Līdz ar Ādamsona apcietināšanu "Saskaņa" Saeimā varētu palikt bez viena deputāta

"Saskaņas" valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs (S) norāda, ka viņš patlaban vēl nezina, par ko tieši tiek apsūdzēts Ādamsons, un uzsvēra, ka pirmdien, 14.jūnijā, pēc sarunas ar advokātu, iespējams, izdosies to noskaidrot.

Tāpat viņš nezinot, kā turpmāk norisināsies darbs frakcijā, Ādamsonam esot apcietinājumā. Viņš pieļāva iespēju, ka Saeima varētu sastāvēt no 99 deputātiem, jo, viņaprāt, bez notiesājoša sprieduma kolēģim Saeimas deputāta mandātu nevar atņemt.

"Deputāta mandātu iegūst vēlēšanās, pateicoties vēlētāju balsīm. Gar tām nevienam nav darīšanas. Ja viņu notiesātu, tad mandāts tiktu atņemts, bet, kamēr viņam nav notiesājoša sprieduma, viņam ir mandāts," teica Urbanovičs.

Vienlaikus viņš akcentēja, ka šīs apsūdzības liek bažīties, un politiķis uzsvēra, ka būs šausmīgi vīlies, ja izrādīsies, ka apsūdzības ir pamatotas. Urbanovičs arī teica, ka grib, lai tiktu kliedētas viņa un Ādamsona vēlētāju bažas, proti, viņš vēlas, lai tiktu izskaidrots, par ko tieši politiķis apcietināts.

Skaidrojumu par parlamenta tālāko darbu no Saeimas Juridiskā biroja līdz šim nav izdevies iegūt.

Saeimas vairākums ceturtdienas rītā nolēma piekrist kratīšanas veikšanai deputāta Ādamsona dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.

Valsts drošības dienests (VDD) līdz šim vien paziņojis, ka dienests ceturtdien veicis neatliekamas procesuālās darbības trešdien sāktā kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu.

Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85.panta pirmo daļu. Rīcībā esošā informācija liecina, ka VDD attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.

VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.