Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā nobalsojuši 1,65% no kopējā balsstiesīgo skaita
Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā savu izvēli pie vēlēšanu urnām izdarījuši 15 483 cilvēki jeb 1,65% no kopējā balsstiesīgo skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) apkopotā informācija pēc datu apkopošanas 726 no 731 vēlēšanu iecirkņa.
Visvairāk cilvēku balsot iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā izvēlējušies Vidzemē, kur 241 no 244 vēlēšanu iecirkņiem nobalsojuši 7436 cilvēki jeb 2% no kopējā balsstiesīgo skaita.
Otri aktīvākie vēlētāji bijuši Latgalē, kur 171 no 173 vēlēšanu iecirkņiem nobalsojuši 2820 jeb 1,6% no kopējā balsstiesīgo skaita. Tālāk seko Zemgale, kurā 164 iecirkņos nobalsojuši 2856 cilvēki jeb 1,36% no kopējā balsstiesīgo skaita.
Procentuāli vismazāk iepriekšējās balsošanas iespēju izmantojuši cilvēki Kurzemē, kur 151 iecirknī savu balsi atdevuši 2371 jeb 1,29% no kopējā balsstiesīgo skaita.
Kā ziņots, lai gan gala rezultāti par vēlētāju aktivitāti pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā vēl nav apkopoti, šobrīd vērojams, ka vēlētāju aktivitāte bijusi nedaudz zemāka, nekā iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā, pirmdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" pavēstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Šodien vēlētāju aktivitāte bijusi aptuveni 1,6% apmērā, bet iepriekšējās vēlēšanās, kā norādīja CVK, pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā 2017.gadā, izņemot trīs pašvaldības, kur šobrīd vēlēšanas nenotiek, šis rādītājs bijis 1,9%.
Vaicāta prognozēt vēlētāju aktivitāti, Bērziņa pieļāva, ka, visdrīzāk, tā nebūs augstāka nekā iepriekšējās vēlēšanas, kā iemeslu minot iespējamos vēlētāju aģitācijas ierobežojumus, kas mijās ar valstī noteiktajiem Covid-19 ierobežojumiem. Priekšsēdētāja piebilda, ka vēlētāju aktivitāte ap 50% apmērā "jau sagādātu gandarījumu".
Vakar bija pirmā iepriekšēja balsošana diena pašvaldību vēlēšanās 731 balsošanas iecirknī.
Iepriekšējā balsošana otrdien un trešdien nenotiks, bet atkal atsāksies ceturtdien, 3.jūnijā, un norisināsies no plkst.9 līdz 16 un piektdien, 4.jūnijā no plkst.13 līdz 20. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā, 5.jūnijā, būs no plkst.7 līdz 20.
Vēlēšanas notiks 39 pašvaldībās jeb vēlēšanu apgabalos - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 33 novados. Piemēram, jaunveidojamais Dienvidkurzemes novads ir viens vēlēšanu apgabals, un šī novada vēlētāji var balsot jebkurā sev tuvākajā iecirknī vēlēšanu apgabala robežās.
Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn. Tāpat vēlēšanas nenotiks Rēzeknes un Madonas novados, kur tās ir apturētas saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu, kas atceļ Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam.
Iespēju balsot iepriekšējās balsošanas laikā īpaši aicināti izmantot vēlētāji, kuri ir Covid-19 riska grupā, jo iepriekšējās balsošanas dienās iecirkņos parasti ir mazāks balsotāju skaits.
Lai mazinātu vīrusa infekcijas Covid-19 izplatības riskus, vēlētājiem balošanas iecirkņos būs jāievēro drošības pasākumi - jāietur divu metru distanci, jādezinficē rokas, jāvelk sejas maska, kā arī ieteicams lietot savu pildspalvu. Ja vēlētājam tās nebūs līdzi, tad vienreizlietojamo sejas masku un pildspalvu varēs saņemt iecirknī. CVK norāda, ka vēlētājam seja būs uz brīdi jāatsedz, uzrādot pasi vai personas apliecību.
Attiecībā uz maskas izmantošanu izņēmums būs personas ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, kā arī vēlētāju bērni līdz septiņu gadu vecumam.
Vēlēšanu iecirknī pēc iespējas tiks nodrošināta vismaz divu metru distance starp vēlētāju reģistrācijas galdiem, vēlēšanu kabīnēm un aizslietņiem, kā arī būs noteikts maksimālais apmeklētāju skaits iecirknī, atvēlot uz balsotāju četru kvadrātmetru lielu platību. Ja pie vēlēšanu iecirkņiem veidojas rinda, balsotāji aicināti rindā stāvēt ārpus iecirkņa svaigā gaisā, lai mazinātu saslimšanas ar Covid-19 risku.
