Ražotājiem praktiski nebūs iespēju atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta, atzīst uzņēmumos

"Darbaspēka ziņā situācija pārtikas nozarē joprojām ir izaicinoša," sacīja Šure, komentējot valdības ierosināto likumprojektu par darbinieku iespējamo atlaišanu, ja tie nebūs spējīgi uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu.

Viņa arī norādīja, ka lēmums par darbinieku atlaišanu kopumā ir katra uzņēmuma individuāla atbildība, taču pieļāva, ka šādas normas iespējamā ieviešana kaut nedaudz varētu veicināt vakcinēšanās gaitu.

"No otras puses gan valdība rīkojas kā dzelzceļa pārmijnieks, noraujot sviru un atbildības vilcienu no saviem pleciem kārtējo reizi pārvirzot uz uzņēmējiem," piebilda Šure.

Vaicāta par aplēsēm, cik pārtikas nozarē nodarbinātie vakcinējušies, Šure norādīja, ka kopumā nozare nav atrauta no valsts un, līdzīgi kā valstī kopumā, arī pārtikas ražošanā vakcinēto skaits varētu būt mērāms no 30% līdz 40%.

"Ja skatāmies detalizētāk, tad rādītāji ir atšķirīgi, tostarp arī atkarībā no reģiona, kurā uzņēmums darbojas," skaidroja padomes priekšsēdētāja. Viņa minēja, ka ir uzņēmumi, kuros vakcinēti līdz pat 60% darbinieku, bet ir arī tādi, kur potes saņēmis vien katrs desmitais no kolektīva.

Vienlaikus Šure pauda, ka kopumā vakcinēti ir augstāk kvalificētie darbinieki, to skaitā ofisa darbinieki. Savukārt zemāka līmeņa darbinieku vakcinācija nenorit tik raiti, kā uzņēmumiem gribētos. Viņa gan atzina, ka grūti spriest, vai tas skaidrojams ar izglītības līmeni, vai informatīvo telpu un skatu pēc Krievijas izstrādātās Covid-19 vakcīnas "Sputnik V", kuras apstiprināšana Eiropas Savienībā atlikta.

Komentējot uzņēmumos īstenotos vakcinācijas veicināšanas mehānismus, Šure sacīja, ka, pirmkārt, pārtikas ražotāji veikuši visus drošības un piesardzības pasākumus, lai savus darbiniekus pasargātu no saslimšanas. Otrkārt, uzņēmumu vadības cilvēki ir iedrošinājuši un motivējuši padotos ar savu piemēru, bet arī tīri praktiski lielie ražotāji ir organizējuši vakcināciju uz vietas uzņēmumos, nodrošinot maksimāli pietuvinātu un vienkāršotu vakcinācijas procesu darba laikā. Tāpat arī vidēja līmeņa uzņēmumi ir organizējuši transportu, kopīgu došanos uz reģionālajiem vakcinācijas centriem.

"Treškārt, ir pat daļa ražotāju, kas ir gājuši vēl soli tālāk un jau nodrošina savus darbiniekus ar to, par ko valdība vēl tikai mēļojusi, piešķirot apmaksātu brīvdienu vakcinētajiem," uzsvēra LPUF padomes priekšsēdētāja.

Darba devējam būs tiesības atbrīvot no amata darbinieku, kurš līdz 15.septembrim nebūs ieguvis Covid-19 sertifikātu, otrdien vienojās Ministru kabinets. Tāpat nolemts, ka vakcinēšanās būs obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs.

Valdība vienojās, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju līdz 14.jūlijam sagatavos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, paredzot virkni nosacījumu.

Izstrādājot likuma grozījumus, būs jāparedz darba devēja pienākumu nepakļaut paaugstinātam inficēšanās riskam sabiedrības grupas, kurām ir īpaši augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19 saslimšanu.

Likumprojektā jāparedz darba devēja pienākums ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs nodrošināt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, proti, pakalpojuma sniedzējam būs jāiegūst sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Tāpat likumprojektā plānots paredzēt valsts un pašvaldību pienākumu sniegt klātienē tikai epidemioloģiski drošus pakalpojumus, vienlaikus paredzot iespēju personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, saņemt klātienē tikai tos pakalpojumus, kur nav iespējama neklātienes pakalpojumu sniegšana.

Ar likuma grozījumiem arī rosināts paredzēt darba devējam tiesības pieprasīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu nodarbinātajiem, kuri pilda darba pienākumus, kas saistīti ar palielinātu risku inficēt citas personas vai palielinātām iespējām inficēties pašiem. Sertifikāts būtu nepieciešams arī darbiniekiem, kuri pakalpojumus sniedz klātienē valsts un pašvaldību iestādēs vai kuru darba pienākumi ir kritiski iestādes vai uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Likumprojekta izstrādē iesaistītajām ministrijām uzdots izvērtēt minēto prasību atbilstību Satversmei.

LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.