Sarunā ar pašvaldībām iezīmē būtiskākos turpmāk risināmos jautājumus veselības nozarē

Kā norādīja veselības ministrs, lai cilvēki varētu paļauties uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, ir būtisks motivēts kopdarbs. 

Pamats veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātei un pieejamībai visā valsts teritorijā ir nozarē strādājošie. Tādēļ būtiski turpināt jau iesākto:

•  mērķtiecīgi palielināt mediķu atalgojumu,
• nodrošināt nepārtrauktu rezidentūras studiju procesu,
• piesaistīt reģioniem ārstniecības personas,
• apmaksāt tālākizglītību.

VM informē, ka jau šobrīd redzami nozīmīgi uzlabojumi - kopš 2017. gada praktizējošo ārstu skaits palielinājies par 19% un praktizējošo māsu skaists - par 16%. Vienlaikus vajadzīgas jaunas iniciatīvas ārstniecības personu kvalitatīvai mūžizglītībai, piesaistei un noturēšanai darbam nozarē tajās specialitātēs un ārstniecības iestādēs, kur ir lielākais speciālistu trūkums.

Tāpat Veselības ministrijas pārstāvji ar pašvaldību vadītājiem runāja par iespējām veicināt paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Ir nepieciešams turpināt attīstīt tādu veselības aprūpes sistēmu, kur paliatīvā aprūpe ir tās sastāvdaļa visos veselības aprūpes līmeņos. Vienlaikus šī pakalpojuma attīstība nav skatāma atsevišķi no labklājības jomas, kā arī pieejamā finansējuma.

Saskaņā ar konceptuālo ziņojumu "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā”, lai nodrošinātu pilnvērtīgu paliatīvo aprūpi un visu pakalpojumu sniedzēju darbu vienotā komandā, papildu 2022. gadā veselības un labklājības nozarēm būtu nepieciešami 18 miljoni eiro.

Vienlīdzīgiem paliatīvās aprūpes pakalpojumiem un to pieejamībai visā Latvijā gan pieaugušajiem, gan bērniem, Veselības ministrija iecerējusi izveidot mobilo paliatīvās aprūpes komandu. Sākotnēji tas plānots kā pilotprojekts, vēlāk jau kā valsts apmaksāts veselības aprūpes pakalpojums.

Iecerēts pārskatīt paliatīvās aprūpes pakalpojumu apmaksas tarifus, lai tie atbilstu faktiskajām izmaksām. Lai piesaistītu jaunus un profesionālus paliatīvās aprūpes speciālistus un uzlabotu strādājošo darba apstākļus, plānots pārskatīt studiju programmas, nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, sociālās garantijas u.c.

Tikšanās laika pārrunāti arī veselības aprūpes pakalpojumi sociālās aprūpes centros, kur vienlaikus rūpēm par senioriem ikdienā tiek sniegti arī veselības aprūpes pakalpojumi – veselības stāvokļa novērtēšana un reaģēšana uz izmaiņām, zāļu izsniegšana, izgulējumu aprūpe, asinsspiediena kontrole u.c.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, plānots sociālās aprūpes centros esošos veselības aprūpes punktus pielīdzināt ārstniecības pakalpojuma sniedzējam, reģistrējot Ārstniecības iestāžu reģistrā. Tas nodrošinās pacientu drošības un ārstniecības kvalitātes ieteikumu ieviešanu, ārstniecības personu kvalifikāciju un lomas stiprināšanu klientu veselības aprūpē (piemēram, nodrošinot un uzlabojot sadarbību ar ģimenes ārstu, ārstniecības iestādēm), telpu un aprīkojuma atbilstību prasībām, epidemioloģiskās drošības un higiēnas prasību nodrošināšanu un citus pasākumus.

Tikšanās laikā pārrunāta arī aptieku tīkla attīstība un pašvaldību iesaiste, lai nodrošinātu aptieku pieejamību visās Latvijas pilsētās un ciemos. Pārrunāti esošie aptieku izvietojuma kritēriji un plānotie uzlabojumi, aptieku pakalpojuma pieejamība mazāk apdzīvotās vietās, kā arī papildu pakalpojumu nodrošināšana aptiekās.

Veselības ministrija pašvaldību pārstāvjus informēja arī par valsts apmaksāto psiholoģisko atbalstu iedzīvotājiem, kas pieejams no šā gada maija - ģimenes ārsts pie noteiktiem psihiskās veselības traucējumiem pacientu var nosūtīt valsts apmaksātām konsultācijām pie atbilstoša speciālista un ārsta-psihoterapeita. Savukārt, no šā gada 1.jūlija būs pieejams agrīnās attīstības izvērtējums bērniem vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem. Tas sekmēs savlaicīgu attīstības traucējumu un iespējamu speciālo vajadzību atpazīšanu. Šo pakalpojumu sniegs ģimenes ārsti.