Pieminot 70 000 mirušo: Rīgā godina ebreju tautas genocīda upuru piemiņu
Šodien, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, godinot holokaustā bojāgājušos, Rīgā nolikti ziedi pie memoriāla Gogoļa ielā.
Ebreju tautas genocīdā zaudētie Latvijas pilsoņi ir liels zaudējums Latvijai, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts augstākās amatpersonas noliek ziedus pie memoriāla ebreju genocīda upuriem
Šodien, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, godinot holokaustā bojāgājušos, Rīgā nolikti ziedi pie memoriāla Gogoļa ielā.
"Šodien ir pret ebrejiem vērstā genocīda piemiņas diena, kad Latvija zaudēja daudz tūkstošu ebreju tautības pilsoņu. Tas visai Latvijai ir liels zaudējums," pauda Levits.
Valsts prezidents arī atzīmēja, ka "tas ir viens no zvērīgākajiem noziegumiem pret cilvēci, kāds līdz šim vēsturē ir bijis, un mēs atceramies šī nozieguma upurus".
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nolika ziedus pie Rīgas Horālās sinagogas memoriāla par godu Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai.
"Noliecam galvas upuru priekšā un godinām tos, kas, riskējot ar dzīvību, glāba līdzpilsoņus. Mums jādara viss, lai šādi noziegumi nekad neatkārtotos," vēstīja Kariņš.
Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) savā videouzrunā sacīja, ka mūsdienās ir svarīgi, lai atmiņai par notikumiem pirms 80 gadiem nepazustu sapratne par to, ko nozīmē holokausts un ko nozīmē šis zaudējums Latvijas sabiedrībai, ebreju tautai un tai ebreju tautas daļai, kas bija Latvijas tautas daļa.
"Mūsdienās ir arī papildus izaicinājumi attiecībā uz holokaustu un neiecietību. Lai arī Eiropas Savienība ar katru gadu kļūst arvien dažādāka un tai nāk klāt daudzas kultūras, vienlaikus daudzās vietās tomēr redzam antisemītisma pieaugumu," sacīja Pabriks.
Viņš uzsvēra, ka gan Latvijas valdībai, gan Latvijas sabiedrībai jāseko tam līdzi un jāatgādina, ka no katra personīgā devuma ir atkarīgs, lai šādas lietas nenotiktu.
"Tieši krīzes apstākļos parādās cilvēku īstais raksturs un attieksme. Miera apstākļos visi ir draugi un kaimiņi, bet tad, kad pienāk krīze, karš un izvēle starp labo un slikto, tad šīs morāles normas daudzos sašķobās. Mums jādzīvo tā, lai mācoties no notikumiem pirms 80 gadiem, nekas tāds vairs neatkārtotos ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē," uzsvēra Pabriks.
Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena ir veltīta 70 000 Latvijas ebreju piemiņai, kuri tika iznīcināti laikā no 1941. līdz 1945.gadam nacistu okupētajā Latvijā. Pirms 80 gadiem - 1941.gada 4.jūlijā - pēc nacistu okupācijas varas pavēles tika nodedzināta Rīgas Lielā horālā sinagoga Gogoļa ielā un vēl četri citi galvaspilsētas ebreju dievnami.
