"Viņi grimst..." - skolās satraukušies par bērniem, kuriem vajadzīga stutēšana

Brocēnu vidusskolas direktors Egons Valters sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka patlaban skolā klātienē mācās tikai 12.klases skolēni: "Šobrīd divpadsmitie divas dienas nedēļā ir skolā un mācās eksāmenu priekšmetus. Viņiem ir dubultās stundas angļu valodā, matemātikā un latviešu valodā."

Direktors ieskatā ir vērtīgi, ka 12.klases skolēni var mācīties klātienē, jo viņiem pavisam drīz būs eksāmenu sesija. "Klātienē komunikācija ir tiešāka, konkrētāka un skolotājs labāk jūt, kuram nepieciešama palīdzība." Labi, ka ir iespēja organizēt arī klātienes individuālās konsultācijas. Abas šīs iespējas ļauj intensīvāk gatavoties eksāmeniem, kuru rezultāts ir būtisks ne tikai skolai, bet arī pašu skolēnu turpmākai dzīvei.

Pietiek ar dažiem slimniekiem, lai nedrīkstētu notikt klātienes mācības

Pagājušajā nedēļā Brocēnu novads bija ļoti tuvu tam, lai klātienes mācības varētu atsākt plašāk - kumulatīvais rādītājs bija 213. Taču pašvaldība lēma, ka klātienes mācības vēl nevar atsākt, un viens no galvenajiem argumentiem bija tas, ka skolotāji vēl nav vakcinēti pret Covid-19. Skolotāju vakcinācija ir sākusies šonedēļ un patlaban notiek pilnā sparā.

Diemžēl šonedēļ kumulatīvais rādītājs atkal paaugstinājās virs 300, kas atvirzīja pārējo klašu skolēnu klātienes mācības uz nezināmu laiku. "Ja novads ir neliels, tad pietiek ar dažiem cilvēkiem, kas maina kumulatīvo rādītāju diezgan stipri." Mazajā Brocēnu  novadā, kur ir virs 7000 iedzīvotāju, jau 13-14 Covid-19 slimnieku rada pārāk augstu kumulatīvo rādītāju, kā dēļ nedrīkst atsākt klātienes nodarbības.

Nevajadzētu raustīt skolēnus

Valters pauda viedokli - jo tuvāk nāk mācību gada noslēgums, jo mazāka ir vajadzība ir mainīt mācību formu. Tiesa, vecāku viedoklis šajā jautājumā varētu atšķirties.

Viņš piekrita, ka lielāka vajadzība pēc klātienes mācībām ir pirmo piecu vai sešu klašu skolēniem, jo viņiem ļoti svarīga ir socializācija un klases audzinātājas klātbūtne. Savukārt vecāko klašu skolēni varētu turpināt attālināti līdz pat mācību gada noslēgumam.

Brocēniem blakus esošajā Saldus novadā bērni šonedēļ varēja mācīties klātienē, bet nākamnedēļ viņiem atkal būs jāmācās mājās. Sanāk bērnu, vecāku un skolotāju raustīšana, no kā vajadzētu izvairīties.

Varētu būt robi zināšanās

Brocēnu vidusskolas vadītājs atzina, ka skolotājiem ir radusies nojausma, ka attālināto mācību laikā bērniem varētu būt krities zināšanu līmenis un radušies dažādi robi. "Pirmkārt, mēs īsti nezinām, cik godīgi vienmēr tiek rakstīti pārbaudes darbi, lai gan mums visu laiku kameras ir ieslēgtas. Mūsu skolā ir nosacījums, ka kamerām ir jābūt ieslēgtām (ja ne vērstām uz seju, tad vismaz uz rokām), bet ar visu to skolēni pamanās visādas viltības izgudrot. Otrkārt, es domāju, ka skolēni dabū mazāk izteikties."

Viņš lasījis, ka ir bažas, ka kopumā skolēnu zināšanu un prasmju līmenis varētu būt krities. "Šis gads būs ietekmējis nenoliedzami, tas ir skaidrs. Diemžēl negatīvā virzienā." Vienlaikus Valters attālinātajās mācībās saskatīja arī pozitīvos aspektus, piemēram, skolēnu un skolotāju tehnoloģiju zināšanas un prasmes ir būtiski uzlabojušās.

Redzam, ka daži skolēni grimst

Novērots, ka ir skolēni, kuri labi jūtas attālināto mācību laikā, jo viņi var strādāt savā tempā. "Ir tādi skolēni, kuriem sekmes ir uzlabojušās, bet ir arī tādi skolēni, kuri ir kaut kur pazuduši tādā ziņā, ka grūtāk ar viņiem strādāt. Lielā mērā tas ir atkarīgs no tā, cik daudz vecāki viņiem palīdz." Daļa vecāku ievērojami palīdz bērniem attālinātajās mācībās, bet citi nepieslēdzas nedz mācību saturam, nedz tam, vai un kā bērni mācās.

"Ir skolēni, kuriem attālināto mācību process nav veiksmīgs viņu mācīšanās stilam. Pēc atzīmēm redzam, ka viņi grimst. Tad mēs ar viņiem sazināmies, mēdzam saukt skolēnu un vecākus kopā uz skolu, pārrunāt un palīdzēt. Viņiem mēs esam pielikuši no skolas vadības mentorus, kas ar viņiem ikdienā sazinās. Arī sociālais pedagogs un psihologs aktīvi strādā, lai viņus noturētu un lai ar viņiem tiktu runāts regulāri. Tādā veidā mēs strādājam."

Grūtības piemeklējušas aptuveni desmito daļu skolēnu

Grūtības attālinātās mācībās ir aptuveni desmitai daļai skolēnu. Stutēšana un papildu palīdzība vajadzīga vidēji pāris bērniem katrā klasē. "Es neteiktu, ka tā būtu masveida izpausme." Daļa no šiem bērniem ir tādi, kas jau iepriekš arī klātienes mācībās sliktāk mācījās, bet citiem grūtības radušās tieši attālināto mācību laikā.

Ir bērni, kuri nevēlas, lai tiešsaistes nodarbībās redz viņu seju. "Dažiem bērniem ir psiholoģiskas problēmas, ka viņu seja visu laiku redzama un pārējie to redz. Īpaši tas ir pusaudža vecumā, kad viņiem liekas, ka viņu seja neizskatās tā, kā viņi gribētu. Mēs esam atļāvuši atsevišķiem bērniem nerādīt seju, bet ieslēgt kameru vienkārši tā, lai ir redzams, ka viņi tur vispār ir." Kopumā skola pieprasa, lai bērni tiešsaistes nodarbībās piedalās ar ieslēgtu kameru, nevis skolotājiem redzami tikai melni kvadrātiņi.

Mazākajiem bērniem vērtīgi doties uz skolu

Savukārt Burtnieku Ausekļa pamatskolas direktores vietniece Ruta Ārgale sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka patlaban skolā klātienes mācības ir pirmo sešu klašu skolēniem. Savukārt 7.-9.klases skolēni mācās pēc rotācijas principa un divas dienas nedēļā nāk uz skolu. Klasēs ir neliels skolēnu skaits un telpas ir pietiekami lielas, lai droši ievērotu distanci.

"Pie mazajiem bērniem mēs esam novērojuši, ka ir ļoti vērtīgi, ka viņi mācās klātienē, jo attālinātās mācībās viņiem vēl nav prasmes pašiem organizēt savu mācību procesu. Svarīgi, ka viņi ir skolā kopā ar skolotāju, kura palīdz un vada mācību procesu."

Sanāk raustīšanās un stress

Klātienē skola darbojas no 22.marta. "Arī februāra pēdējā nedēļā bijām klātienē, bet tad novadā bija [Covid-19] uzliesmojums." Ārgale piekrita, ka skolēni un skolotāji piedzīvo tādu kā raustīšanos, ja vienu nedēļu var mācīties klātienē, bet citu nedēļu atkal jāmācās mājās.

"Tas ir papildus slogs gan skolotājiem, gan bērniem un vecākiem, kuri tomēr plāno savu darbu un laiku uz priekšu. Mums arī šobrīd ir neliels uzliesmojums novadā, un mēs nezinām, cik ilgi mēs vēl būsim un mācīsimies klātienē un kurā brīdī mūs atkal aizsūtīs uz māju."

Raustīšanās atstāj arī būtisku iespaidu uz skolēnu ēdinātājiem un transporta nodrošināšanu. "Visu laiku sanāk tāda kā mūsu raustīšana, kas nebūt nav vienkārša," viņa teica.

Patur prātā domu, ka var pārtrūkt klātienes mācības

Ņemot vērā iespēju, ka pēkšņi var atkal nākties mācīties mājās, skolotāji jau domā vairākus soļus uz priekšu, piemēram, izstrādā dažādus variantus, kā darboties. "Patiesībā, ja mēs atkal redzam, ka ir uzliesmojums, skolotāji atkal kļūst satrauktāki. Viņi cenšas iedot bērnam pamatiņu, lai pēc tam mājās viņš varētu šīs zināšanas nostiprināt, lai pamatiņš jaunajai tēmai ir iedots skolā. Mēs mēģinām un darām."

Skolotāji priecājas par katru dienu, ko bērni var pavadīt skolā, mācīties un būt kopā ar klases biedriem un skolotājiem, kas var palīdzēt. Novērots, ka bērniem, kas atgriezušies pēc ilgstošas būšanas mājās, vajadzīgs laiks, lai pierastu pie skolas kārtības un noteikumiem. "Parasti sakām, ka pirmā nedēļa ir grūtāka."

Katrs saslimušais maina kopējo situāciju novadā

Izskatās, ka nākamnedēļ novads būs drošajā sarakstā un bērni varēs mācīties klātienē, bet skolā ir bažas par to, ka turpmāk, sākot ar aprīļa pēdējo nedēļu, atkal varētu būt jāmācās no mājām. "Mēs vēl ceram, ka varbūt situācija uzlabosies."

Burtnieku novads ir salīdzinoši neliels un tajā pietiek ar 16-17 Covid-19 pozitīviem cilvēkiem, lai klātienes mācības pārtrauktu. "Katrs cilvēks mūs ārkārtīgi ietekmē patiesībā."

Plāni, plāni, plāni

Liels darbs skolotājiem jāveic arī saistībā ar 7.-9.klases skolēnu rotāciju. Skola ir izstrādājusi grafiku līdz pēdējai skolas dienai, lai katrs bērns zinātu, kad jānāk uz skolu. Vadība cer, ka varēs šādā režīmā noslēgt šo mācību gadu.

"Ir raustīšanās, bet mēs priecājamies, ka bērni vismaz var atnākt uz skolu un satikties šeit ar saviem klases biedriem, socializēties. Skolotājiem, protams, tas nav vieglāk." Pedagogiem nākas plānot ne tikai klātienes nodarbības, bet arī mācības no mājām. "Tur ir liela plānošana no skolotāju puses."

Izpilda uzdevumu, pats nedomājot

Ārgale atzina, ka jūtams arī skolēnu zināšanu kritums. Nav noslēpums, ka tā tas ir visās skolās un visos novados, jo attālinātās mācības ir citādākas nekā klātienes mācīšanās.

Runājot par vecāko klašu skolēniem, viņa atzina, ka skola ne vienmēr var izkontrolēt, vai skolēns pats ir pildījis darbu vai to darījis kāds cits viņa vietā. Atnākot uz skolu un redzot patieso ainu, redzams, ka skolēns ne visus darbus pildījis pats. "Tas nav noslēpums. Darbus var dabūt visur, un ir arī visādas matemātiskās programmas, kas palīdz bērnam izrēķināt uzdevumus, pašam nedomājot.

Ir visādi. Ir arī labie gadījumi, kad skolēnam attālinātās mācības palīdz un, atnākot uz skolu, mēs redzam, ka situācija nav mainījusies un dažiem pat ir uzlabojies zināšanu līmenis. Bet lielai daļai zināšanās tomēr būs robi. Ar bažām gaidām nākamo mācību gadu, kā visu iekavēto varēs atgūt."

Ārgale neapgalvoja, ka zināšanu līmenis krities visiem skolēniem. "Tie, kas ir mērķtiecīgi un zina paši, ko vēlas, un tiem, kam vecāki ir mērķtiecīgi un palīdz bērnam apgūt mazākajās klasēs mācību vielu, tiem, protams, nevar novērot zināšanu līmeņa krišanos. Bet tiem, kam skolā jau gāja grūti, bija grūti piespiesties un sevi motivēt, tiem attālinātās mācības, protams, neko labu nav sniegušas līdz šim."

Bērni esot priecīgi atgriezties skolā

Savukārt Jēkabpils 2.vidusskolas direktore Ilona Salmiņa sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka kopš 7.aprīļa uz skolu klātienē apmeklē 1.-4.klases skolēni, kas nozīmē, ka šobrīd ikdienā skolā ir vairāk par 700 skolēniem. Bet tā, kā mācības notiek divās ēkās un telpas ir plašas, ir iespējams ievērot visus epidemioloģiskos noteikumus.

Vairums skolēnu esot apgalvojuši, ka priecājas par atgriešanos skolā, jo var satikt draugus, nav visu dienu jāsēž pie ekrāniem, var kopā mācīties, var pajautāt skolotājas palīdzību, var uzkavēties pēc stundām un uzdot interesējošos jautājumus.

Šonedēļ mācības klātienē atsāka arī 12.klases skolēni. Jēkabpils 2.vidusskolā klātienes mācības notiek arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 12.klases skolēniem, jo tajā notiek vērienīga pārbūve. "Sadzīvojam labi, problēmas nav nekādas. Esam visu sadalījuši."

Direktore atbalsta, ka vecāko klašu skolēni varētu pabeigt šo mācību gadu attālinātā režīmā, jo, ja arī viņi atsāktu klātienes mācības, tas būtu lielāks apdraudējums.

Dažiem vajadzīga psihologa palīdzība 

Noskaidrots, ka dažiem skolēniem mājsēdes laikā kaut kas atgadījies un viņiem vajadzīga psihologa palīdzība. Bet tā kā tie ir tikai daži gadījumi visā lielajā skolā, direktore neuzskata, ka par to būtu jāceļ trauksme.

Uzsvars uz to, ko vajadzēs turpmāk

Salmiņa piekrita, ka skolēniem attālināto mācību laikā varētu būt radušies robi zināšanās. Skolotājas stāstot, ka tagad cenšas apgūt to, kas nākamgad noteikti būs vajadzīgs. Pedagogi mēģina šķirot vielu, akcentējot to, kas turpmāk būs nepieciešama.

"Ļoti daudz bērniem ir palīdzējuši vecāki. Un tāpēc vērtējumi it kā bija labāki, bet, atnākot uz skolu, reālā aina paveras, ka tas ir nevis bērna vērtējums, bet ka ir palīdzēts."

Neskatoties uz to, direktore atbalsta, ka vecāki palīdz bērniem mācībās. "Labāk, lai vecāki palīdz, nevis nepalīdz vispār. Tur pārmest arī nevar. Kā cilvēki prot, tā palīdz. Arī bērni paši atzīst, ka mājās palīdzēja vecāki, bet tagad ir jāstrādā pašam." Labi, ka skolā palīdz skolotāja, kas bieži vien māk labi paskaidrot.

Iespējams, nākamajā mācību gadā skolotājiem būs vairāk jāstrādā, lai varētu apgūt arī šogad iegūtos robus. "Tā kā mācību viela ir sakārtota spirālveidīgi, tad katru gadu mēs atkārtojam un liekam jaunu cepurīti virsū tam pīrādziņam, kas ir izcepts."

Skolotājiem jāskrien uz "Zoom" stundu

1.-3.klases skolēni pārsvarā mācās pie viena skolotāja, bet 4.klases skolēniem ir vairāki priekšmetu skolotāji. Pedagogi, kuri vada gan klātienes stundas, gan attālinātās nodarbības, atzinuši, ka 10 minūtes starp "Zoom" stundām ir gana ilgs laiks, bet šajā laikā ir grūti paspēt atstāt klasi, kur vadīta klātienes stunda, un doties uz telpu, kur paredzēta nākamā tiešsaistes stunda. "Tad 10 minūtes liekas kā divas minūtes."

Cenšas saglabāt mieru, cik vien tas iespējams

Savukārt, runājot par raustīšanos un neziņu, cik ilgi varēs strādāt klātienē, Salmiņa norādīja, ka skolotāji nevar zināt, kā epidemioloģiskā situācija turpmāk attīstīsies, tāpēc viņa ieteikusi saviem darbiniekiem pieņemt situāciju tādu, kāda tā ir, un nestresot bez vajadzības. Vienkārši jācenšas katru dienu strādāt tik daudz un labi, cik iespējams.

Arī šajā skolā divas klases atrodas karantīnā. Bet skolas darbinieki cenšas uz to raudzīties filozofiski - tā kā viņi situāciju nevar ietekmēt, tad vislabāk ievērot epidemioloģiskos noteikumus un darīt visu, lai nesaslimtu, piemēram, strikti lietot maskas, distancēties. "Ja mēs paši būsim atbildīgi, tad varbūt mēs ilgāk varēsim noturēties klātienes procesā."