Katrīnas bijušais draugs viņu vajā internetā. Izrādās, virtuāla uzmācība nav sodāma

Policijas piesaistīšana situāciju vien pasliktina

Ikdienā, iespējams, pat nepamanām, ka teju katru savas dzīves notikumu publicējam internetā – sociālajos tīklos. Mums ir iespēja dot informāciju, taču gandrīz nekādi nespējam kontrolēt to, kā to izmantos plašā auditorija – tostarp arī kāds, kuram nav labi nodomi. Pēc Katrīnas un viņas puiša šķiršanās visa informācija, kuru meitene bija izvietojusi internetā, puiša nagos: „Viņš mani nelika mierā. Katru dienu, ieejot „Draugos”, redzēju, ka viņš skatījies manu profilu. Domāju, ka arī Feisbukā bija tas pats, un man nav šaubu, ka viņš ir lejupielādējis manas bildes. Katru reizi, tiklīdz ielogojos, man pēkšņi atnāca vēstule no viņa – tie bija nemitīgi centieni uzsākt sarunu,” par piedzīvoto stāsta Katrīna. Viņa apgalvo, ka vajāšana notikusi arī telefoniski. Katrīna nomainīja numuru.

Kā atklāj meitene, visātrāk izdevies panākt, lai bijušais pārtrauc nākt uz meitenes mājām un kliegt pēc uzmanības – tam pieticis ar vienu zvanu policijai, taču uzbāzība interneta vidē ar to vien pieaugusi un, kā noskaidrojies, policija šeit iejaukties nespēj. Uz padomiem nobloķēt vajātāju Katrīna vien nopūšas: „Viņa īsto profilu nobloķēju jau sen, taču tam nav gandrīz nekādas jēgas – jau pēc pāris dienām manā ziņu mapē iekrita jauna vēstule no cita, nepazīstama profila, kuru bija izveidojis viņš”. No uzmācīgā tipa Katrīna tikusi vaļā vien pēc gada. Puisis kādu dienu vienkārši beidzis savu ierasto vēstuļu sūtīšanas rutīnu, taču par iemesliem Katrīnai vien atliek minēt.

Uzmācība virtuālajā vidē nav sodāma

Kā iegūt kontroli pār situāciju? Vai šādu darbību upurim tiešām atliek vien nogaidīt? Izrādās, ka vēršanās policijā ar lūgumu panākt, lai kāds beidz rakstīt, vērot bildes un aplūkot citu personas publicēto informāciju, visticamāk, paliktu bez rezultātiem. Valsts policijas (VP) sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Toms Sadovskis apgalvo, ka policijas iespējas šādās situācijās ir ļoti ierobežotas: „Rakstīt vēstules, aplūkot sociālajos tīklos publicēto informāciju, kā arī veikt citas darbības, ko paredz konkrētā interneta vietne, nav pretlikumīgi.” VP skaidro, ka uzmācīga intereses izrādīšana kā tāda nav sodāma, taču, ja tiek veikts cits pārkāpums, piemēram, draudu izteikšana, tad šādos gadījumos var vērsties policijā: „Katrs gadījums vērtējams individuāli – komunikācija sociālajos tīklos, zvanīšana pa tālruni vai, piemēram, nemitīga ziedu sūtīšana pa pastu nav aizliegta, taču, līdzko tiek izteikti draudi nogalināt, tad, protams, tas ir pārkāpums par ko paredzēta kriminālatbildība.”

LU aģentūras „Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” Tīkla risinājumu daļas (NIC) vadītāja Katrīna Sataki apgalvo, ka stalkošanas problēma ir jārisina saknē, bet sakne nebūt nav interneta vide! Vajātāji ir reālas personas un internetu izmanto vien kā instrumentu: „Nevaru apgalvot, ka pašreizējā situācija ir normāla. Būtu jābūt principam „ja nav pieņemami realitātē, nav pieņemami arī virtuālajā realitātē”, līdz ar to policijai būtu jādod vara iesaistīt un izmeklēt arī gadījumus, kad uzmācīga persona traucē kādam dzīvi, izmantojot sociālos tīklus, kā arī citus mūsdienu komunikācijas līdzekļus.”

Tehnoloģisks risinājums nepastāv

Eksperte arī izsaka sapratni par Katrīnas situāciju, apgalvojot, ka pašlaik vajātāju iespējas interneta vidē ir teju neierobežotas un, attīstoties tehnoloģijām, vien pieaug: „Varu apstiprināt, ka profilu bloķēšana nekad nelīdz un neko nerisina. Visiem ir skaidrs ka jauna profila izveide neprasa nedz daudz laika, tāpēc tehnoloģisks risinājums šai problēmai vienkārši nepastāv,” NIC vadītāja apgalvo, ka tieši šī iemesla dēļ policijai būtu nepieciešams dot plašākas iespējas aizstāvēt interneta lietotājus.

Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock