Valdība atbalsta konvenciju pret spīdzināšanu

Likumprojekts "Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu" tika izstrādāts ar mērķi pievienoties Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem 2002. gada 18. decembra fakultatīvajam protokolam, kā arī noteikt atbildīgo institūciju par nacionālo mehānismu protokola efektīvai piemērošanai Latvijā.

Tieslietu ministrijā (TM) skaidro, ka likumprojekts un ar to apstiprināmais protokols papildina konvencijā noteikto konvencijas uzraudzības mehānismu.

Protokola preambulā sacīts, ka dalībvalstis apzinās, ka "jāveic papildu pasākumi, lai sasniegtu konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem mērķus un stiprinātu personu, kam atņemta brīvība, aizsardzību pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem".

Protokols neievieš būtiski jaunas saistības cilvēktiesību jomā papildus tām, kas jau noteiktas ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, konvencijā, kā arī citos Latvijai saistošos starptautiskos dokumentos.

Protokols paredz divkāršu brīvības atņemšanas vietu uzraudzības sistēmu - starptautisko un nacionālo. Protokols paredz dalībvalstīm pienākumu izveidot vienu vai vairākus nacionālos spīdzināšanas novēršanas preventīvos mehānismus. Secināts, ka Latvijai piemērotākais nacionālā mehānisma modelis ir noteikt Tiesībsargu kā nacionālo mehānismu.

TM uzsver, ka Tiesībsarga statuss atbilstoši Tiesībsarga likumam jau tagad nodrošina šīs institūcijas atbilstību protokolā paredzētajiem nacionālā mehānisma principiem un kritērijiem. Patlaban Tiesībsarga likumā noteiktais regulējums neierobežo veikt preventīvas un regulāras vizītes, vienlaikus atsevišķos gadījumos vizītes laikā ir ierobežotas iespējas iepazīties ar visiem nepieciešamajiem materiāliem, lai vispusīgi izvērtētu cilvēktiesību ievērošanu konkrētajā iestādē. Lai novērstu tādu situāciju veidošanos, kad tiesībsargam vizītes laikā netiek nodrošināta iespēja iepazīties ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem, likumprojektā uzsvērtas tiesībsarga pilnvaras, nostiprinot tiesībsarga kā nacionālā mehānisma mandātu.

Ar likumprojektu akceptētais protokols tiks īstenots esošo budžeta līdzekļu un cilvēkresursu robežās, un protokolā paredzēto saistību izpildi koordinēs TM.