Veselības ministrijas plānotie pasākumi pārsvarā netiek izpildīti, secina Valsts kontrole

Izvērtējot VM faktiskās darbības politikas plānošanas dokumentos iekļauto pasākumu ambulatorās veselības aprūpes jomā ieviešanā, secināts, ka daudzi nozarei būtiskie jautājumi jau gadiem netiek risināti vai arī veiktie pasākumi nesasniedz savu mērķi.

Valsts kontrole revīzijā izlases veidā vērtēja 39 politikas plānošanas dokumentos noteiktos pasākumus un secināja, ka 31 no tiem nav ieviests.

Piemēram, VM Primārās veselības aprūpes attīstības plānā 2014.-2016.gadam primārās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai plānoja 21 pasākumu, pilnveidojot primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darba organizāciju, prasības pakalpojumu sniedzējiem un finansēšanas mehānismu, kā arī palielinot veselības veicināšanas un slimību profilakses lomu primārās veselības aprūpes līmenī. Valsts kontroles ieskatā nav īstenoti deviņi no 11 izlasē iekļautajiem plānotajiem pasākumiem.

Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna 2013.-2015.gadam izlasē iekļautajiem pieciem pasākumiem, kuriem bija nepieciešams papildu finansējums, nav īstenoti četri pasākumi 1,9 miljonu eiro apmērā.

Izvērtējot, kāpēc plānotie pasākumi nav ieviesti, konstatēts, ka viens no iemesliem ir finansiālo iespēju neapzināšana. Taču vienlaikus Valsts kontrole atzīmē, ka nav ieviesti arī vairāki pasākumi, kurus bija paredzēts īstenot piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros.

Valsts kontrole norāda, ka, lai gan vairākus politikas plānošanas dokumentos noteiktos pasākumus VM uzskata par ieviestiem, revīzijā konstatēts, ka pasākumi ir īstenoti formāli, jo tie nesasniedz savu mērķi.

Piemēram, lai arī Ministru kabineta noteikumos noteikta obligāta prasība lielajās ģimenes ārstu praksēs iesaistīt arī otru māsu vai ārsta palīgu, joprojām 47  jeb 14% no 339 ģimenes ārstiem, kuriem reģistrēto pacientu skaits pārsniedz 1800, nav otrās māsas vai ārsta palīga.