Latvijā aizdomas par cilvēkiem bīstama govju drudža izplatību. VIDEO

Patlaban ir aizdomas par infekcijas izplatību divās saimniecībās Kurzemē un Vidzemē. Vienā no tām ir 260, bet otrā aptuveni 400 lopu.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktie izmeklējumi uzrāda slimības ierosinātāja klātbūtni, bet vēl nav veiktas galīgās analīzes, lai varētu droši apgalvot, ka drudža ierosinātājs tiešām cirkulē ganāmpulkā, ziņo raidījums.

Ja govju saslimšana apstiprināsies, saimniecībās gaidāmi finansiālie zaudējumi - infekciju apkaro ar antibiotikām un ārstēšanas laikā nedrīkst realizēt produkciju - pienu un gaļu.

Zinātniskais institūts BIOR nākamajos mēnešos veiks padziļinātus pētījumus Q drudža riska novērtējumam un sagatavos ieteikumus Valsts uzraudzības programmai. BIOR Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorijas vadītāja Ieva Rodze stāstīja, ka ir uzkrāti paraugi un plānots doties vēl uz vairākām novietnēm, kur pēc institūta datiem varētu būt paaugstināts risks, lai ņemtu paraugus. Tā plānots noskaidrot, vai atsevišķi imunoloģiski reaģējoši dzīvnieki ir tikai fona parādība jeb šajās novietnēs varētu būt nopietnākas problēmas.

Līdz šim klīniski ziņojumi par drudža smagiem gadījumiem nav bijuši, teica Rodze.

Drudzis govīm izpaužas ar temperatūras paaugstināšanos, izslaukumu samazināšanos un abortiem. Taču dzīvnieki var slimot arī bez acīmredzamām pazīmēm - tāpat arī cilvēki, vēsta raidījums. Pērn mediķi oficiāli reģistrēja trīs cilvēkus, kas bija saslimuši ar šo drudzi.

Jūlija beigās par iespējamu Q drudža izplatību saimniecībās esot runāts lauksaimnieku un Valsts prezidenta tikšanās laikā.

PVD speciālisti norāda, ka līdz šim drudzis Latvijā nebija radījis nekādas problēmas, tomēr, ja govis tiešām slimo, iedzīvotājiem tas būtu jāzina.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā atrodamā informācija, Q drudzis ir reti sastopama infekcija. Slimības ierosinātāja nēsātāji var būt liellopi, aitas, kazas, retāk citi mājdzīvnieki, kā arī savvaļas grauzēji, putni un ērces.

Cilvēki ar Q drudzi var inficēties tieša kontakta ceļā ar inficētiem dzīvniekiem - galvenokārt aitām, kazām un liellopiem, īpaši to dzemdību materiālu, kā ar inficētu dzīvnieku pienu. Ierosinātājs var izdzīvot sausos putekļos mēnešiem ilgi, tādēļ inficēties iespējams arī piesārņotu sienu, salmiem, dzīvnieku vilnu, ieelpojot putekļus, vai caur sīkiem ādas nobrāzumiem, reti ar ērču kodieniem vai dzerot nepasterizētu pienu no inficētiem dzīvniekiem.

Q drudža pazīmes cilvēkiem ir ļoti dažādas un nav specifiskas. Iespējama gan akūta un hroniska saslimšana, gan arī viegla asimptomātiska slimības gaita, skaidro SPKC.

Slimības pazīmes var parādīties trīs līdz 39 dienas, parasti divas līdz nedēļas pēc inficēšanās. Slimības sākumā var būt gripai līdzīgi simptomi - stiprs un ilgstošs drudzis, drebuļi, svīšana, nogurums, spēcīgas galvassāpes, sāpes muskuļos, kam var pievienoties slikta dūša, vemšana, caureja, vēdera sāpes, neproduktīvs klepus, kakla un krūšu kurvja sāpes. Var attīstīties netipisks plaušu karsonis, kam var nebūt respiratoro simptomu. Bieži pievienojas hepatīts, iespējams arī meningīts un encefalīts un citi simptomi.

Hroniska forma attīstās reti, apmēram 1% inficēto personu, tā iespējama, slimojot ilgāk par sešiem mēnešiem, var arī parādīties pēc gada vai ilgākā laika periodā pēc inficēšanās. Hroniskas saslimšanas gadījumā ir iespējams sirds bojājums - endokardīts, kā arī meningīts, encefalīts, osteomielīts.

Augstākam inficēšanās riskam pakļauti cilvēki ar pazeminātu imunitāti, jaundzimušie, sirds slimnieki.

LETA / Foto: ekrānuzņēmums no video