Rīgas Zoodārzā sagaidīts lūsēnu ģimenes pieaugums. FOTO
Rīgas Zooloģiskajā dārzā maijā beigās dzimuši divi lūsēni - puika un meitene -, kuri jau braši atrādās zoodārza apmeklētājiem. Uzdevums izdomāt tiem vārdus atstāts Jēkabpils novada domei, kas jau astoņus gadus palīdz rūpēties par Rīgas zoodārza lūšiem.
Kad pagājušajā ziemā Rīgas zoodārza “veterāns” 10 gadus vecais lūsis Rubīns tika iepazīstināts ar nepilnus 3 gadus veco lūsenīti Dadzi, uz ģimenes pieaugumu tika cerēts tikai nākošajā vasarā. Bet pieredzējušais 10 lūsēnu tēvs “no iepriekšējām attiecībām”, laiku velti netērēja... Un te nu tie ir – divi veselīgi un nebēdnīgi, maija beigās dzimuši lūsēni, puika un meitene, kuri jau braši atrādās zoodārza apmeklētājiem, plūcoties mītnes smiltiņās un kāpelējot pa siekstām.
Rīgas zoodārzā sagaidīts lūšu ģimenes pieaugums
Kad pagājušajā ziemā Rīgas zoodārza “veterāns” 10 gadus vecais lūsis Rubīns tika iepazīstināts ar nepilnus 3 gadus veco lūsenīti Dadzi, ...
Savukārt jaunajai Jēkabpils novada domei nu būs krietns pārbaudījums, organizējot lūsēniem vārda došanu, jo Jēkabpils pilsētas ģerboni rotā lūsis un pilsēta jau 8 gadus palīdzēja rūpēties par Rīgas zoodārza lūšu uzturēšanu un dzīvnieku vārdiem, ko ierakstīt Eiropas lūšu ciltsgrāmatas reģistrā.
Daudzviet Eiropā Eirāzijas lūsis (Lynx lynx) un, tostarp, tā Latvijā sastopamā pasuga ziemeļu lūsis (Lynx lynx lynx) savvaļā ir nopietni apdraudēta un ir ļoti svarīgi šo sugu pilnvērtīgi saglabāt arī nebrīvē, tāpēc kopš 2002. gada visi dati tiek apkopoti lūšu Eiropas ciltsgrāmatā (ESB).
Gan lūsim Rubīnam, kuru savulaik atrada kādā Vidzemes mājas pagalmā, gan lūsenei Dadzei, kuru no Viļakas mežiem uz zoodārzu atveda mežstrādnieki, Eiropas zoodārzos nav radinieku, kas šī lūšu pāra iespējamos pēcnācējus padara īpaši vērtīgus Eiropas lūšu sugas saglabāšanas projekta ietvaros. Turpretī Rubīna un viņa iepriekšējās “būrabiedres” Kamēlijas izaudzināto lūsēnu skaits nebrīvē bija kļuvis pietiekams, tādēļ Kamēlija tika nosūtīta uz Poliju, lai Rubīns varētu nodibināt jaunu ģimeni.
Šī pāra 10 pēcnācēji savulaik nonāca gan Polijā, kur ar Pasaules Dabas fonda atbalstu tiek realizēta lūšu atkalatjaunošanas programma, gan Somijā un citur. Kopumā, 20 gadus piedaloties lūšu vairošanas programmā, Rīgā un Rīgas zoodārza filiālē “Cīruļi” dzimušie kaķi nosūtīti uz zoodārziem Igaunijā, Lietuvā, Skotijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Ukrainā un citur. 2014. gadā dzimušais un Jēkabpiliešu par Hercogu nodēvētais lūsis, kopā ar “Cīruļos” dzimušo Lūsiju, nu dzīvo Rīgas sadraudzības pilsētas Kobes zoodārzā.
Apdraudēto sugu saglabāšana nebrīvē ir visai komplicēts process, kurš iekļauj arī “aprēķina laulības”, bet tas nodrošina galvenā rezultāta sasniegšanu – daudzviet izzūdošas dzīvnieku sugas ģenētiski pilnvērtīgu saglabāšanu.
Jēkabpiliešus nu gaida sarežģīts uzdevums, jo Rīgas Zooloģiskajā dārzā dzimušajiem lūšiem iepriekš tie devuši visai skanīgus vārdus – Jakobīne, Hercogs, Jete, Lūsija, Ambēra, Jēkabs, Jākobs... Bet pirms vārda došanas svinībām, sasniedzot divu mēnešu vecumu, lūsēnus vēl gaida kompleksā vakcinācija. Savukārt mēs lūdzam ievērot zoodārza iekšējās kārtības noteikumus un pārlieku netuvoties lūšu mītnei, lai nesatrauktu jauno ģimeni.
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs atgādina, ka lūsis nav un nedrīkst būt mājas mīlulis, jo šo dzīvnieku turēšana ir atļauta vien reģistrētās kolekcijās (zoodārzos) un tas ir iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES), kura ierobežo starptautisko tirdzniecību ar savvaļas dzīvniekiem, II pielikumā, kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.
