Darba piedāvājumus izķer kā karstus pīrādziņus. Jaunieši aktīvi metas iekšā darba tirgū

Kāda patlaban izskatās situācija ar skolēnu nodarbinātību šovasar? Kā to ietekmējusi Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi?

1.jūnijā ir sācies skolēnu darbs NVA īstenotajā vasaras nodarbinātības pasākumā, un tas turpināsies līdz 31.augustam. Skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt, aktīvi izmanto šo iespēju  un reģistrējas dalībai.

Darba devēju pienākums skolēnu darba vietās nodrošināt valstī noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu Covid-19 infekcijas izplatības riska novēršanai.  To, ka darbavietās tiks nodrošināti droši darba apstākļi, kā arī individuālie aizsardzības līdzekļi, darba devējs apliecina, gan iesniedzot pieteikumu, gan slēdzot līgumu ar skolēnu.

Kāda ir jauniešu interese par darbu vasarā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Šis pasākums ik vasaru ir ļoti pieprasīts gan darba devēju, gan skolēnu un viņu vecāku vidū. Izņēmums nav arī šis gads. Jau līdz 1. jūnijam dalībai pasākumā bija reģistrējušies 10 199 skolēni. Te gan jāņem vērā, ka dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā reģistrējas jeb rezervē sev iespēju strādāt arī tādi skolēni, kuri, vasarai sākoties, no nodoma strādāt pēcāk atsakās.

Kā vērtējat darba devēju atsaucību jauniešu darbam šovasar? Kāpēc darba devējiem būtu izdevīgi nodarbināt jauniešus?

Darba devēju atsaucība ir liela. Darba devējiem piedalīšanās NVA vasaras nodarbinātības pasākumā ir iespēja ne vien apliecināt savu sociālo atbildību un palīdzēt jauniešiem iegūt darba pieredzi un darba iemaņas, bet arī vienkāršākos darbos aizvietot pamatdarbiniekus, kuri dodas atvaļinājumā. Vairums darba devēju ir ļoti apmierināti ar skolēnu centīgo darbu un ar NVA atbalstu nodarbina jauniešus ik gadu vasaras brīvlaikā.

Kopumā vasaras brīvlaikam NVA filiālēs līdz 1.jūnijam bija apstiprinātas 7608 darbavietas skolēniem, to skaitā 381 darbavieta skolēniem ar invaliditāti.  Taču darbavietu skaits būs lielāks, jo līdz 8.jūnijam darba devēji NVA filiālēs varēja pieteikt papildu darbavietas skolēniem.

Lielākie pēc skolēniem pieteikto darba vietu skaita darba devēji šovasar ir SIA “Maxima Latvija”, AS “Kesko Senukai Latvia”, SIA “Rīgas meži”, SIA “Olimpiskais centrs "Ventspils"”, SIA “Firma Madara 89”, Tirdzniecības nams “Kurši”, AS "LPB", Jelgavas novada pašvaldība.

Kuras ir populārākās nozares un amati, ko darba devēji šogad piedāvā? Kādās jomās un amatos paši jaunieši vēlas strādāt?

Darba devēji skolēniem piedāvā darbu dažādās nozarēs - vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, lauksaimniecībā, izmitināšanā un ēdināšanas pakalpojumu jomā un citās darbības jomās. Jaunieši strādās veikalos, ēdināšanas uzņēmumos, kultūras un sporta iestādēs, birojos, zemnieku saimniecībās, pašvaldībās un citās darba vietās.

Pārsvarā darba iespējas skolēniem tiek piedāvātas vienkāršajās profesijas, tādās kā, piemēram, palīgstrādnieks, labiekārtošanas strādnieks, lauksaimniecības strādnieks, pārdevēja palīgs, preču izvietotājs, virtuves darbinieks, trauku mazgātājs, sētnieks, apkopējs, taču darba devēju piedāvājumā ir arī tādas profesijās kā skolotāja palīgs, biroja administrators, bibliotekārs, arhivārs, teksta maketētājs, viesnīcas administrators, informācijas ievadīšanas operators, statistiķa palīgs u.c.

Kuros reģionos jauniešu vasaras darbs ir visattīstītākais?

Visos valsts reģionos NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums norisinās pēc vienādiem nosacījumiem gan darba devējiem, gan skolēniem. Pilsētās un novados, kuros ir attīstītāka uzņēmējdarbība un lielāks iedzīvotāju skaits, vasaras nodarbinātības pasākumu īsteno arī lielāks darba devēju skaits un pasākumā piedalās vairāk skolēnu. Visvairāk darbavietu skolēniem plānots izveidot teritorijās, kuras apkalpo NVA filiāles Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Jūrmalā, Jēkabpilī, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī, Rēzeknē.

Kāda vecuma jaunieši visaktīvāk meklē darbu un strādā vasarās?

Pērn 79% no kopējā NVA vasaras nodarbinātības pasākuma dalībnieku skaita bija vecumā no 15 līdz 17 gadiem, bet pilngadīgo dalībnieku īpatsvars bija 21% no kopējā dalībnieku skaita.

Vai jūtat atšķirību puišu un meiteņu nodarbinātības rādītājos?

Iepriekšējā gada vasarā no kopējā pasākuma dalībnieku skaita 54% bija meitenes un 46% zēni.

Kāds ir maksimālais laiks, ko jaunieši vasarā var strādāt?

Skolēns NVA vasaras nodarbinātības pasākumā piedalās vienu mēnesi, atsevišķos gadījumos nodarbinātība var tikt pagarināta līdz diviem mēnešiem.

Kāpēc pašiem jauniešiem būtu vērtīgi daļu vasaras pavadīt strādājot?

Tā ir iespēja ne vien nopelnīt naudu, bet arī iegūt ļoti vērtīgu darba attiecību pieredzi, kas noderēs profesionālajā nākotnē. Viens no NVA pasākuma mērķiem - jau skolas laikā sniegt pusaudžiem praktisku priekšstatu par darba dzīvi, lai viņi savlaicīgi uzzinātu gan to, kas ir darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba tiesiskās attiecības, gan arī to, kas ir konkurence darba tirgū, kas ir darba intervija un darbinieku atlase pie darba devēja, kā noformēt CV, kā gatavoties darba intervijai.

Gluži kā pieaugušajiem darba ņēmējiem arī skolēniem būs savstarpēji jākonkurē, jāpiedalās darba devēju rīkotajās atlasēs, jāprot pārliecināt par savu atbilstību izvēlētajam darbam un spējām veikt darba pienākumus. Tā ir lieliska iespēja sagatavoties darba dzīvei nākotnē.

Kur un kā jaunieši var pieteikties NVA vasaras nodarbinātības pasākumam? Kādiem kritērijiem viņiem jāatbilst, lai varētu strādāt?

Dalībai NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā jāreģistrējas elektroniski NVA mājaslapā. Reģistrācija turpināsies līdz 16.augustam. Skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kurā viņš vēlas strādāt.

Pasākuma organizēšanas noteikumi paredz, ka skolēns jau pirms reģistrācijas pasākumā var vienoties ar konkrētu darba devēju par darbavietu un laiku. Ja skolēns nav vienojies ne ar vienu darba devēju, tad pieteikuma reģistrācijas secībā viņš saņems informāciju telefoniski vai ar e-pasta starpniecību par iespēju pretendēt uz brīvajām darbavietām.

Ar NVA atbalstu strādāt valsts līdzfinansētajās darbavietās vasaras brīvlaikā var jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pirms iesaistes pasākumā skolēns tiks uzaicināts apmeklēt NVA filiāli, lai saņemtu norīkojumu dalībai pasākumā. Dodoties uz NVA filiāli, skolēnam līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments (pase vai identifikācijas karte) un, ja skolēns ir jaunāks par 18 gadiem, ārsta izziņa par medicīnisko apskati. Savukārt skolēnam ar invaliditāti līdzi jāpaņem arī ģimenes vai ārsta izziņa, kurā ir norādīts, kādus darba pienākumus viņš nedrīkst veikt.

Lūdzu, sniedziet dažus galvenos ieteikumus, kā jaunietim sagatavoties pirmajiem soļiem darba tirgū.

NVA tīmekļvietnē ir pieejama rokasgrāmata “Ceļā uz darbu: soli pa solim”, kas jaunietim var kļūt par labu padomdevēju darba meklējumos. Grāmatā ir vērtīgi padomi, kā meklēt darbu, kā rakstīt CV, kā ģērbties, dodoties uz darba interviju, kā gatavoties darba pārrunām, kā uzvesties darba pārrunu laikā, ko darīt, ja saņemts darba devēja atteikums, un citi vērtīgi ieteikumi.

Jauniešiem, kuri darbu meklē patstāvīgi, vienmēr jāpārliecinās, vai darba piedāvājums ir drošs. Nedrīkst uzsākt darba attiecības bez rakstveidā noslēgta darba līguma, bet pirms darba līguma parakstīšanas uzmanīgi jāizlasa visi tā nosacījumi un to atbilstība Darba likumā noteiktajam. Ja kaut kas nav saprotams, jākonsultējas ar speciālistiem, piemēram, uzdodot interesējošos jautājumus Valsts darba inspekcijai.

Ja runa ir par pusaudžiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem, tad viņus nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā. Pusaudžus nedrīkst nodarbināt darbos, kas tieši saistīti, piemēram, ar dažādu būvju nojaukšanu, koku ciršanu, baļķu iekraušanu, koksnes apstrādi, metāla otrreizēju pārstrādi u.c. Pusaudzis nedrīkst būt nodarbināts arī darbos, kas tieši saistīti ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu.

Vislabāk jau laikus jauniešiem padomāt par nākotnes profesijas izvēli, kas būtu pēc iespējas piemērotāka katra interesēm, dotībām un spējām. Ja vēl nav skaidrības, kādu profesionālo ceļu izvēlēties, iesakām pieteikties karjeras konsultācijai. Karjeras konsultants jaunietim palīdzēs noteikt tieši viņam atbilstošākās profesionālās darbības jomas, kurās izvēlēties nākotnes profesiju, kā arī palīdzēs noskaidrot viņa personības stiprās puses, kas veicinās profesionālo ieceru īstenošanu.

Vai darba devējs, pieņemot darbā jaunieti, saņem kādu atbalstu no valsts, pašvaldībām? Kādā veidā valsts atbalsta jauniešu nodarbinātību?

Īstenojot NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, darba devējs no NVA saņem dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbina skolēnu ar invaliditāti, tad NVA dotācija ir lielāka - valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. Savukārt darba devējam ir jānodrošina līdzfinansējums darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. NVA maksā arī dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam.

Par jauniešu nodarbinātību, kuru patstāvīgi savās teritorijās organizē pašvaldības, un par pašvaldību sniegto atbalstu darba devējiem, lūgums jautāt pašām pašvaldībām.

Kādas ir biežākās problēmas, sarežģījumi, ar ko darba devēji saskaras, nodarbinot jauniešus? Varbūt varat dažas ieskicēt, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi?

NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā iesaistās pārsvarā ļoti motivēti un strādāt griboši skolēni, viņi piedalās darba pārrunās ar darba devēju, notiek atlases. Pērn NVA veica 163 pārbaudes pasākuma īstenošanas vietās, un problēmas vai sarežģījumi netika konstatēti. Pārbaužu laikā notika arī skolēnu un darba devēju aptaujas par apmierinātību ar pasākuma norisi, un gan skolēni, gan darba devēji pauda gandarījumu par piedalīšanos šajā pasākumā un izteica vēlmi piedalīties NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā arī turpmākajos gados.

Kādas ir jauniešu izredzes iegūt darbu vasarā, ja viņi par to sāk domāt tikai vasaras vidū? Vai nav tā, ka visas darba vietas jau ir aizņemtas?

Skolēnu reģistrācija dalībai NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā norisinās līdz 16.augustam. Tātad - reģistrēties NVA pasākumam skolēni var līdz augusta vidum. Darbavietas ir  ieplānotas katram vasaras brīvlaika mēnesim. Darbavietās notiek rotācija, jo viens skolēns var piedalīties pasākumā vienu mēnesi, atsevišķos gadījumos – divus. Skolēns ar NVA atbalstu var strādāt arī īsāku laiku, taču jāņem vērā, ka minimālais nodarbinātības periods ir 2 nedēļas jeb 10 darba dienas.

Jāpiebilst, ka ne tikai NVA, bet arī vairākas pašvaldības patstāvīgi organizē skolēnu vasaras nodarbināšanu, tāpēc skolēns, kurš meklē darbu vasarā, par darba iespējām var interesēties arī savā pašvaldībā.

Kuras ir tās jomas, darbavietas, kam jaunieši piesakās vismazāk, pasīvāk? Ko viņi vismazāk vēlas darīt?

Kā pieaugušie, tā arī skolēni ir dažādi, ar atšķirīgām interesēm, vēlmēm un mērķiem.  Ja vienu skolēnu darbs kādā jomā neinteresē, tad citu tas interesē. Pērn NVA skolēnu vasaras pasākumam bija izveidotas 4777 darbavietas, kurās vasaras brīvlaikā strādāja 4906 skolēni. Darba devēju skolēniem izveidotās un NVA atbalstītās darbavietas ir pieprasītas visās darbības jomās.