Valsts prezidents norāda uz problēmām vēsturiskā taisnīguma atjaunojošajos noregulējumos

Valsts prezidents norāda uz problēmām vēsturiskā taisnīguma atjaunojošajos noregulējumos

Rīga, 27.marts, LETA.

"Visu triju likumu piemērošanā vērojama viena un tā pati tendence - nodrošinot vispārēju taisnīgumu, likumu piemērošanā ir grūtības taisnīgi atrisināt netipiskus gadījumus, kas atrodas ārpus likumdevēja precīzi noteiktā, bet līdzīgi prasītu tikpat taisnīgu risinājumu," uzsvēra Levits.

Prezidents informē, ka, atsaucoties Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas aicinājumam, viņš ir sniedzis savu viedokli, kas varētu veicināt komisijas aizsākto darbu ar sarežģītajiem vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas jautājumiem, kas saistīti ar okupācijas režīma nodarīto kaitējumu Latvijas iedzīvotājiem, un meklēt risinājumus, kas sekmētu šo cilvēku aizskartās cieņas atjaunošanu un pārciestā korektu juridisku novērtējumu, balstoties uz Satversmē noteikto.

Prezidents vēra uzmanību, ka Satversmes ievadā norādīts, ka Latvijas tauta nekad neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva savu brīvību, atjaunojot neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Valsts pirmās personas ieskatā, šajos Satversmes vārdos ir formulēta Latvijas valsts oficiālā nostāja pret okupācijas režīmiem, to īstenoto politiku un veiktajiem noziegumiem.

"Satversme arī paredz pavisam konkrētus valsts un sabiedrības pienākumus vēsturiskā taisnīguma atjaunošanai. Atbilstoši Satversmes ievadam Latvijas tauta godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešu varu upurus, kā arī nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus," norādīja Levits, uzsverot, ka Latvijas valsts un sabiedrības pienākumi vēsturiskā taisnīguma atjaunošanai, pārvarot okupācijas režīmu nodarītās sekas un atstāto mantojumu, ir daudzveidīgi un prasa pietiekami komplicētu noregulējumu.

Tāpat Levits norādīja, ka okupācijas režīmu veiktās represijas pret nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un to atbalstītajiem bija īpaši nežēlīgas, tādēļ Latvijas valstij ir pienākums novērtēt nacionālās pretošanās kustības paveikto un sniegt atsevišķu atbalstu šīs kustības dalībniekiem.

Valsts pirmā persona atzina, ka viņu īpaši uztrauc tie gadījumi, kad Latvijas valsts ir piešķīrusi kādai personai augstāko valsts apbalvojumu - Viestura ordeni - par sevišķiem nopelniem nacionālajā pretošanās kustībā, dalību nacionālajā pretošanās kustībā vai tās atbalstīšanu, bet šī persona nevar saņemt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, jo neatbilst likuma prasībām. Viņa ieskatā, šādas nejēdzības likumdevējam vajadzētu ātri novērst, lai sekmētu vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu un neradītu cilvēkos neizpratni un papildus netaisnīguma sajūtu.

"Varu pilnībā pievienoties Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē izdarītajam secinājumam, ka šajā gadījumā jautājums nav tik daudz par likuma grozīšanu rūpēs par vispārējo taisnīgumu, cik nepieciešamību paredzēt individuālo taisnīgumu konkrētiem cilvēkiem viņu netipiskos dzīves gadījumos," pauda Valsts prezidents.

Viņš pauda aicinājumu nevis tikai vispārēji grozīt likumus, bet rūpīgi izvērtēt konkrētu cilvēku gadījumus un lemt par tiem individuāli. Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka Latvijas konstitucionālajā sistēmā ir akceptētas likumdevēja tiesības ne tikai pieņemt likumus vispārējai situācijas regulēšanai, bet arī pašam tieši izlemt individuālus gadījumus.

Pēc prezidenta domām, šādam risinājumam vajadzētu attiekties uz visu trīs likumu darbības jomu, proti, tam jāparedz individuālo gadījumu risināšanas iespējas likuma "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju", likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" un likuma "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" piemērošanas jomā.