Prokurora amata pretendenti pārsteidz ar nepietiekamām zināšanām
Šogad prokuratūrā tika saņemti pavisam 89 pieteikumi no personām, kas vēlējās turpināt savu karjeru, kļūstot par pilntiesīgiem prokuroriem. Lai ieņemtu šo amatu, pretendentiem ir jāiziet visai nopietns atlases process un pirmajā kārtā viņiem ir jāiztur tests, kurā tiek pārbaudītas juridiskās un vispārējās zināšanas. Šī gada pretendenti gan ir uzrādījuši visai vāju zināšanu līmeni.
Kā Jauns.lv informēja Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, tad no 89 pieteikumus iesniegušajām personām uz pārbaudi ieradās vien 72 pretendenti, savukārt no viņiem sekmīgi pirmo pārbaudi nokārtoja vien 10.
"Ar ko skaidrojams tik mazs pirmo atlases kārtu pārvarējušo pretendentu skaits? Uz to atbildēt ir grūti, iespējams, ka daudzi pretendenti nav tam gatavojušies, jo, ja persona vēlas pretendēt uz prokurora amatu, tad nu vismaz viņiem ir jāzina esošā ģenerālprokurora vārds un uzvārds," – tā Eiduka.
Pirmajā kārtā pretendentiem uzdotie jautājumi netiek atklāti, taču iepriekšējos gados vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma pirmajās kārtās bez juridiskas dabas jautājumiem piedāvāti atbilžu varianti uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, kurš ir dziesmas "Saule, Pērkons, Daugava" mūzikas autors un kurā datumā ir Brīvības cīnītāju piemiņas diena. Tāpat testā bijuši tādi jautājumi kā, piemēram, kurš ir Brīvības pieminekļa autors, kura ir Latvijas garākā upe, cik Latvijā ir novadu.
Alga šīs iestādes darbiniekiem ir visai pieklājīga. Rajona ierindas prokuroram tā kopā ar izdienas piemaksu pārsniedz 3 tūkstošus eiro “uz papīra”, savukārt virsprokurori saņem vairāk nekā 4 tūkstošus eiro. Šī iemesla dēļ juridiskajā nozarē, prokurora amats ir visai iekārojams, tādēļ uz darbu iestādē tradicionāli pretendē ne tikai juridisko augstskolu absolventi, bet arī jau strādājoši dažādu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.
Šī iemesla dēļ Jauns.lv vēlējās noskaidrot, no kurām tieši valsts tiesībsargājošajām iestādēm ir bijuši prokurora amata pretendenti ar tik vājām zināšanām, taču tas nav iespējams. Kā apstiprināja Eiduka, tad pirmajā pieteikuma anketā pretendentam netiek prasīts uzrādīt savu kvalifikāciju un pašreizējo nodarbošanos. Tikai tad, ja pirmais pārbaudījums ir sekmīgi nokārtots, vai pretendents no tā ir bijis atbrīvots, tālākai virzībai jāiesniedz pilna dokumentu pakete. Tajā ietilpst dzīves apraksts, izglītības dokumenti, atsauksmes no iepriekšējās darbavietas, kā arī ziņas par valsts valodas prasmi. Pēc tam jau prokuratūra pieprasa ziņas par pretendenta iespējamām sodāmībām un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu.
Prokuratūras mājaslapā ir publicēti vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma biļešu jautājumi prokurora amata pretendentiem. Jautājumu ir aptuveni 140 un tie pārsvarā attiecas uz krimināltiesību kriminālprocesa tiesību jomām – respektīvi, vairumam tiesībsargājošajās iestādēs strādājošiem tie būtu jāzina.
Atgādināsim, ka jau pēc stāšanās amatā ģenerālprokurors Juris Stukāns bija spiests konstatēt sekojošo: "Latvijas prokuroru zināšanu līmenis ir vērtējams kā vidējs, tāpēc valstij jārisina jautājums par prokuroru apmācības sistēmas pilnveidošanu."
Tolaik intervijā viņš arī atzina, ka izmēģinājuma veidā esot vienkāršota prokuroru testa sarežģītības pakāpe un tad tās rezultāti ir bijuši visai labi. Tiesa gan, vēlāk viņš pats novērtēja to kā kļūdu: "Mums ir jācīnās par smadzenēm, nevis formāli jāaizpilda tukšas vietas. Labāk lai stāv tukšas, nevis izveidojas situācija, ka cilvēks nav spējīgs kvalitatīvi un ar pilnu atdevi veikt savus pienākumus."
Pēdējā pārbaudījuma rezultāti liecina, ka Stukāna iecerētā “cīņa par smadzenēm”, iespējams, ir sākusies.
Jāatgādina gan, ka visai nesen prokuratūru skāra pamatīgs skandāls saistībā ar prokurora Ulda Cinkmaņa bakalaura darba atzīšanu par plaģiātu, ko konstatēja speciāli šim nolūkam izveidota Latvijas Universitātes komisija un apstiprināja arī LU Senāts.
