Potenciālie slepkavas: simtiem autovadītāju, kuri pa Rīgas ielām traucas ar ātrumu 110 km/h
Pavisam nesen kāds pusaudzis ar vecāku automašīnu pa Rīgu bēga no policijas ar ātrumu 192 km/h. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ceļu policijas bataljona komandiera vietnieks Jānis Parādnieks sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka ļoti daudz autovadītāju pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu, tādējādi apdraudot savu un līdzcilvēku dzīvību. Viņš piekrita, ka braucējus, kuri pa pilsētu pārvietojas ar ātrumu ap un virs 100 km/h, savā ziņā var dēvēt par potenciāliem slepkavām, jo viņi ir bīstami ne tikai sev, bet arī apkārtējiem.
Parādnieks pauda nožēlu, ka šogad nav mainījies to autovadītāju daudzums, kuri ikdienā pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu: "Ikdienā braucot pa ielām, diemžēl izskatās, ka tendence nesamazinās."
Pa pilsētu ar 110 km/h
Aptuveni 40% no Rīgas reģionā atklātajiem ceļu satiksmes pārkāpumiem ir saistīti ar pārsniegtu atļauto braukšanas ātrumu. No šī gada janvāra līdz gandrīz jūlija beigām Rīgas reģionā ir reģistrēti 14 300 pārkāpumi par braukšanas ātruma pārsniegšanu.
Turklāt 283 gadījumos noteikts lielais naudas sods un tiesību atņemšana, jo braucējs pārvietojies ar ātrumu, kas vismaz par 50-60 km/h pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Tas nozīmē, ka gandrīz 300 automašīnu šogad pa Rīgu braukušas ar 100-110 km/h un pat lielāku ātrumu. Tie ir iespaidīgi skaitļi.
"It kā nav daudz, bet tajā pašā laikā tas ir milzīgs ātrums. Pat uz šosejas 120 km/h nav mazs ātrums, bet ir personas, kas mums pa pilsētu brauc tādā ātrumā."
Potenciāli slepkavas
Parādnieks piekrita, ka ar tik milzīgu ātrumu braucošus šoferus var uzskatīt par potenciāliem slepkavām, īpaši tad, ja viņi tik ātri brauc regulāri. Bieži vien nerodas jautājums, vai viņi iekļūs ceļu satiksmes negadījumā, bet gan - kad tas notiks.
Žēl, ja šādā ceļu satiksmes negadījumā aiziet bojā pats pārgalvīgai šoferis, bet vēl lielākas ir skumjas, ja viņa dēļ cieš un pat nomirst citi ceļu satiksmes dalībnieki. "Lielākās bažas ir par to, ka cilvēki nesaprot, ka uz ceļa pēkšņi var notikt jebkas, ko mēs neesam spējīgi kontrolēt, un ātrums var radīt traģiskas sekas. Varu jums piekrist, ka zināmā mērā mēs viņus varam nosaukt par potenciāliem slepkavām, tāpat tā var dēvēt arī autovadītājus, kuri pie transportlīdzekļa stūres sēžas alkohola vai narkotisko vielu reibumā."
170 km/h pa Rīgu
Parādnieka praksē gadījies apturēt autovadītājus, kuri pilsētvidē traukušies ar ātrumu aptuveni 170 km/h. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad šoferi, kuri pārvietojušies ar 130 km/h pilsētā, atvadās no autovadītāja apliecības un tiek pie liela naudas soda.
Parasti milzīgie ātrumi novērojami uz šosejām ārpus pilsētām, piemēram, pa Jūrmalas šoseju brauc ar ātrumu 240 km/h, pārbaudot sportiskākos transportlīdzekļu modeļus. Taču Rīgā ļoti daudz ir tādu vadītāju, kuri brauc ar ātrumu 90-100 km/h. "Tas ir praktiski divas reizes pārsniegts atļautais braukšanas ātrums. Tas ir traki!"
Bezatbildīga rīcība
Parādnieks izteica vērtējumu, ka šāda rīcība ir bezatbildīga. Ir jāsaprot, ka nevar nolikt policistu uz katra stūra, tāpēc pašiem autovadītājiem būtu jābūt apzinīgākiem, jāsaprot iespējamie riski un jābrauc ar atļauto ātrumu, lai nepakļautu riskam sevi un apkārtējos cilvēkus.
Viņš norādīja, ka atļautā braukšanas ātruma pārkāpšana ir biežākais ceļu satiksmes negadījumu iemesls. Nereti ir tā, ka autovadītāji brauc pārāk ātri un tāpēc dažādās nestandarta situācijās izraisa avārijas.
Pusaudzis bēg no policijas ar 192 km/h
Runājot par pēdējā laika skaļo gadījumu, kad pusaudzis ar vecāku automašīnu pa Rīgu bēga no policijas ar ātrumu 192 km/h, Parādnieks atzina, ka tas bija īpašs gadījums un kopumā līdzīgu situāciju ir ļoti maz.
Šogad Rīgas reģionā jau reģistrēti 43 neapstāšanā un bēgšanas gadījumi, turklāt īpaši aktīvs šajā ziņā bija jūnijs, kad noķerti 14 bēdzēji. Neapstāšanās un bēgšanas gadījumos visbiežāk pie stūres ir jaunieši, kas siltajā laikā vēlas pavizināties un izrādīties draugiem un draudzenēm.
"Laižamies!"
Kompānijai šajās situācijās ir liela loma un bieži vien ir tā, ka jaunietis ir labi audzināts, bet blakus vai aizmugurē sēdošie viņu pamudina uz bēgšanu. Protams, tas neatbrīvo viņu no nepatikšanām un neattaisno viņa rīcību, bet kāda pasažiera izteiktai frāzei "Laižamies!" šajās situācijās ir būtiska nozīme.
Bēgot no policistiem un būtiski pārsniedzot braukšanas ātrumu, var iekulties ne tikai lielās nepatikšanās, bet arī izraisīt smagas avārijas un apdraudēt cilvēku dzīvības.
+20 km/h uzskata par normu
Parādnieks ieskicēja vēl kādu svarīgu problēmu, proti, ļoti daudz autovadītāju uzskata, ka normāli ir braukt ar ātrumu, kas līdz 20 km/h pārsniedz atļauto ātrumu. Tas nozīmē, ka pilsētā, kur atļauts braukt ar 50 km/h, daudzi pārvietojas ar 70 km/h.
"Cilvēki uzskata, ka ātrums, kas ir pārkāpts līdz 20 km/h, nav nekāds pārkāpums. Tas ir aplami, tā nedrīkstētu būt!" Apstādinot šādus braucējus, policistiem bieži vien nākas sastapties ar izbrīnu un nosodījumu par traucēšanu.
Piemēram, šofera ātrums pilsētā bijis 65 km/h, bet viņš pēc apstādināšanas skatās uz policistu ar lielām acīm kā uz īpatnēju personu, kam laikam nav nekā cita, ko darīt. Bet šoferiem būtu jāsaprot, ka nav normāli pārvietoties arī ar ātrumu, kas līdz 20 km/h pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. "Katrs [pārsniegtais ātruma] kilometrs ietekmē spēju reaģēt un noteiktos apstākļos var izraisīt traģiskas sekas."
Bezkaunīgie šoferi
Arī autovadītāju attieksme dažkārt ir pārsteidzoši nekaunīga. Piemēram, policijas automašīna brauc ar ātrumu, kas nedaudz (aptuveni 10 km/h) pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, bet citi autovadītāji mierīgi tai brauc garām ar ātrumu, kas par 20 km/h pārsniedz atļauto ātrumu. Daudzi domā, ka policisti viņus neaiztiks, ja viņi nepārsniegs +20 km/h atzīmi, tāpēc ir ļoti pārsteigti, ja policisti tomēr apstādina un norāda uz pārkāpumu.
Daļa autovadītāju pat ir apvainojušies un gatavi sūdzēties par to, ka policisti viņu apstādinājuši par it kā tik normālu braukšanu. Ļaudis ir neizpratnē, kāpēc policisti viņus aiztiek, jo viņi taču nevienu nav nosituši, nav būtiski pārsnieguši atļauto braukšanas ātrumu un nav izdarījuši citu noziegumu. "Tas ir absurds, bet tāda ir cilvēku attieksme, un tā nav pareiza."
Ir šoferi, kuriem pietiek ar aprunāšanos, brīdinājumiem un citiem preventīviem darbiem, bet atsevišķos gadījumos nav variantu un autovadītājiem jānosaka bargi sodi un jāatņem tiesības. Policistiem ir jābūt arī labiem psihologiem - jāsaprot, ar kuriem šoferiem var strādāt preventīvi, bet kuri tikai pasmiesies par brīdinājumiem.
Ne vienmēr var tikt cauri ar brīdinājumu
"Dažkārt transportlīdzekļu vadītāji uzskata, ka policistiem ir pienākums viņus brīdināt. Tas ir aplams uzskats. Protams, policistam ir jāizvērtē visi lietas apstākļi, personība, un ir ļoti daudz faktoru, kas jāņem vērā. Bet personai ir jāapzinās, ka pārkāpums ir pārkāpums," Parādnieks teica un piebilda, ka atļautais braukšanas ātrums ir noteikts pēc dažādiem aprēķiniem, zinātniskiem pierādījumiem, speciālistu vērtējumiem, nevis vienkārši no zila gaisa.
Padomju laikos pa pilsētu drīkstēja braukt ar 60 km/h, bet tad, kad parādījās arvien vairāk transportlīdzekļu, atļauto ātrumu samazināja uz 50 km/h. Toreiz "Žiguļi" pēc avārijām bija ļoti bojāti, bet mūsdienu automašīnas ir tehniski daudz labākas. Tomēr satiksmes intensitāte patlaban ir tik liela, ka nav iespējams palielināt atļauto braukšanas ātrumu.
Trūkst policijas darbinieku
Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, atklāto pārkāpumu skaits ir samazinājies par aptuveni 15%, bet Parādnieks uzskata, ka tas nav saistīts ar to, ka braucēji būtu kļuvuši apzinīgāki un pārvietotos lēnāk un pareizāk, bet gan ar policijas kapacitātes trūkumu. Viņš atklāja, ka policijā jau vairākus gadus trūkst darbinieku, ko iesaistīt ceļu satiksmes uzraudzībā.
Taču nākotnē policija skatās ar gaišu skatu un cer, ka būs vairāk darbinieku, ko norīkot ceļu satiksmes uzraudzībā, aizrādot arī tiem vadītājiem, kuri pārsniedz ātrumu pat par 10 km/h. Parādnieks priecājas, ka pēdējā laikā policijā darbu sākušie jaunie darbinieki ļoti labi pārzina dažādas tehnoloģijas.
Neskriet pa ielu nenozīmē būt gļēvam
Patlaban policija veic pastiprinātas kontroles uz ceļiem, gan kontrolējot autovadītājus, kuri pie transportlīdzekļa stūres sēdušies alkoholisko dzērienu reibumā, gan tos, kuri pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. "Kontroles parāda, ka aina ir diezgan bēdīga un vadītāju attieksme šajā jomā, maigi izsakoties, ir diezgan vieglprātīga."
"Autovadītājiem būtu jāapzinās, ka ceļu satiksmes noteikumu ievērošana nav gļēvuma izrādīšana, bet tieši otrādi - tas parāda attieksmi, ka tu ļoti labi apzinies riskus, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus vai neizpildot kādas prasības," policijas pārstāvis rezumēja.