Valsts nemaksās kompensācijas zemniekiem par sausuma radītajiem ražas zudumiem
Zemkopības ministrijā pieņemts lēmums nemaksāt valsts kompensācijas zemniekiem, kuriem karstuma dēļ tagad mazinājusies graudaugu raža vai uz lauka sažuvusi daļa dārzeņu. Zemniekiem vajadzēs izmantot iespēju, ka Lauku atbalsta dienests sedz 70% no apdrošināšanas polises iegādes izmaksām. Ministrijā saka, ka tie, kuri šo iespēju neizmantoja, paši nu esot vainīgi, vēsta TV3 ziņas.
“Pagājušajā gadā tieši tāpēc tika paredzēti Covid-19 atbalsta līdzekļi piecu miljonu eiro vērtībā sējumu apdrošināšanai pret klimata riskiem – gan plūdiem, gan sausumu,” stāsta zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts. “Valsts jau ir sniegusi atbalstu ar šo apdrošināšanu.”
Apdrošināšanas kompānijas jau saņēmušas pirmos pieteikumus no zemniekiem par ilgstošā karstuma nodarīto skādi graudaugiem. Apdrošināšanas atlīdzības gan vēl nav izmaksātas. Tiek gaidīts, kad zemniekiem tuvākajās meteoroloģiskajās stacijās tiks fiksēts tāds rādījums, kas atbilst valstī noteiktajai sausuma definīcijai. Lai arī pēc sajūtām ir karstums, augsnes mitruma indekss vēl nav nokrities līdz apdrošināšanas atlīdzību izmaksāšanas kritērijam.
Šīs nianses esot iemesls, kāpēc graudaugu audzētāji kūtri apdrošinās tieši pret sausuma risku.
“Pat ja man būtu apdrošināšana pret sausumu, es redzu, ka man ir zaudējumi pēc ražas. Bet kritēriji kompensācijas saņemšanai jau netika izpildīti. Pat ja es būtu apdrošinājies, nav teikts, ka es saņemtu kompensāciju,” pauž Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Kaspars Melnis.
Latvijā ir vairāki desmiti tūkstoši zemnieku. Latvijas Apdrošinātāju asociācijā kompāniju esošie dati liecina, 2018. gadā 246 lauksaimnieki apdrošināja sējumus un stādījumus. Pērn skaits palielinājies līdz 824 zemniekiem.
Kā norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijā, pieaug arī apdrošinātās platības. Nav pieejami dati par stihijās cietušo lauksaimnieku skaitu, bet viņiem izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības rāda strauju pieaugumu.
2018. gadā apdrošinātāji izmaksāja lauksaimniekiem zaudējumu atlīdzībās 830 tūkstošus eiro, 2019. gadā – 3,3 miljonus eiro, bet pērn – jau 6,3 miljonus eiro.
Visbiežāk izvēlas apdrošināt sējumus un stādījumus pret krusas, lietusgāžu, vētras, pārziemošanas, zvēru un putnu radītājiem postījumiem.
“No 13. līdz 16. jūlijam Latvijā bija diezgan daudz spēcīgu vētru, un arī šobrīd nāk diezgan daudz pieteikumu no klientiem. Mēs tieši šobrīd strādājam ar klientu, kam krusa nopostījusi vairāk nekā 100 hektārus ražas,” stāsta BALTA pārstāvis Armands Lagons. “Šajā gadījumā atlīdzības izmaksas jau būs mērāmas desmitiem tūkstošos eiro.”
Zemkopības ministrija iesaka lauksaimniekiem vairs nepaļauties uz valsts izmaksātām kompensācijām dabas stihiju gadījumos. Mērķis ir pieradināt zemniekus apdrošināt sējumus un stādījumus.
“Zemnieku Saeima” saka, ka šajā pieradināšanā sākotnēji ir svarīgs valsts atbalsts polišu iegādē.
“Mums ir svarīgi, lai valsts nesamazina atbalstu, kas ir pieejams polišu iegādei. Pašlaik šis atbalsts ir aptuveni 70%, nākamajā plānošanas periodā Zemkopības ministrija ir paredzējusi to samazināt līdz 50%, kas, skaidrs, ka daļai lauksaimnieku radīs pārsteigumu, droši vien – par sašutumu,” stāsta “Zemnieku Saeimas” lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons. “Es pieļauju, ka mēs pat nevaram runāt par kaut kādu platību pieaugumu. Visticamāk, daļa lauksaimnieku vispār vairāk nebūs gatavi apdrošināt ne sējumus, ne lopus."
Aplēses liecina, ka apdrošināt, piemēram, ziemas rapsi, izmaksā aptuveni 30 - 50 eiro uz hektāru, ziemas kviešus – 10 - 30 eiro uz hektāru. Jāņem vērā, ka šobrīd vairāk nekā pusi palīdz segt valsts.
“Pamatā tiem, kas apdrošina, ir vairāk nekā 500 hektāru,” informē Lagons.
Kā norāda Trons, lauksaimniekiem lielākoties parādās interese par apdrošināšanu tikai tad, kad jau ir notikusi kāda nelaime.
Līdz šim visaktīvāk savus laukus apdrošina zemnieki Zemgalē, taču vismazāk – Latgalē.
