Pabriks: jārealizē agresīvāka robežsardzes politika, nepieļaujot imigrantu nokļūšanu Latvijā
Latvijai jārealizē agresīvāka robežsardzes politika, nepieļaujot nelegālo imigrantu nokļūšanu valstī, aģentūrai LETA atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Komentējot jaunāko informāciju par robežsardzes aizturētajiem nelegālajiem imigrantiem, ministrs norādīja, ka nepieciešams strādāt pie agresīvākas robežsardzes politikas.
"Ne vairs skatīties, kā imigranti šķērso robežu, un pēc tam tos aizturēt, bet, izmantojot tehnoloģiskās iespējas, neļaut viņiem robežu šķērsot. Līdzīgi kā to tagad sapratusi un dara Lietuva," teica ministrs.
Pabriks vērsa uzmanību, ka Latvijas-Baltkrievijas robežu šķērsojušās personas nav klasiski bēgļi, kuriem būtu jāsniedz Latvijas valsts atbalsts.
"Šie ir imigranti, kas izmantoti ģeopolitiskos motīvos, kurus atbalsta Baltkrievijas varas struktūras un kurus redzu kā austrumu kaimiņu kopīgo militāro mācību "Zapad 2021" plānošanas sastāvdaļu," uzsvēra ministrs.
Lai arī armija jau labu laiku sniedz atbalstu robežsardzei austrumu robežas kontrolē, Pabriks vērsa uzmanību, ka pielietojamās metodes stingrākai robežsardzes politikai ir Iekšlietu ministrijas pārziņā.
"Robežpārkāpējiem ir jādod skaidrs signāls, ka viņi netiek gaidīti, un nedrīkst pieļaut, ka viņi tiek pāri robežai," uzsvēra Pabriks.
Kas 2021. gada jūlijā notiek uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas
Reaģējot uz krasu nelegālo imigrantu plūsmas pieaugumu pāri Baltkrievijas robežai, Lietuvas valdība piektdien nolēmusi izsludināt valsts mēroga ārkārtējo situāciju.
Jau ziņots, ka Valsts robežsardze šonedēļ par nelikumīgu Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanu aizturējusi 28 nelegālos imigrantus.
Šogad konstatēti astoņi Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumi un kopumā aizturēti 55 trešo valstu piederīgie - 51 Irākas, viens Sīrijas, viens Šrilankas, viens Indijas un viens Baltkrievijas pilsonis.
Vērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas, jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Trešdien premjers Krišjānis Kariņš (JV) un iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) paziņoja, ka Latvija plāno pasteidzināt Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi un piesaistīt papildu armijas spēkus tās drošībai.
Pabriks šonedēļ uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paplašināt kopš 12.jūlija sniegto atbalstu robežsardzei. Armijai uzdots nodrošināt valsts austrumu robežas aizsardzību, izvēršot papildus novērošanas sistēmas, nodrošinot bezpilota lidaparātus, norīkojot papildus personālu, kā arī rīkojot regulāras militārās mācības.
Tāpat ziņots, ka Golubevas rīcības plānā Latvijas valsts robežas drošības stiprināšanai iekļauti desmit punkti, no kuriem viens paredz nodrošināties iespējamas krīzes gadījumam ar ātri izvietojamiem pagaidu risinājumiem, proti, paaugstinātas drošības dzeloņstieplēm.
Ja nelikumīgo robežpārkāpēju skaits augs dramatiski, tad valdība var izsludināt ārkārtēju situāciju daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas, un tajās nepieciešamais juridiskais režīms stājas spēkā nekavējoties, bet Saeimas lēmums būs nepieciešams, lai to apstiprinātu, paredz Golubevas plāns.
