Prokurors lūdz piespriest Jurašam 12 500 eiro lielu sodu

Prokuratūrā informēja, ka tāpat prokurors tiesu debatēs lūdzis piemērot Juraša papildsodu - aizliegumu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem veikt amata pienākumus vai konkrētus darba uzdevumus, kuru pildīšana saistīta ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību.

Nākamā tiesas sēde šajā lietā paredzēta 21.jūnijā plkst.11, kad, iespējams, noslēgsies tiesu debates.

Lietas iztiesāšanas gaitā bija iespēja pārliecināties, ka šis process ir klasiska vēršanās pret trauksmes cēlēju, mēģinot to vajāt, vienlaicīgi sūtot publisku signālu, ka tā būs ar jebkuru, kas uzdrošināsies kritizēt KNAB un Ģenerālprokuratūru, savu nostāju pauda Jurašs.

Jurašs apgalvoja, ka procesa gaitā prokurori nespēja demonstrēt nevienu pierādījumu, kas pamatotu apsūdzību, kā arī neviens, pat apsūdzības aicinātie liecinieki, liecinot neapstiprināja absurdo apsūdzību.

Juraša publiski paziņotais esot bijusi tāda informācija, kuru likums "Par valsts noslēpumu aizliedz atzīt par noslēpumu. "Esmu pārliecināts, ka, ja vērā tiks ņemti juridiskie argumenti, nevis kādi citi, tad spriedumam, attiecībā pret mani jābūt pozitīvam," izteicās Jurašs.

Tiesu debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem pirms sprieduma pasludināšanas. Likumā teikts, ka prokurors apsūdzības runā tiesas debatēs motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu un izsaka viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. Apsūdzētā aizstāvis tiesas debatēs saka aizstāvības runu.

Pēc tiesas debatēm katram to dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku par runu saturu. Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesa uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vārdu, taču apsūdzētais drīkst atteikties no tā.

Ja tiesas debatēs to dalībnieki savās runās snieguši ziņas par jauniem apstākļiem, kam ir svarīga nozīme lietā, vai atsaucas uz tiesas sēdē nepārbaudītiem pierādījumiem, tiesa var pieņemt lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu un izdara tiesas izmeklēšanu.

Pēc atsāktās tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates un dod pēdējo vārdu apsūdzētajam.

Jau ziņots, ka Juraša lietas skatīšana notiek aiz slēgtām durvīm.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai bijušā "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas Televīzijā un žurnālā "Ir".

Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Tomēr vēlāk toreizējais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.

Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

2019.gada janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.

Jurašs savu vainu neatzīst.