Zolitūdes galaziņojuma projekts: Likumā kā mērķi jānosaka būvju ekspluatācijas drošums
Komisija secinājusi, ka lielveikala "Maxima" projekta ekspertīze tika veikta formāli, tomēr arī pēc traģēdijas pieņemtajos, pašreiz spēkā esošajos Vispārīgajos būvnoteikumos šī problēma netiek risināta.
Sabiedrība

Zolitūdes galaziņojuma projekts: Likumā kā mērķi jānosaka būvju ekspluatācijas drošums

Jauns.lv

Būvniecības likumā kā viens no mērķiem jānosaka būvju ekspluatācijas drošums, cita starpā secinājusi Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija.

Zolitūdes galaziņojuma projekts: Likumā kā mērķi j...

Komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL) pauda cerību, ka komisija atbalstīs minētā galaziņojuma projekta redakciju, kuru paredzēts publiskot nākamnedēļ. Komisija galaziņojuma projektu skatīs 24.augusta sēdē, un likums nosaka, ka komisijas galaziņojums ir jāparaksta visiem komisijas deputātiem. Vairāku desmitu lappušu galaziņojuma projektā sniegti secinājumi arī par vairākām citām lietām.

Būvniecības likumā pašlaik ir noteikts, ka likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, kā arī energoresursu racionālu izmantošanu.

Lai gan likuma mērķis pats par sevi nesatur tieši piemērojamas tiesību normas, tomēr tam ir liela nozīme to interpretēšanā. Tāpēc Saeimas Tautsaimniecības komisijai ir jāizstrādā un parlamentam ir jāpieņem grozījumi Būvniecības likumā, nosakot, ka arī būvju ekspluatācijas drošums ir mērķis, kas ar likumu ir jāsasniedz. Tāpat ir jāprecizē Būvniecības likuma darbības jomas regulējums, papildinot to ar norādi uz būvju ekspluatācijas uzraudzību.

Komisija arī secinājusi, ka lielveikala "Maxima" projekta ekspertīze tika veikta formāli, jo iepriekšējais regulējums aprakstīja ekspertīzes formālo pusi, paredzot, ka ekspertīze ir veicama un ka ekspertam ir jāsniedz savs atzinums par izvērtējamo būvprojektu, bet ekspertīzes saturs netika noteikts.

Tomēr arī pēc traģēdijas pieņemtajos, pašreiz spēkā esošajos Vispārīgajos būvnoteikumos šī problēma netiek risināta. Tāpēc Tautsaimniecības komisijai ir jāizstrādā un Saeimai ir jāpieņem grozījumi likumā, paredzot Ministru kabinetam tiesības izstrādāt atsevišķus noteikumus, kuros būtu regulēta būvprojekta ekspertīzes gaita, tajā skaitā precīzi nosakot obligāti izdarāmos aprēķinus. Turklāt Izmeklēšanas komisija aicina Tautsaimniecības komisiju izvērtēt priekšlikumu stiprināt būvekspertīzes veicēju atbildību, Būvniecības likumā nosakot solidāru atbildību starp būvprojekta autoru un būvprojekta ekspertīzes veicēju.