Restorāni sezonu sāk ar darbinieku medībām
Šis gads restorāniem izvērties teju par darbinieku medībām. Ierobežojumi mīkstināti, atļauts darboties terasēm un, ievērojot epidemioloģiskās prasības, apkalpot klientus arī iekštelpās, taču nav kas strādā un algas arī jāmaksā lielākas.
Visi Latvijas Radio aptaujātie restorānu īpašnieki atzīst, ka šogad situācija ir katastrofāla. Restorāns "Kaļķu vārti" plāno atvērties tikai jūnija beigās. “Tagad, protams, apzinot savus darbiniekus, mēs esam secinājuši, ka mums ir problēma nokomplektēt komandu. Darba tirgū tagad sameklēt pavāru ir reāli neiespējami,” atzīst restorāna vadītāja Sandra Sirmace.
Daudzi Covid-19 laikā aizgājuši strādāt citās nozarēs, jo ar dīkstāves pabalstu vien izdzīvot nevarēja, daudzi vairs neplāno atgriezties ēdināšanas nozarē.
“Var redzēt, ka algas ir kāpušas. Un šobrīd izskatās, ka mūsu nozarē darbosies tikai un vienīgi pārpirkšana, kas nozīmē vēl lielāku algu kāpumu,” teic Sirmace.
Kurš katrs arī neder, bet viesmīļi un pavāri ar pieredzi vēlas pelnīt vairāk nekā pirms pandēmijas. “Protams, var skatīties skolniekus, studējošos, bet jārēķinās, ka jāiegulda lieli resursi, kamēr apmācīsi jaunos darbiniekus. Un tad jau būs rudens, un viņiem atkal jāmācās, un atkal nav darbinieka,” teic Sirmace.
Rīgas kafejnīcu terases mudž no apmeklētājiem
Pieņemtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka kafejnīcas un restorāni epidemioloģiski drošos apstākļos āra terasēs ...
Mārtiņš Bērziņš, kurš pārstāv ķēdi, kurā ir trīs restorāni un konditoreja "Mulberry", lepojas, ka iepriekšējie darbinieki atgriezušies, tomēr darbaroku nepietiek, jo paplašināta konditoreja un atvērts jauns restorāns. No malas piesaistīt jaunus esot grūti, tāpēc sadalīti esošie, lai būtu kāds ar pieredzi.
Agrāk uz darba sludinājumu saņemti apmēram 20 pieteikumu dienā, tagad tikai līdz desmit nedēļā, turklāt visi pat neatnāk uz darba pārrunām. Tāpat kā ir agresīvs mārketings klientu piesaistē, līdzīgas metodes novērotas arī darba tirgū.
“Mums gan tā, paldies dievam, nenotika, bet kolēģiem pretim ienāca restorānā kungs, saimnieks, kurš ver Jūrmalā jaunu restorānu. Ienāca un skaļi nobļāvās, ka meklē darbiniekus. Sasolīja, kā daudziem to patīk darīt, zelta kalnus,” Latvijas Radio stāsta Bērziņš. Viņš gan atgādina – tie, kas ir pieredzējuši, zina, ka “paiet mēnesis vai divi, un tos kalnus nekā nevar īstenot”.
Bezdarbs nedaudz mazinās
Maija beigās Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, par 0,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Kopumā bija reģistrēti 68 765 bezdarbnieki, par 2611 mazāk nekā mēnesi iepriekš.
Zemākais bezdarba līmenis bija Rīgas reģionā – 5,7%, augstākais Latgalē – 15,9%, abos novados samazinājums ir par 0,3 procentiem. Zemgalē – 7,1% (samazinājums par 0,4%), Vidzemē – 7,4% (par 0,4%), Kurzemē – 7,8% (par 0,3%). Pagājušā gada beigās Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Augstākais bezdarba līmenis bija jūnija un jūlija beigās – 8,6 procenti.
