13. janvāra ielā gājējus sargā ar kapu žogu. FOTO

13. janvāra ielā gājēju ietvi no tramvaja sliedēm norobežo Lielajos kapos nolaupītās (citādāk šo rīcību nevar nodēvēt) kapavietu sētiņas. Tās tur novietoja un zemē ieraka jau tālajos padomju gados, kad tika slēgti Lielie kapi un kapsētas vietā sāka ierīkot “atpūtas parku”. Ateistiskā komunistiskā režīma saimnieciskā politika, protams, pieļāva šādu kapu apgānīšanu, ar kuras rezultātu mums diemžēl jāsadzīvo vēl šodien.

Tagad, kad Latvijas galvaspilsētai “uzbrūk” “Rail Baltica” celtniecība, kuras laikā notiks arī 13. janvāra pārbūve, aktualizējies jautājums par bijušās Kārļa ielas (tā 13. janvāra ielu par godu Zviedrijas karalim sauca līdz 1930. gadam, kad tai piešķīra “asiņainā datuma” vārdu, kad uz Daugavas ledus 1905. gada revolūcijas laikā Krievijas impērijas armijnieki nogalināja 56 un ievainoja ap 70 mierīgas protesta akcijas demonstrantus) apdarē iestrādāja “kapu elementus”.

Kapu marodierisms

Metāla kaluma žogs, kas 13. janvāra ielā tramvaja sliedes norobežo no gājēju ceļa, jau stāv vairākus gadu desmitus, un tā izcelsmei neviens īpašu vērību nepievērš. Pēc visa spriežot, 20. gadsimta sešdesmitajos gados, kad iela tika izbūvēta (rekonstruēta), uz sliedēm bijuši nelaimes gadījumi, tāpēc vajadzēja norobežojošu sētu gājējiem. Un tas sakrita ar laiku, kad slēdza Lielos kapus.

Lai gan stilistiski vienādi, tomēr žoga posmi 13. janvāra ielā atšķiras, dažiem redzamas pat eņģītes. Mākslas vēsturnieks, Rīgas vēstures pārzinātājs Gunārs Ārmanis saskaitījis, ka žogs veidots no apmēram 14 kapavietām. Viņš to nodēvējis par marodierismu, kas “pie laba gala nevedīs”.

Jāatgādina, 19. gadsimta otrajā pusē bija mode norobežot kapavietas ar klasicisma stilā ieturētām metāla sētiņām. Vairāki desmiti šādu sētiņu joprojām saglabājušās Lielajos kapos, bet dažas var aplūkot arī 13. janvāra ielā. Tīri teorētiski var pieļaut, ka kāda no šīm sētiņām nākusi arī no 1905. gada 13. janvāra apšaušanas upura kapavietas. Kas un kādos apstākļos Rīgas izpildkomitejā pirms vairāk nekā pusgadsimta pieņēma lēmumu kapavietu žogus ierakt 13. janvāra ielā, gan vairs nav noskaidrojams.

Pilsētvidei nepieņemami norobežojumi

Tagad par to atgādinājusi Rīgas domes deputāte Rita Našeniece (“Jaunā Vienotība”), kura ir arī Rīgas domes Materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma komisijas vadītāja. Viņa pašvaldības Satiksmes un Pilsētas attīstības departamentiem adresējusi deputātes pieprasījumu, kurā teikts:
 
“Lūgums atrast par iespējamu uzmanīgi demontēt 13. janvāra ielā atrodošās Lielo kapu kapa vietu sētiņas no aptuveni 14 kapa vietām un nodot tās glabāšanā Rīgas pieminekļu aģentūrai, aizvietojot tās ar praktiskajiem, šobrīd lietotajiem gājēju kustības nožogojumiem.

Pirmkārt, šo vietu skars ar “Rail Baltic” saistītās pārmaiņas. Otrkārt, apbedījuma vietu elementi varētu nebūt sabiedrībai pieņemama publiskas izmantošanas forma. Šobrīd top Lielo kapu koncepcija, kur liela uzmanība tiks pievērsta restaurācijai un rekonstrukcijai, tādēļ katram elementam ir nozīme. Ticu, ka ir iespējams racionāls un mazāk kontraversāls nožogojuma variants.”

Jāglābj no izsviešanas atkritumos!

Deputāte Jauns.lv teica: “Laikus jāsavāc senie elementi, lai tos neskartu izmešana atkritumos.” Viņa pieļauj, ka arī citur Latvijas galvaspilsētā var būt “izmētāti” Lielo kapu pieminekļi:

“Ir bijušas ziņas par kapakmeņiem dzelzceļa tilta pamatnēs, taču, jāsaka, man neko neizdevās ievērot. Toties ir redzami iemūrēti kapakmeņi Aristida Briāna ielā. Ir Lielo kapu apbedījumu vietām tipiski granīta stabi dažādās vietās pilsētā. Ticu, ka diezgan daudz kas joprojām atrodas kvartālos ap Lielajiem kapiem.

Man reiz bija kāds gadījums pirms pāris gadiem. Telefonā saņēmu īsziņu no kāda kunga, atsūtot bildes ar diviem pavisam baltiem marmora pieminekļiem tumšā vietā, kas atrodoties kādā Brasas pagrabā. Un pat uzaicināja pastaigā uz pagrabu. Es nodrošinājos pat ar brīvprātīgu miesassargu, bet kungs vairs neatsaucās. Tā ka diemžēl nebūtībā aizgāja arī mobilais telefons, izpēte par daiļajiem pieminekļiem pagrabā apstājās.

Šobrīd top Lielo kapu koncepcija. Domāju, ka būs brīdis, kad vajadzēs uzsaukumu, lai piesakās visi, kuri kaut ko zina par Lielo kapu vietām un lietām. Vēl neizzagtos un neizvazātos pieminekļus būtu nepieciešams apzināt un atrast veidu, kā tiem atgriezties kapos”.

Lielo kapu draugu kustībai ir viennozīmīgs uzskats par 13. janvāra ielā ieraktajām kapsētas sētiņām: “Lielo kapu sētiņām jāatgriežas dzimtajās ārēs!”