Kurš ir lielākais lobists valstī? Ansis Pūpols veicis vēl nebijušu pētījumu
Žurnālists Ansis Pūpols pabeidzis kārtējo šokējošo pētījumu par procesiem Latvijā. Šoreiz tā ir filma "Lobisti" – stāsts par slēptu interešu īstenošanu Saeimā.
Filma "Lobisti" no 26. jūnija ir lūkojama portālā "Nemelo.lv". Kā notiek lobisms farmācijā, tabakas industrijā, azartspēļu biznesā, cik viegli ir pārliecināt Saeimas deputātus par vienas vai otras intereses iekļaušanu likumā, salauztas dzīves, miruši cilvēki, kāda bieži vien ir cena, kādu sabiedrība maksā par lobistu interešu īstenošanu, – par to Anša Pūpola jaunākajā filmā, bet žurnālam "Kas Jauns" Pūpols pastāstījis, kas viņu pašu visvairāk pārsteidzis, pētot lobismu Latvijā.
Maz pētīti procesi
Pārsteidzoši, ka lobisma tēmai Latvijā līdz šim vēl neviens tik nopietni nebija ķēries klāt. Arī pats Ansis Pūpols apstiprina, ka slēpto interešu īstenošanas procesi ir maz pētīti. “Nav nekāda brīnuma, jo lobisma lietām ir ļoti grūti izsekot,” paskaidro Ansis, turpinot: “Tas ir ļoti laikietilpīgs darbs, jo pati lobēšana jau nav vienas dienas process, tas notiek slepenās vietās, un par to neviens publiski nestāsta. Lobisms nav pētīts objektīvu iemeslu dēļ, un ne jau žurnālistu slinkums ir pie vainas. Bet gan tas, ka lobismu izpētīt ir ārkārtīgi grūti, turklāt bieži vien to pierādīt ir neiespējami. Jo pastāv taču pavisam reāla iespēja, ka kādu jautājumu atrisināt Saeimā deputāts ir iedomājies pats, nevis pilda kāda lobista pasūtījumu.”
Bet kāpēc tad Pūpols pats nolēmis ķerties klāt lobisma tēmai? “Bija paredzams, ka līdz Jāņiem tiks uzrakstīts jaunais Lobisma likums (vismaz tā izteicās Saeimas deputāte Inese Voika), līdz ar to šī tēma šobrīd ir aktuāla. Šis likums paredzēs, ka jābūt kaut kādiem atskaites punktiem, kāpēc deputāts Saeimas komisijā vai kur citur ierodas ar konkrētiem priekšlikumiem. Ir jābūt publiski atklātam, kā uzdevumā deputāts darbojas. Piemēram, kā man stāstīja bijušais premjers Māris Kučinskis, ja kāds deputāts sācis bīdīt gudras lietas un varējis just, ka deputāts pats šajā jautājumā nemaz nav īpaši kompetents, tad Kučinskis uzreiz apstādinājis runātāju un teicis, ka vairāk neuzklausīs – līdz brīdim, kamēr netiks atklāts, kā interesēs deputāts darbojies. Šis jaunais Lobisma likums tieši to arī paredzēs – ka lobismam ir jābūt atklātam procesam,” uzsver Ansis Pūpols.
Žurnālists gan paskaidro, ka šī nav jauna ideja, jo 2012. gadā KNAB izstrādāja likumu, kurā paredzēja, ka amatpersonām, tiekoties ar ietekmētājiem, ir jāpiefiksē šīs tikšanās un sarunas, atskaitoties par to, cikos bija tikšanās, par ko bija saruna... “Toreiz šo likumu nepieņēma, jo tas bija pārāk “smags”, vienkārši no tik skarba likuma daudzi nobijās – vai tiešām tagad nāksies piefiksēt katru sarunu pat ģimenes lokā. Otrs iemesls bija objektīvi apstākļi, jo lobistiem šāds likums nav vajadzīgs. Lobisti ērti jūtas, ja neviens par viņu darbību neuzzina, viņiem publicitāte nav nepieciešama. Nebija jau arī sabiedrības spiediena pieņemt šādu likumu,” teic Ansis Pūpols.
Lobista peļņa – 2000 eiro dienā
Savā filmā Ansis Pūpols izpētīja, kuri ir TOP lobisti Latvijā, kas visvairāk spēj “izsist cauri” kāda intereses, un kādas naudas apgrozās lobēšanas procesu īstenošanā.
“Šie cipari ir graujoši! Piemēram, tāds lielāks lobisma pasākums ilgst vairākus mēnešus, un tas pasūtītājam izmaksā ap 2000 eiro dienā! Un tā nebūt nav nauda kukuļiem, tā ir maksa lobistam par viņa darbu,” uzsver Pūpols un izstāsta, kas tad ietilpst ietekmētāja darba uzdevumos: “Lobista uzdevums ir pārliecināt politiķus, lai tie pieņem kādu likumu, kas virzīts kāda konkrēta spēka interesēs. Lobista rīcībā ir komanda, kas strādā ar influenceriem, kuri novirza sabiedrības viedokli pareizajā virzienā un veido reportāžas un publikācijas par vajadzīgo tēmu. Tas ir milzu komplekss darbs, kas izmaksā līdz pat 300 eiro stundā!”
Un kuri tad ir šie TOP lobisti Latvijā? “Neapšaubāmi, viens no ietekmīgākajiem ir Ralfs Vīlands [Stratēģiskās korporatīvās komunikācijas aģentūras Vīlands Associates dibinātājs – Kas Jauns], kā arī Armands Gūtmanis [konsultāciju uzņēmuma Meta Advisory direktors], arī Mārcis Mednis paliks Latvijas vēsturē ar dažādiem lobisma pasākumiem. Starp TOP lobistiem ir gan sabiedrisko attiecību uzņēmumu īpašnieki, gan nevalstisko organizāciju vadītāji. Piemēram, kā izstāstīja bijušais Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka, tad īsts lobisma ceļarullis ir Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kamera,” teic Pūpols.
Cik bīstams ir lobisms?
Žurnālists centies arī atklāt reālus lobēšanas piemērus. Viņaprāt, interesantākās ir lietas, kas saistītas ar farmācijas, tabakas un azartspēļu biznesu. Ansi pašu visvairāk šokēja tas, cik viegli lobists var panāk mērķi, cik viegli Saeimā koalīcija iebalso kādu lobētu likumu, jo deputāti dziļāk nepapēta, vai šis likums ir izdevīgs visai sabiedrībai vai tikai vienam biznesam.
Vaicāts, kāds labums deputātiem šādi rīkoties – viņiem tiek maksāts vai arī tautas kalpi tiek profesionāli pārliecināti rīkoties idejas vārdā –, Ansis Pūpols atbild: “Gan, gan! Es, protams, nevienu naudaszīmi nofilmējis netiku, taču lobēšanas nozares zinātāji stāsta arī par finansiālu ieinteresētību. Taču jāņem vērā arī tas, ka bieži vien politiķim ir kārdinoši apzināties, ka, aktīvi virzot kādu ideju, viņš ar to kļūst populārāks. Tas pat ir vilinošāk, nekā saņemt skaidru naudu.”
Un kādi ir Anša gūtie secinājumi, pētot lobisma tēmu? “Šie lobisma procesi ir sabiedrībai bīstami un var nest tālejošas sekas. Piemēram, tabakas nozarē, kur lobisma dēļ Latvijā ir vieni no zemākajiem akcīzes nodokļiem Eiropā. Mani pārsteidza arī tas, cik viegli un cik daudz tika panākts Covid-19 pandēmijas aizsegā. Jo šajā laikā sabiedrības uzmanība bija akcentēta tieši uz koronavīrusu, un tas bija brīnišķīgs laiks, lai kaut ko ielobētu. Piemēram, vēl nesen uz valdības galda nonāca Veselības ministrijas piedāvāta iecere, ka 500 metru attālumā no jau esošām aptiekām nedrīkst atvērt jaunu aptieku. Protams, šis likums būtu izdevīgs lielajām aptiekas ķēdēm, kuras liela daļa pat nav Latvijas uzņēmumi. Un šis ir uzskatāms lobisma piemērs,” atbild filmas "Lobisti" autors.
