Afganistānu pametīs fanātiķu varā. Lielas raizes par valsts sieviešu nākotni
11. septembrī talibi svinēs vēl vienu uzvaru – tieši 20. gadskārtā pēc teroristu uzbrukuma Ņujorkai ASV karavīriem jāatstāj Afganistāna.
Atkāpšanās sākās 1. maijā, savus kopumā 9600 karavīru, ieskaitot 2500 amerikāņu, atsauc arī pārējās NATO valstis, operācija nodēvēta par "Resolute Support" ("Izšķirošais atbalsts"). Afganistānu atstās arī ap 30 Latvijas karavīru.
Visilgākais karš
"Laiks izbeigt visilgāko karu mūsu vēsturē, un pienācis laiks amerikāņu karavīriem atgriezties mājās," TV uzrunā nācijai paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.
Šis nav tikai Baidena lēmums, tā paredz pērn vēl Donalda Trampa laikā noslēgtā vienošanās ar talibiem, ka ASV jāsāk izvest armiju 1. maijā. Talibiem jāgarantē drošība, izplūduši formulējumi paredz mazināt vardarbību un tiekties uz miera sarunām. Nekas neliecina, ka "Islāma emirāts", kā talibi sevi dēvē, ir noskaņots nolikt ieročus, un viņu mērķis ir skaidrs – pilnīga vara.
Talibu mērķis
Tikmēr ļoti daudzi afgāņi ir šausmām gaida dienu, kad būs pilnīgi pamesti likteņa varā līdz ar amerikāņu un viņu sabiedroto aiziešanu. Talibi uzskata par nodevējiem visus, kas jelkādā veidā sadarbojušies ar "ārzemju okupantiem".
Sekandars (vārds mainīts) no Kabulas 2019. gadā sāka strādāt par tulku Bagramas aviācijas bāzē, lielākajā ASV armijas atbalsta punktā Afganistānā. "Es baidos par savu nākotni," viņš saka intervijā "Deutsche Welle" par gaidāmo darba devēju aiziešanu. "Es nekur nevaru aizbraukt, bet palikt Kabulā man nav droši."
Cits bijušais NATO misijas darbinieks izsakās līdzīgi: "Ja viņi uzzinās, kur es strādāju, mani nogalinās."
Kopš 2001. gada, kad ASV iebruka Afganistānā un gāza talibu režīmu, starptautiskie spēki paļāvušies arī uz vietējo iedzīvotāju palīdzību – tulkiem, pavāriem, apkopējiem, drošības ekspertiem. Viņi kļūs "par vieglu mērķi dumpiniekiem", paredz Afganistānas jaunatnes lietu ministra bijušais vietnieks Kamals Sadats.
Daudzas NATO valstis gan sola palīdzēt saviem darbiniekiem, piemēram, Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere paziņojusi, ka Berlīne ir gatava sniegt patvērumu. Vācijā jau pastāv procedūra šo afgāņu uzņemšanai, kopš 2013. gada uzturēšanās atļauja izsniegta 781 cilvēkam.
Tomēr ne visi afgāņi atbilst prasītajiem kritērijiem, piemēram, tie, kas NATO labā ir strādājuši tikai dažus mēnešus – patvērumam par maz, bet talibu lodei pietiekami.
Sievietēm draud jaunas ciešanas
Rietumvalstu valdības visā nopietnībā mierina, ka aiz sevis atstās spēcīgu, labi apmācītu pašas Afganistānas armiju. Patiesībā gan Afganistānas valdība un armija nemaz nekontrolē lielu daļu valsts.
"Taliban šodien ir stiprāks nekā jebkad. "Islāma valsts" un citi teroristu grupējumi arī nostiprina savu ietekmi. Sekas sasteigtai un bezatbildīgai karaspēka izvešanai var būt bīstamas ne tikai Afganistānai, bet arī reģionam un visai pasaulei," intervijā "Deutsche Welle" brīdina Afganistānas parlamenta deputāte Raihana Azada.
Tagad viņa ir deputāte, bet pēc 11. septembra viss var strauji mainīties – ja talibi atkal sagrābs varu, sievietēm nebūs vietas ne tikai parlamentā.
Viņām atkal aizliegs izglītoties tālāk par pamatskolu un strādāt, par parādīšanos uz ielas ar atsegtu seju publiski sitīs.
Jāatgādina, ka ASV iebrukuma iemesls Afganistānā bija toreiz valdošā talibu režīma sniegtais patvērums Osamam bin Ladenam, kuru uzskata par 11. septembra teroraktu organizatoru.
ASV aiziešana var kļūt par signālu džihādistiem visā pasaulē, pieļauj terorisma eksperts Gido Šteinbergs no Berlīnes fonda "Zinātne un politika". Viņaprāt, talibiem nebūs nekāda iemesla neapvienot spēkus ar "Al Qaeda", pat ņemt to savā paspārnē un kļūt par jaunu magnētu islāma ekstrēmistiem.
Afganistānā ir krituši četri Latvijas karavīri – 2008. gadā Edgars Ozoliņš, 2009. gadā Dāvis Baltābols, Voldemārs Anševics un Andrejs Merkuševs.
