Topošās Ekonomisko lietu tiesas tiesneses administrētā firma bija deklarēta graustā, bet vēlāk - svešā dzīvoklī
Pēc "Nekā personīga" sižeta par topošās Ekonomisko lietu tiesneses Oksanas Pulles-Čižovas nespēju pamanīt iespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmu viņa lūgusi atlikt tiesneša zvēresta nodošanu. Viņa uzstāj, ka nav bijis pamata aizdomām, ka viņas administrēts uzņēmums bijis fiktīvs. Taču raidījuma rīcībā nonākušie dokumenti liecina, ka pati bijusī administratore apzinājās, ka firma saimniecisko darbību nav veikusi.
Nākamnedēļ darbu sāks jaunizveidotā Ekonomisko lietu tiesa, bet no izraudzītajiem deviņiem tiesnešiem pie pienākumiem gan ķersies tikai astoņi. Oksana Pulle-Čižova lūgusi Valsts prezidentu atlikt viņas zvēresta pieņemšanu.
Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigaru Strupišs "Nekā personīga" norāda, ka šādā situācijā labāk lūgt prezidentu atlikt zvērestu. Pēc viņa teiktā, arī pati Pulle - Čižova negribot stāties amatā ar šaubu ēnu.
Šaubīgās darbības SIA "Kazakov"
Aizdomas rada Pulles-Čižovas darbības SIA "Kazakov" maksātnespējas procesā. Šis uzņēmums trīs nedēļu laikā 2016.gadā slēdza darījumus ar desmitiem firmu visā Eiropā vairāku miljonu eiro vērtībā. “Šauļu banka” Latvijas firmas kontu slēdza, tajā iesaldējot pusmiljonu eiro.
Pēc papīriem firma nodarbojās ar telefonu un datortehnnikas tirdzniecību. Taču tā laika “Kazakov” īpašnieks Dairis Rītiņš intervijā “Nekā personīga” stāstīja, ka uzņēmums patiesībā bija fiktīvs. Darījumu patiesais mērķis bijusi PVN krāpšanas shēma.
"Bija tāds piedāvājums, ka viņiem ir Eiropā PVN kaut kādi karuseļi vai shēmas, kur vajag tikai vienu personu. Viss notiks ārzemēs, Latvijā nekas nenotiks, preces nenotiks, būs tikai tānaudas plūsma, kas ies cauri. Darbības nekādas nenotiks. Par to piedāvāja naudu," skaidro Rītiņš.
“Kazakov” drīz nācās likvidēt. Tas atbilda visām fiktīva uzņēmuma pazīmēm. Taču nozīmētā maksātnespējas administratore to neredzēja. 2017.gadā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests policijai nosūtīja ziņojumu, izsakot aizdomas, ka “Kazakov” darījumi bija PVN krāpšanas shēma, bet administratore krāpniekiem palīdzējusi.
"Ne no vienas tiesībsargājošās iestādes es nesaņēmu informāciju, ka šis uzņēmums būtu iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā," norāda bijusī SIA “Kazakov” maksātnespējas administratore Oksana Pulle-Čižova.
Par tiesnesi apstiprinātās administratores teiktajam pretrunā ir 2019. gada Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumā minētie fakti.
Pirms maksātnespējas Rītiņam esot likuši mainīt “Kazakov” adresi. Tas darīts, lai tiktu pie vajadzīgā tiesneša. Septembrī par firmas oficiālo atrašanās vietu kļuva grausts Jūrmalā. Tobrīd firma kontā turpināja saņemt un pārskaitīt naudu.
Uzņēmuma deklarētajā adresē Jūrmalā 2016. gadā oktobrī viesojās Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki. Viņi secināja, ka ēka atrodas kritiskā stāvoklī.
Pāris nedēļas pēc VID vizītes “Kazakov” adresi mainīja vēlreiz. Firmu reģistrēja dzīvoklī Rīgā, Purvciemā. Tur nodokļu inspektori satika divas personas ar kustību traucējumiem, kas par miljonu biznesu neko nezināja.
Pati Pulle-Čižova paskaidrojumos tiesai apšaubīja, ka “Kazakov” darījumi bija reāli. Viņa rakstīja, ka “jau kopš 2016. gada 9.septembra vai pat agrāk SIA “Kazakov” saimniecisko darbību faktiski neveica”. Kādēļ fiktīvā uzņēmuma kreditoru prasījumus administratore tomēr neapšaubīja, rakstiskā atbildē viņa skaidro ar to, ka daļai darījumu ar papīriem viss bija kārtībā.
Šaubu izklīdināšanai par Pulles-Čižovas piemērotību tiesneses amatam tieslietu ministrs pieprasīja informāciju no Maksātnespējas kontroles dienesta. Tas secina, ka administratore darbojusies atbilstoši likumiem. Līdz pērnajam gadam administratoriem nebija atbildības par naudas atmazgāšanas nepamanīšanu.
Tieslietu padome vēl gaida Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojumu. Tad Strupišs lūgs Pulles-Čižovas gadījumu izvērtēt tiesnešu Ētikas komisijā.
Vairāk skatieties augstāk pievienotajā sižetā.
