Par gāzi un elektrību maksāsim dārgāk. Cik vairāk būs jāmaksā?
No 1. jūlija maksāsim dārgāk par dabasgāzi, bet no 1. augusta par elektrību. Tarifi par gāzi un elektrību pieaugs vairāk nekā par 40%. Kā vienmēr piegādātāji un ražotāji būtisko cenas pieaugumu skaidro gan ar energoresursu pieprasījuma pieaugumu un biržas cenu kāpumu, gan ar globālo ģeopolitisko situāciju. Jauns.lv skaidro, par cik vairāk mums būs jāmaksā.
Dabasgāze
Divas reizes gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā mainās dabasgāzes tarifi. Un arī šogad no gada vidus tie ir mainījušies jeb pareizāk sakot – pieaugs, pie tam visnotaļ būtiski. Piemēram, ja mājsaimniecība, kura mēnesī izlietoja 10 kubikmetrus gāzes, līdz šim maksāja 7,13 eiro, tad no jūlija rēķinā šis cipars pieaugs jau līdz 10,41.
Jo mazāk mājsaimniecībā patērēs gāzi, jo tarifs būs lielāks. Latvijas gāze informē, ka tarifi, atkarībā no patēriņa, pieaugs robežās no 25% līdz 43,1%. Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli, tarifi šī gada otrajam pusgadam pieaugs par 43,1% - no 0,49949 eiro par kubikmetru līdz 0,71472 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem, tarifs kāps par 25% - no 0,46328 eiro par kubikmetru līdz 0,57912 eiro par kubikmetru.
Cik kubikmetrus mājsaimniecība vidēji mēnesī patērē, var aprēķināt pēc vidējās tabulas: ēdiena gatavošanai pietiek apmēram ar četriem kubikmetriem, bet, ja ir boileris un jāsilda ūdens – ap 20 kubikmetriem.
Tāpat pieaugs sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā par 52,8% - no 2,14 eiro mēnesī līdz 3,27 eiro mēnesī,
“Latvijas gāzes” pārstāvji norāda, ka dabasgāzes cenas pieaugums starptautiskajos tirgos saistīts ar vairākiem notikumiem Eiropā. Pēdējā ziema visā Eiropā bija salīdzinoši aukstāka nekā citus gadus, tāpēc pieauga gāzes patēriņš. Turklāt arī pavasaris nebija tik silts. Līdz ar to pašlaik Eiropas gāzes krātuvēs ir novērojams zemākais dabasgāzes līmenis pēdējos trijos gados, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes iesūknēšanas ziemas sezonai, palielinot pieprasījumu un attiecīgi arī dabasgāzes cenas.
“Latvijas gāze” saviem aptuveni 400 000 klientu - mājsaimniecībām - no jūlija līdz septembrim izsūtīs vēstules ar jaunām maksājuma summām.
Elektrība
Šogad biržās pieaugusi ne tikai dabasgāzes, bet arī elektrības cena. Salīdzinot ar pagājušā gada vidu, jūnija sākumā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena biržā bija par 58% augstāka nekā pirms gada. Un tas daļai klientu atspoguļosies arī elektrības rēķinos.
Gala tarifs būs atkarīgs no tā, kuru tirgotāju izmantojat un kāda veida līgumu esat noslēdzis.
Latvenergo lēš, ka elektrības cena rēķinā pieaugšot par vairāk nekā 40%. Tirgotāji skaidro, ka elektrības cenu galvenokārt palielina augstais pieprasījums, ko veido tautsaimniecības atgūšanās pēc Covid-19 krīzes, kā arī citi faktori.
Vairākums izmanto "Latvenergo" piedāvāto "Elektrum Ekonomisko" līgumu, kurā no augusta cena par kilovatstundu pieaugs par 42,9% – līdz 0,09595 eiro (tagad par vienas kilovatstundas patēriņu rēķinā ir seši centi).
Daļa elektrības patērētāju jau izjutuši cenu kāpumu, tie, kuri izvēlējušies maksāt nevis pēc Ekonomiskās programmas, bet gan pēc biržas cenas. Arī citi elektroenerģijas tirgotāji sakās, ka elektrības cena pieaugs. Tomēr daži izspruks sveikā, piemēram, tie, kuri noslēguši "Tet" 24 mēnešu līgumu ar nemainīgu fiksēto cenu.
Bet šī nav vienīgā summa, kas parādās elektrības rēķinā. Mazajiem elektroenerģijas patērētājiem, piemēram, ikmēnesi arī jāmaksā 1,24 eiro par elektroenerģijas sadalīšanu un 72 centi par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jaudas pieslēgumu plus viens cents par katru izlietoto kilovatstudu. Tā kā OIK pamatīgi sadārdzina elektrības rēķinu.
Lai arī gan Saeima, gan valdība jau pērn konceptuāli vienojās par OIK maksājumu atcelšanu, pagaidām šai afērai noslēgumu nevar saredzēt. Noteikumu projekts par OIK atcelšanu jau esot izgājis saskaņošanu gan Finanšu, gan Tieslietu ministrijā, bet tā arī nekur tālāk nav pavirzījies.
