Neparasta profesija: kā strādā leļļu atdzīvinātāja

"Jāsaka, kad man bija jāizvēlas profesija, animācija pilnīgi netika iekļauta manā sarakstā. Tolaik ļoti maz ko zināju par šo darbu. Filmu studijā "Animācijas brigāde" nokļuvu pavisam nejauši, kad tika meklēti jauni cilvēki, kas vēlas apgūt leļļu animatora profesiju. Nolēmu pamēģināt, un man šis darbs, vieta, vide – viss tik ļoti iepatikās, ka es šeit paliku un esmu jau vairāk nekā 20 gadu. Visas iepriekš iegūtās zināšanas un prasmju kopums man ļoti labi noderējis," stāsta Dace.

Darbs, kas prasa milzīgu pacietību

Dacei gan vienmēr patikusi māksla. "Mācījos Rīgas Amatniecības vidusskolā Tekstila apstrādes nodaļā. Tagad šī skola saucas Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, kur var apgūt animācijas profesiju. Vēlāk, 2001. gadā, nolēmu mācīties maģistros vizuālās mākslas pedagoģiju Latvijas Universitātē, papildus apguvu arī teātra režijas kursus."

Leļļu animatoru Latvijā patiešām nav daudz, tos var saskaitīt uz roku pirkstiem. "Jābūt ļoti pacietīgam, radošam. Tā ir ļoti teatrāla nodarbe, kurā lelles ir kā aktieri, un animatoram tās jāvada un jāredz kadra kopējā aina," savu darbu raksturo Dace.

Šis ir ekskluzīvs kino veids, ar ko mēs varam izcelties pasaulē, piedaloties filmu festivālos, un justies ļoti novērtēti. "Tas nav vienkāršs un ātri iegūstams, bet tas ir aizraujošs komandas darbs, kurā notiek ideju apmaiņa, un nevar salīdzināt ar datorā veidotām animācijām, ko dara viens cilvēks," uzsver Dace.

Viņas darbavieta jau kopš 1997. gada ir studija "Animācijas brigāde", Dace veidojusi vairākas filmas – "Zīļuks", "Sārtulis", "Skudrulauva", "Rūķīša ceļojums", "Zirņa bērni" un daudzas citas, ieguvusi nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kategorijā Labākais animācijas filmas režisors.  Daci tas patiešām aizrauj, un savu ikdienu viņa nevar iedomāties bez animācijas veidošanas.

Vienai lellei desmit galvas

Animācijas veidošana var šķist vieglāka, nekā ir īstenībā. "Skaisti un pārdomāti veidotā leļļu pasaule ir pilnībā roku darbs. Mākslinieku zīmējumi, lelles, rekvizīti, dekorācijas katru reizi tiek veidotas no jauna. Šajā lielajā animācijas filmas tapšanas procesā iesaistās apmēram 20 cilvēku komanda. Lai izveidotu vienu lelli, nepieciešami trīs meistari – sākumā izveido kustīgo skeleta karkasu, pēc tam lelles aplīmē ar mīkstu porolona materiālu īpašā tehnikā, un trešais posms ir lelles ķermeņa apģērbs, ko apšuj un krāso," Dace ieskicē animācijas tehniskās aizkulises.

Īpaši svarīgas sastāvdaļas ir lelles galvas, jo vienam aktierim vai aktrisei nepieciešamas dažādas sejas izteiksmes, tātad vairākas galvas, kuras filmas laikā uzmanīgi nomaina tā, ka skatītājs nepamana. Vienai lellei ir apmēram 10 līdz 12 izteiksmju galviņas.

Leļļu pasaulei jāizgatavo arī mēbelītes un trauciņi, grāmatiņas, ēdieni un citas daudzas mazas lietiņas. Rekvizītu meistariem ir grūtāk izgatavot sīkās detaļas, nevis lielās, jo, piemēram, smalkas cepurītes vai jaciņas uztamborēšana ir līdzīga juvelieru darbam.

Kad ir tapusi iecerētās filmas pasaule, darbs nonāk filmēšanas paviljonā, kur darbojas operatori, iemūžinot kadrus. "Ļoti daudz strādājam ar instrumentiem – gan ar āmuru un naglām, gan ar dažādiem citiem instrumentiem, lai piestiprinātu lelles uz filmēšanas galda, un tas nekas, ja esmu sieviete – to visu esmu apguvusi un daru ikdienā," saka Dace.

Visu dienu tumšā paviljonā

Katrs animācijas filmas kadrs tiek uzmanīgi izplānots, un vienas filmas veidošana var aizņemt pat veselu gadu. Tas ir ļoti ilgs, pacietīgs roku darbs – tiek novietota lelle un nofotografēts katrs kadrs, katra kustība. Lai iegūtu vienu sekundi animācijas filmai, nepieciešamas 24 fotogrāfijas.

"Leļļu animācija ir kaut kas unikāls un neatkārtojams, tāpēc varam lepoties, ka Latvijā tā saglabājusies jau 54 gadus. Tas patiešām nav viegls darbs, jo visu dienu jāpavada uz kājām tumšā paviljonā bez logiem, un tas varētu šķist vienmuļi, nogurdinoši, bet, kad sajūti vēlmi pēc lieliskā rezultāta, grūtības atkāpjas un rodas degsme radīt aizvien jaunus, interesantus un aizraujošus projektus, kas tiek arī finansiāli atbalstīti," teic Dace.

"Finansējums ir ļoti svarīga sastāvdaļa. Šobrīd mēs ieguldām vairāk nekā saņemam atpakaļ, bet esam pateicīgi arī par to, cik ir, un galvenokārt koncentrējamies, lai animācijas filma tiktu veidota pēc augstākajiem standartiem, izcilā kvalitātē."

Rudenī piedzīvo iedvesmu par Zīļuku

No Daces darbiem vislielāko popularitāti guvušas animācijas filmas pēc Margaritas Stārastes motīviem. "Es biju ļoti priecīga, ka šī ideja atnāca pie manis, tas notika rudenī. Gāju uz savām mājām, kur viss ceļš bija piekritis ar zīlēm un kastaņiem. Man ienāca prātā bērnībā taisītās figūriņas no zīlēm, kastaņiem un pasaka par Zīļuku, kas bija viena no manām mīļākajām pasakām." Tā Dacei uzreiz kļuva skaidrs, ka Stārastes grāmatu jaukā, mīļā atmosfēra jāuzbur animācijas filmā.

Vēlāk animatore iedomājās, ka vajadzētu atdzīvināt arī citus Stārastes darbus, un tapa animācijas filma par sarkano zīmulīti Sārtuli un piparkūku vīriņu Kraukšķīti. "Tās ir ļoti mīļas filmas ar jaukiem varoņiem, kurus prieks kustināt, darbināt, iedzīvināt. Animācija ir kā radīta bērnu auditorijai, un es smeļos idejas no dažādiem bērnu grāmatu autoriem. Mūsdienās tas ir īpaši svarīgi, jo cenšamies tuvināt savus bērnus grāmatu lasīšanai, un, manuprāt, ja bērns noskatās tādu filmu, kas veidota pēc grāmatas, tas ir papildu motīvs izlasīt šo stāstu, ne tikai ieraudzīt," spriež Dace.

Pasakas uzburšana

"Man šķiet, skaistākais animācijā ir, ka var uzburt dzīvību jebkuram priekšmetam, var rasties visfantastiskākie tēli, varoņi, kurus dzīvē nekad neredzēsim. Animācija ir liela brīnumu pasaule, kur katra filma ir pilnīgi atšķirīga. Cilvēkiem, kas te strādā, nekad nav garlaicīgi, jo katra diena ir pilnīgi jauns izaicinājums. Pašās beigās tiek pievienota mūzika un skaņas, tāpēc nekad nevar zināt gala iznākumu savam darbam. Piedzimst kaut kas, ko nevarējām iedomāties sākumā, jo nezinājām, kādas sajūtas raisīsim skatītājam, kāds būs rezultāts," ar prieku piebilst Dace.