uz citu.
Izstāde ir veltījums notikumiem kas ir „šeit un tagad” izvilkti no „tur un tad”. Tā ir kā alegorija par plenēru dabā, vispārinot un uzdodot jautājumu: ko nozīmē būt pa īstam mirkļa sirdī?

Es pat teiktu, kad realitāte konfrontē manu iedomu - tā ir dāvana. Es arī domāju, ka māksla ir dāvana, jo tā piedzimst grūti, bet tā vienmēr ir patiesa un godīga.

Darbi ir gleznoti caur atklāsmi, ka realitāti attēlot nav iespējams, jo attēlotais vienalga ir vai nu mans, vai ideālā variantā modeļa dvēseles stāvoklis. „Tātad tur un tad” ir kā subjektīva būtība. Un no tā izriet, ka nav ne „šeit un tagad”, nedz arī „tur un tad”. Tie ir viens un tas pats, jeb precīzāk viens. Izstāde man ir kā tilts”.

Anna Egle ir beigusi Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Kopš 2011. gada veidojusi personālizstādes. Piedalījusies tēlniecības projektos ASV un Igaunijā, gleznojusi ilustrācijas pasaku grāmatām un veidojusi lielizmēra stājglezniecības darbus.

Anna Egle meklējusi savu radošo ceļu dažādos medijos, gan video žanrā, gan performancēs, ilgus gadus bijusi Buto avangarda deju grupas dalībniece. Sīkāk internetā: www.valtersunrapa.lv.

* Carnikavas Novadpētniecības centrā (Jomas ielā 7) līdz septembra vidum skatāma starptautiska foto izstāde “Zvejnieku kopienu mantojums” ar zvejniecības kultūras liecībām dažādos Eiropas reģionos, kas saglabājušās un dzīvo mūsdienās. Izstādē ir izstādīti 24 starptautiska fotokonkursa labākie darbi no astoņām Eiropas valstīm – Latvijas, Spānijas, Portugāles, Itālijas, Kipras, Vācijas, Grieķijas un Nīderlandes.

“Carnikavas Novadpētniecības centrs ir izveidojies par spēcīgu centru, kur vienkopus satiekas senās un mūsdienu zvejniecības tradīcijas. Izstāde vēlreiz atgādina par to unikālo mantojumu, kuram līdzās mēs dzīvojam, un, kura nākotne ir atkarīga no mums pašiem un spējas to nodot nākamajām paaudzēm,” saka centra vadītāja Olga Rimkus.

Izstādē apskatāmi katras valsts trīs labākie darbi par tādām tēmām kā kultūras mantojums, zvejniecības tradīcijas, zvejnieki, zvejas laivas, zvejas aprīkojums, zivju loms, kulinārais mantojums, amatniecība, kultūras festivāli un tradicionālie pasākumi. Nacionālā atlasē kā labākā Latvijas fotogrāfija tika izvēlēts Askolda Berovska darbs, kurā iemūžināts mirklis, kā zvejnieku laiva atgriežas saullēktā pēc rīta zvejas.

“Zvejniecības tradīcijas ir svarīga piekrastes kopienu kultūras identitātes sastāvdaļa, bet šobrīd mēs saskaramies ar vēl nebijušiem izaicinājumiem – kā to saglabāt dzīvotspējīgu nākamajām paaudzēm. Šī ir ceļojoša izstāde ar foto mirkļa birkām no astoņām valstīm, kas ataino mūsdienu zvejniecības mantojumu – gan šīs nodarbes skaistumu, gan arī sūro izdzīvošanu un dzīvesveidu. Izstāde ir skatāms rezultāts iepriekš rīkotam fotokonkursam, nosakot katrā valstī nacionālo laureātu,” norāda Rīgas Plānošanas reģiona pārstāve Inga Brieze.

Izstāde jau tika izstādīta Spānijā un Grieķijā, bet pēc Latvijas tā aizceļos uz Portugāli. Sīkāk internetā: www.rpr.gov.lv.