Likumīgajam zaglim no Krievijas īpašums Rīgas centrā
foto: City24.lv
1913. gadā pēc arhitekta Edgara fon Irmera projekta celtajā namā 2016. gadā veikta rekonstrukcija. Vjačeslava Šestakova dzīvoklim līdzīgs mājoklis, turklāt mazāks, nopērkams par 320 000 eiro.
Sabiedrība

Likumīgajam zaglim no Krievijas īpašums Rīgas centrā

Kas Jauns Avīze

Valsts policija pārbauda iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, Krievijas likumīgajam zaglim iegādājoties dzīvokli Rīgas centrā, raksta "Kompromat.lv".

Likumīgajam zaglim no Krievijas īpašums Rīgas cent...

Portāls jau 2016. gadā vēstīja, ka Vjačeslavs Šestakovs nopircis īpašumu Skolas ielā – dzīvoklis ar diviem balkoniem un autostāvvietu izmaksājis 250 000 eiro. Darījumā piedalījusies "Latvijas Pasta banka" (tagad pārdēvēta par LPB BANK), un tas pabeigts 2017. gadā.

Dzīvokļa pārdevējiem nodokļu parāds

Dzīvokli 2016. gada janvārī pārdevusi firma Skolas 20, kas 2018. gada novembrī likvidēta, paliekot parādos prāvu nodokļu summu – 832 253 eiro. Uzņēmums līdzīgās dalās piederējis Aleksejam Podrezam un Krievijas pilsonei Ludmilai Oboļenskai.

Šestakovu ar iesauku Sļiva uzskata par vienu no Krievijas organizētās noziedzības līderiem. Viņš 2010. gadā nopirka savrupmāju Jūrmalā, saņēma uzturēšanās atļauju un iespēju netraucēti ceļot pa Eiropu. Tas bija laiks, kad par investoru dēvēja katru, kam bija liela nauda, neraugoties uz tās izcelsmi un reālo devumu Latvijas ekonomikai.

Asiņains investors

Kaut arī formāli ārzemnieki ar sodāmību nevar saņemt uzturēšanās atļauju, par slepkavību tiesātajam Šestakovam tas nebija traucēklis. Viņa kriminālā karjera sākās 1974. gadā – ar pirmo cietumsodu par huligānismu. Sekoja vēl trīs ieslodzījumi, un 80. gados viņš ieguva atzinību kriminālajās aprindās, vēsta Krievijas izdevums "Kommersant".

1991. gadā Šestakovs nošāva trīs azerbaidžāņu tirgotājus un par trīskāršu slepkavību tika cauri ar 12 gadiem cietumā. Aiz restēm viņš sevi parādījis kā idejisku noziedznieku, atsakoties strādāt un regulāri izkaujoties, līdz kronēts par likumīgo zagli.

Melnais saraksts nav šķērslis

Pēc "Kompromat.lv" ziņām, Šestakovs iecienījis uzturēties Vīnē un Minhenē, bet it īpaši – Latvijā. Tikai 2012. gadā toreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pēc Drošības policijas ieteikuma iekļāva Šestakovu melnajā sarakstā.

Viņš vērsās tiesā, kas prasību pāradresēja ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kurš aizliegumu iebraukt Latvijā atstāja spēkā. Šestakova advokāte Latvijā bija Alla Juraša, Jaunās konservatīvās partijas politiķa, Saeimas deputāta, bijušā KNAB darbinieka Jura Juraša sieva.

Pēc "Kompromat.lv" avotu paustā, Šestakovam izraidīšana nav bijusi šķērslis vairākkārt ierasties Latvijā un pat iegādāties minēto dzīvokli. Arī pēc izraidīšanas viņš turpinot ceļot pa Eiropu, izmantojot Latvijas uzturēšanās atļauju. 2018. un 2019. gadā Sļiva esot ieradies Latvijā ar privāto lidmašīnu.

Arī cietumā Krievijā Šestakovs spējis nodrošināt sev komfortu – atsevišķu kameru ar videotehniku, turklāt administrācija laiku pa laikam izlaida viņu brīvsolī un 1996. gadā atļāva doties uz Maskavu ārstēt urīnpūšļa vēzi. Nekādas slimības nebija, un Šestakovs cietumā neatgriezās.

2000. gadā viņu gan aizturēja Čehijā un izraidīja uz Krieviju, bet Ļubercu tiesa pārtrauca kriminālvajāšanu par godu PSRS 55. gadadienai kopš uzvaras karā.