Vai pierobežas skolām vajag izņēmuma statusu? Reinika: "Uz Augstkalni nenāks bērni no Lietuvas"
Tērvetes novada domes vadītāja Dace Reinika uzskata, ka pierobežas skolām vajadzētu noteikt izņēmuma statusu attiecībā uz minimālo skolēnu skaitu.
Tava izglītība

Vai pierobežas skolām vajag izņēmuma statusu? Reinika: "Uz Augstkalni nenāks bērni no Lietuvas"

Jauns.lv

Pierobežas skolām novados vajadzētu noteikt izņēmuma statusu attiecībā uz minimālajām skolēnu skaita prasībām, intervijā pauda Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika ("Mūsu mājas ir te", LZS).

Vai pierobežas skolām vajag izņēmuma statusu? Rein...

Viņa skaidroja, ka kopumā Tērvetes novadā ir sekmīgi īstenots skolu reorganizācijas process, taču apdraudēta esot Augstkalnes vidusskola, un tai grūti rast kādu izeju, ja valdība noteiks līdz šim apspriesto minimālo 10.klases skolēnu skaitu līdz 14 skolēniem. Ja citviet skolēnu skaitu ietekmē arī kaimiņu novadu bērni, tad pierobežas skolas ir citādā situācijā, jo tās nevar kļūt pieejamas kaimiņu valsts bērniem un to pieejamības apkārtne ir uz pusi mazāka, norādīja Reinika.

"Uz Augstkalnes vidusskolu nekad nenāks bērni no Lietuvas, līdz ar to būtu jau labi, ja būtu kādi izņēmuma nosacījumi pierobežai. Vidusskolas posmam tuvākās skolas ir uz Jelgavas pusi vai Dobelē," skaidroja Reinika.

Tērvetes novadā skolu reorganizācijas process noslēdzās 2014.gada 1.augustā. Un tā paša gada 1.septembrī tika konstatēts, ka skolēnu skaits novadā palika nemainīgs, tas nesamazinājās. Četru skolu vietā patlaban ir divas skolas - Annas Brigaderes pamatskola un Augstkalnes vidusskola ar struktūrvienību "Bukaišu skola", kurā notiek bērnu mācības līdz 5.klasei.

"Ir notikusi skolu tīkla izvērtēšana, skolas jau ir apvienotas, un skolēnu skaits gan skolās, gan pirmsskolas grupās ir optimāls un pietiekams, lai skolas darbotos ilgtermiņā. Vienīgā problēma nākotnē varētu būt ar vidusskolas posmu Augstkalnē, jo normatīvie akti paredz, ka, lai atvērtu 10.klasi, skolēnu skaits palielināsies no 8 uz 14," skaidroja Reinika.

Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz ieviest minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klases atvēršanai. Vienlaicīgi grozījumi paredz, ka gadījumā, ja skolēnu skaits ir mazāks par minimumu, pašvaldības varētu līdzfinansēt radušos starpību, tādējādi ļaujot atvērt klasi.

IZM pagaidām paredz, ka vidusskolas klasi republikas nozīmes pilsētas skolā varētu atvērt, ja tajā pieteiksies 22 bērni, reģionālās nozīmes attīstības centros - 18 bērni, bet novados - 14 bērni.

Gadījumā, ja skola nebūs spējīga izpildīt topošajos normatīvos noteikto minimumu, IZM sola atsevišķus gadījumus izvērtēt, analizējot konkrētā reģiona izglītības iestāžu ģeogrāfisko izvietojumu. Tādējādi tiks nodrošināta izglītības pieejamība vietās, kur skolas atrodas tālu viena no otras.

LETA/ Foto: Ieva Lūka/ LETA