Cik bieži kursēs „Rail Baltica” piepilsētas vilcieni, un cik maksās biļete?

Vai neizrādīsies tā, ka piepilsētas vilcieni būs, bet tie izrādīses tik dārgi, ka daudzi nevarēs atļauties iegādāties biļetes un to kursēšanas laiki nebūs ērti vietējiem pasažieriem? Satiksmes ministrija uz to pagaidām konkrēti nevar atbildēt. Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Kamarūte Jauns.lv teica:

“Aprēķini par pārvietošanās ilgumu un aptuvenām izmaksām 2017. gadā veikti tikai starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem. Precīzu “Rail Baltica” biļešu cenu šobrīd nav iespējams nosaukt. Tā būs atkarīga no piesaistītā pārvadātāja un piesaistes nosacījumiem.

Sākotnējie aprēķini rāda, ka brauciens pa jauno dzelzceļa līniju no Rīgas uz Tallinu vai Viļņu būs lētāks nekā lidojums un līdzīgs braucienam ar privāto auto vai autobusu, vienlaikus “Rail Baltica” ceļā pavadīto laiku samazinās uz pusi. Piemēram, no Rīgas līdz Tallinai vai Viļņai varēs aizbraukt mazāk kā divās stundās, salīdzinot ar aptuveni četrām stundām, kas tiek patērētas, braucot ar autotransportu.

Atkāroti aprēķini tiks veikti pēc „Rail Baltica” pamata trases projektēšanas darbu noslēgšanas 2023. gadā”.

Pirms četriem gadiem prezentētie aprēķini paredzēja, ka brauciens no Rīgas līdz Igaunijas vai Lietuvas galvaspilsētai varētu izmaksāt 38 eiro. Un tas ir ievērojami dārgāk nekā pašlaik ar autobusu, atkarībā no reisa šobrīd autobusa biļete uz Viļņu vai Tallinu izmaksā no septiņiem līdz 28 eiro.

Tika solīts, ka sākotnēji “Rail Baltica” vilcieni braukšot reizi divās stundās, bet pēc dažiem gadiem jau reizi stundā un maksimuma brīžos - pat pusstundā. No Salacgrīvas līdz Rīgai ceļā paiešot stunda un trīs minūtes, no Bauskas līdz Rīgai - 49 minūtes.

Tagad Kamarūta saka: “Zināms, ka "Rail Baltica" reģionālie vilcieni būs ātrāki, jo tie var sasniegt ātrumu 200 km/h, bet konkrēti kursēšanas laiki tiks noteikti, pabeidzot izstrādāt mobilitātes punktu plānojumu sadarbībā ar pašvaldībām un “Autotransporta direkciju”, vispirms nosakot konkrētu transporta pieprasījumu reģionāliem pasažieru pārvadājumiem”.

Šobrīd uz „Rail Baltica” pamata līnijas Latvijā plānotas 16 reģionālās pieturas – Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, pie Slāvu pārvada, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā – un viena jauna stacija – Āgenskalnā pie Paula Stradiņa slimnīcas.

Tikmēr Satiksmes ministrija zīmē saulainu nākotni: „„Rail Baltica" ieviesīs izmaiņas pārvietošanās paradumos, jo mobilitātes punkti reģionos nodrošinās iespējas ātri nokļūt Rīgā, kā arī mūsu kaimiņvalstu pilsētās Kauņā vai Pērnavā. Mobilitātes punktos satiksies dažādi transporta veidi – vilciens, autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports. Šajās vietās varēs arī novietot skrejriteņus, velosipēdus un visus citus mikromobilitātes rīkus. Reģionos veidosies teritorijas, kurās cilvēki gribēs dzīvot, atpūsties, veidot mācību iestādes un attīstīt tūrisma pakalpojumus, jo būs ērti pārvietoties vismaz 40 kilometru rādiusā ap katru mobilitātes punktu. Protams, lai izveidotu šo videi draudzīgo un iedzīvotājiem ērto dzīves telpu, nepieciešama cieša pašvaldību līdzdarbība.

Mobilitātes punktu plānošana un projektēšana tiks veikta līdz 2023. gadam un finansēta „Rail Baltica” projekta ietvaros,”